Dzīvoklis jau gandrīz ir rokas stiepiena attālumā, bet brokeri brīdina: gaidīšana var apēst visu 10 % pirmās iemaksas ieguvumu

Vakarā pie virtuves galda guļ bankas kalkulatora izdruka, vairāki mājokļu sludinājumi un pierakstīts skaitlis, ko ģimene atkārto jau kuro mēnesi: vēl nedaudz pataupīsim, pagaidīsim labākus nosacījumus. Dzīvoklis patīk, rajons der, līdz darbam nokļūt ir ērti, tomēr lēmumu aizvien atliek doma, ka varbūt pēc pusgada pirmā iemaksa būs lielāka, bet aizdevums – mazāk sāpīgs.

No pirmā acu uzmetiena tas izklausās atbildīgi. Pirkt mājokli steigā patiešām nav laba doma, īpaši, ja runa ir par desmitiem vai simtiem tūkstošu eiro. Tomēr brokeri atgādina par otru neērto pusi: kamēr cilvēks gaida, viņa sakrātā papildu nauda var nevis pietuvināt vēlamajam dzīvoklim, bet tikai palīdzēt panākt cenu, kas pa šo laiku ir paaugstinājusies.

Lielākā vilšanās nāk tad, kad pēc dažiem mēnešiem atver tos pašus sludinājumus vai apskata līdzīgus dzīvokļus un ierauga, ka robeža atkal ir pārbīdījusies. Šķita, ka papildu pāris tūkstoši eiro pirmajai iemaksai sniegs lielāku brīvību, bet par to pašu budžetu jau nākas meklēt mazāku, sliktāk iekārtotu vai tālāk no centra esošu mājokli.

Gaidīt ir ērti tikmēr, kamēr cenas stāv uz vietas

Cilvēki gaida ļoti piezemētu iemeslu dēļ. Vieni cer, ka samazināsies procentu likmes, citi vēlas sakrāt solīdāku rezervi remontam vai mēbelēm, vēl citi nav pārliecināti par darbu, ģimenes plāniem vai pilsētu, kurā dzīvos. Šāda piesardzība nav kļūda – mājokli nevajadzētu pirkt tikai tāpēc, ka kāds mudina “nepalaist garām brīdi”.

Problēma sākas tad, kad gaidīšana kļūst par automātisku lēmumu. Cilvēks nolemj pagaidīt trīs mēnešus, pēc tiem – vēl trīs, jo gribas justies vēl drošāk. Tikmēr viņš bieži rēķina tikai savu uzkrājumu veidošanas tempu: cik izdosies atlikt pēc algas, cik papildus saņems prēmijā, cik pieliks otra puse.

Tomēr mājokļu tirgus dzīvo savā ritmā. Ja pieprasījums noteiktos rajonos saglabājas aktīvs, bet piemērotu dzīvokļu nav daudz, cenas var virzīties uz augšu ātrāk nekā aug uzkrājumi. Tad teorētiskais 10 % pirmās iemaksas ieguvums sāk izkust nevis bankas kontā, bet sludinājumu cenās.

Desmit procenti nav maģiska robeža

10 % pirmā iemaksa daudziem šķiet svarīgs slieksnis: tā ļauj ātrāk ienākt tirgū un vairs neprasa vēl gadu vai divus intensīvi krāt. Tomēr mazāka pirmā iemaksa nenozīmē, ka lēmumu var pieņemt, aizverot acis. Ikmēneša maksājums, procentu likmju risks, ienākumu stabilitāte un nauda neparedzētiem gadījumiem nekur nepazūd.

No otras puses, arī dzīšanās pēc lielākas pirmās iemaksas var maldināt. Ja cilvēks gada laikā sakrāj papildu summu, bet šajā laikā līdzīga dzīvokļa cena paaugstinās par līdzīgu vai pat lielāku summu, viņa reālā pirktspēja nepalielinās. Viņam ir vairāk eiro, taču izvēle var palikt tāda pati – vai kļūt pat šaurāka.

