Lapsenes augustā uzbrūk āboliem un limonādei uz galda: kāpēc to pēkšņi ir tik daudz un ko tās patiesībā meklē
Uz āra galda vēl kūp kafija, bērns jau tēmē uz ābolu pīrāga gabalu, bet līdzās atvērtai limonādes pudelei sāk riņķot pirmā lapsene. Pēc minūtes – otrā. Vēl pēc dažām minūtēm šķiet, ka tās cita citai ir nosūtījušas ielūgumu ar precīzām mielasta koordinātēm.
Augustā šāds skats daudziem ir pazīstams: āboli dārzā sāk krist, uz terases vairs negribas atstāt pat saldāko dzērienu, bet pikniks pie ezera dažkārt pārvēršas dīvainā roku māšanas vingrošanā. Cilvēkus kaitina ne tikai zumēšana. Vislielāko spriedzi rada sajūta, ka lapsene var nolaisties jebkur – uz augļa, glāzes malas, bērna saldējuma vai vienkārši uz rokas.
Tomēr augustā lapsenes nekļūst ļaunas tikai tāpēc, ka nolēmušas sabojāt mums vasaras beigas. To lielo skaitu un uzmācību nosaka ļoti vienkāršs, lai gan pie galda ne īpaši patīkams apstāklis: kolonijas dzīve šajā laikā mainās, bet cilvēku saldie našķi kļūst par viegli pieejamu enerģijas avotu.
Pie ābola tās atlido nevis skaistuma dēļ
Vasaras sākumā lapsenes bieži nemanāmi darbojas pavisam citur. Tās medī dažādus kukaiņus, nes barību kāpuriem un palīdz kontrolēt daļu dārza kaitēkļu. Kamēr ligzdā ir daudz augošu kāpuru, pieaugušās lapsenes no tiem saņem saldas vielas, tāpēc cilvēka limonāde vēl nav svarīgākais dienas atradums.
Augustā situācija kolonijā pamazām mainās. Kāpuru kļūst mazāk, bet pieaugušajām lapsenēm vajadzīga ātri iegūstama enerģija, tāpēc tās aktīvāk meklē cukuru. Nogatavojušies, ieplaisājuši vai uz zemes sākuši rūgt āboli tām kļūst par it kā atvērtu desertu vitrīnu, bet saldie dzērieni, sulas, ievārījums vai saldējums – par vēl ērtāku izvēli.
Tāpēc viens pārgriezts ābols uz galda dažkārt piesaista vairāk uzmanības nekā viss dārzs. Lapsenei nav jāloba miza, jārok zeme vai ilgi jāmeklē laupījums – pietiek nolaisties uz lipīgās, smaržīgās virsmas. Cilvēkam tas ir tikai našķis pēc pusdienām, bet viņai – degvielas uzpildes stacija, kas darbojas bez pārtraukuma.
Šķiet, ka tās parādījušās pa nakti
Augustā lapseņu kolonijas ir sasniegušas vislielāko aktivitāti, tāpēc to vienkārši ir vairāk nekā vasaras sākumā. Turklāt šajā laikā nogatavojas augļi, cilvēki biežāk ēd ārā, rīko svētkus, cep gaļu, dzer saldus dzērienus. Lapsenes ne vienmēr pēkšņi parādījušās pagalmā – vienkārši mūsu un viņu maršruti sāk krustoties daudz biežāk.
Īpaši vilina tas, kas jau ir bojāts: nokritis ābols, ieplīsis bumbieris, atvērts sulas iepakojums, nenomazgāta ievārījuma karote. Saldā smarža ātri izplatās, un lapsene, kas vietu atradusi, var atgriezties. Tāpēc cilvēkam rodas iespaids, ka pieticis uz dažām minūtēm novērsties, un mierīgajam galdam jau ir spārnota apkalpošanas komanda.
Karstas, sausas dienas šo neērtību var pastiprināt. Tad lapsenes aktīvi meklē ne tikai enerģiju, bet arī mitrumu, tāpēc tās interesējas par dzērieniem, slapjiem traukiem vai pat ūdens bļodiņām. Tas nav personīgs karš ar jūsu limonādi, lai gan pēc trešā mēģinājuma padzerties tā var arī šķist.

Cilvēks māj ar roku, lapsene aizstāvas
Lielākā daļa nepatīkamo sastapšanos sākas nevis tāpēc, ka lapsene apzināti gribētu iedzelt. Tā nolaižas uz ēdiena, cilvēks nobīstas, strauji māj ar roku, mēģina to saspiest ar salveti vai noslaucīt no glāzes. Lapsenei šāda kustība šķiet drauds, tāpēc tā sāk aizstāvēties.
Īpaši sarežģīti tas ir ģimenēm ar maziem bērniem. Bērns var nepamanīt lapseni uz salda dzēriena vai augļa un mēģināt to norīt kopā ar malku – tieši tāpēc atvērti dzērieni ārā nav sīkums. Senioriem un cilvēkiem, kuri jau ir piedzīvojuši spēcīgu alerģisku reakciju, šāda situācija rada papildu satraukumu, tāpēc viņu piesardzība noteikti nav pārspīlēta.
Arī otra puse nav īpaši romantiska. Lapsenes nelido ligzdas tuvumā tāpēc, lai uzbruktu cilvēkiem: tās meklē sev barību, aizsargā ligzdu un reaģē uz briesmām. Problēma ir tā, ka cilvēka pagalms augustā kļūst par ļoti ērtu vietu – te ir nokrituši augļi, atkritumu tvertne, grils un galds, uz kura viss nolikts rokas stiepiena attālumā.
Kā ieturēt maltīti ārā bez nepārtrauktas cīņas
Vispirms palīdz nevis panika, bet kārtība, lai gan tā izklausās mazāk iespaidīgi nekā varonīga cīņa ar dvieli. Saldos dzērienus ieteicams turēt aizsegtus, augļus un desertus pasniegt neilgi pirms ēšanas, bet pēc mielasta uzreiz notīrīt lipīgās galda virsmas. Ārā atstāta tukša sulas bundža lapsenei nebūt nav pilnīgi tukša.
Dārzā ir vērts regulāri savākt nokritušos un sākušos bojāties ābolus. Tas samazina ne tikai lapseņu interesi, bet arī kopējo nekārtību ap augļu kokiem. Ja lapsene atlidojusi pie galda, mierīga atkāpšanās un lēna kustība parasti darbojas labāk nekā māšana ar rokām, ko tā var saprast kā uzaicinājumu uz konfliktu.
Pamanot ligzdu pie mājas, bēniņos, sienas spraugā vai vietā, kur pastāvīgi staigā cilvēki, nevajadzētu to izjaukt pašam, īpaši neizsmidzinot jebko, kas gadījies pa rokai šķūnī. Ligzdas aizsardzība var būt daudz apņēmīgāka nekā vienas lapsenes ziņkārība pie ābola. Visdrošāk ir izvērtēt, vai ligzda rada tiešas briesmas, un vajadzības gadījumā vērsties pie kaitēkļu kontroles speciālistiem.
Augusta lapsene pie limonādes atgādina vienkāršu vasaras beigu likumu: kad apkārt ir daudz nogatavojušos augļu un saldu smaržu, daba noteikti neatstās galdu bez viesiem. Varbūt nākamreiz, pirms pamāsim ar roku virs glāzes, pajautāsim sev – vai tā patiešām uzbrūk mums, vai tikai neatlaidīgi meklē savu saldo augusta kumosu?
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.