Tieši tāpēc brokeri brīdina vērtēt ne tikai to, cik trūkst līdz vēlamajai pirmajai iemaksai. Jāsalīdzina kopaina: kāds mājoklis vajadzīgs tagad, cik tas maksā, kāds būtu maksājums šodien un vai ģimenes budžets to izturētu ne tikai labā, bet arī sarežģītākā mēnesī. Lēmumu nosaka ne tikai līgumā ierakstītais procents, bet gan tas, vai pēc pirkuma paliks normāla dzīve.

Vieniem svarīga ir platība, citiem – laiks

Jauna ģimene bieži gaida tāpēc, ka vēlas nevis vienu istabu, bet tādu mājokli, no kura pēc gada atkal nebūtu jāizvācas. Vecākiem svarīga ir skola, bērnudārzs, lifts, pagalms un ceļā uz darbu pavadītais laiks. Ja piemērots variants parādās tagad, ilga vilcināšanās var nozīmēt, ka vēlāk par to pašu summu nāksies atteikties no vienas no šīm lietām.

Vienam pircējam, kurš dzīvo īrētā mājoklī, gaidīšanai ir vēl viena cena – katru mēnesi maksājamā īre. Tā ne vienmēr nozīmē “izmestu naudu”, jo īre sniedz brīvību un mazāku atbildību. Tomēr, plānojot, ir vērts to godīgi iekļaut aprēķinos, nevis vērtēt tikai nākotnes aizdevuma maksājumu.

Pensionāram vai cilvēkam, kuram mājoklis nepieciešams mainījušās veselības vai ģimenes apstākļu dēļ, laiks var būt svarīgāks par ideālo finansiālo brīdi. Savukārt pircējs ar stabiliem ienākumiem, kuram pašreizējais mājoklis ir piemērots un kuram ir skaidrs plāns, var atļauties izvēlēties mierīgāk. Viena noteikuma visiem nav, jo cilvēki nepērk grafiku, bet gan vietu savai ikdienai.

Tirgus nav tikai pircēja pacietības pārbaudījums

Ir viegli dusmoties uz brokeriem vai pārdevējiem un domāt, ka viņi vienmēr mudinās pirkt pēc iespējas ātrāk. Viņu bizness patiešām ir saistīts ar darījumiem, tāpēc katrs padoms jāpārbauda ar saviem aprēķiniem, nevis jāpieņem kā spiediens. Tomēr pats brīdinājums par gaidīšanas cenu nav bezjēdzīgs: cilvēks var zaudēt nevis tāpēc, ka slikti krāja, bet tāpēc, ka vērtēja tikai vienu vienādojuma pusi.

Arī pārdevēji ne vienmēr paaugstina cenas alkatības dēļ. Viņi redz citus piedāvājumus, savus izdevumus, remonta izmaksas, aizdevuma saistības vai pieprasījumu konkrētajā namā. Savukārt bankas maksātspēju vērtē pēc saviem noteikumiem, kas pircējam var šķist stingri, bet ir paredzēti tam, lai aizdevums nekļūtu par nastu pēc pirmā ienākumu satricinājuma.

Pirms lēmuma pieņemšanas ir vērts apsēsties nevis pie viena skaista sludinājuma, bet pie īsta ģimenes budžeta. Jāatstāj rezerve neparedzētiem izdevumiem, jānovērtē remonta un iekārtošanās izmaksas, jāpārbauda dažādi finansēšanas scenāriji un jānosaka robeža, kuru nepārsniegsiet. Ja piemērots dzīvoklis iekļaujas šajā robežā, gaidīšana tikai abstrakta “varbūt būs vēl labāk” dēļ var izmaksāt dārgāk, nekā šķiet.

Galu galā svarīgākais nav paredzēt ideālo tirgus zemāko vai augstāko punktu – to droši nezina neviens. Svarīgāk ir saprast, vai mājoklis ir piemērots jūsu dzīvei šodien, vai maksājums neatstās ģimeni bez elpas un vai gaidāt skaidra plāna, nevis bailes kļūdīties dēļ. Ja pēc gada par to pašu naudu nāktos pirkt mazāk, vai pašreizējā gaidīšana patiešām būtu bijusi drošāka izvēle?