Saņēmu SMS par sūtījumu un gandrīz noklikšķināju uz saites – viss izskatījās ļoti īsts

Parasti uz visādām aizdomīgām ziņām raugos diezgan mierīgi – nespiežu uz saitēm, neticu „laimestiem” un vienmēr domāju, ka mani būtu grūti apmānīt. Bet toreiz sapratu vienu nepatīkamu lietu: krāpnieki vairs neraksta tā, lai uzreiz saprastu, ka tā ir krāpšana.

Viss sākās pavisam vienkārši. Es gaidīju sūtījumu. Biju internetā pasūtījis vairākas lietas, tāpēc telefonu pārbaudīju biežāk nekā parasti. Kādā rītā saņēmu SMS, ka sūtījumu it kā nevar piegādāt, jo jāprecizē adrese. Ziņojumā bija norādīta saite, un teksts izskatījās pilnīgi ierasts – bez kļūdām, bez dīvainiem simboliem, bez tiem smieklīgajiem teikumiem, ko krāpnieki agrāk rakstīja ar tulkotāja palīdzību.

Pirmā doma bija vienkārša: „Laikam kaut kur nepareizi ievadīju adresi.” Tā taču var gadīties ikvienam. Tagad pasūtām daudz sūtījumu, pakomāti ir pilni, kurjeri steidzas, un viens nepareizs mājas numurs vai tālruņa cipars var visu sabojāt. Tāpēc pirksts jau bija virs saites.

Ziņojums izskatījās tik īsts, ka pat nešaubījos

Mani visvairāk pārsteidza nevis pati SMS, bet gan tas, cik īsta tā izskatījās. Nebija nekādu solījumu par naudu, nekāda „jūs laimējāt balvu”, nekāda spiediena, ka konts tiks bloķēts. Vienkārši īss, lietišķs paziņojums par sūtījumu. Tieši tāpēc tas arī iedarbojās.

Šādi ziņojumi trāpa ļoti ikdienišķā situācijā. Tagad gandrīz visi kaut ko gaidām: viens – drēbes, cits – telefona vāciņu, trešais – mugursomu bērnam, ceturtais – uztura bagātinātājus vai automašīnas detaļu. Tāpēc, saņemot SMS par sūtījumu, smadzenes uzreiz to sasaista ar reālu pasūtījumu.

Es patiešām biju viena soļa attālumā no noklikšķināšanas. Jau gribēju atvērt saiti un „ātri visu nokārtot”, jo tajā brīdī steidzos. Bija rīts, bija jāizbrauc, galvā riņķoja darba lietas. Un tieši tad šāda krāpšana darbojas vislabāk – kad cilvēks steidzas un nevēlas iedziļināties.

Bet pēdējā sekundē apstājos. Nezinu, kāpēc. Varbūt tāpēc, ka saites adrese šķita nedaudz dīvaina. No pirmā acu uzmetiena tā atgādināja īsta sūtījumu dienesta vietni, bet kaut kas nebija kārtībā: pārāk daudz papildu burtu, dīvaina galotnes kombinācija, ne gluži tas pats nosaukums.

Viena sīka detaļa lika pārbaudīt vairāk

Tad izdarīju to, kas, acīmredzot, būtu jādara vienmēr – neatvēru saiti, bet pats aizgāju uz oficiālo sūtījumu dienesta vietni. Ievadīju sava sūtījuma numuru, kas man bija pārdevēja e-pastā. Un tur viss bija kārtībā. Sūtījums virzījās normāli, nekādas adreses precizēšanas nebija nepieciešamas.

Tad sapratu, ka SMS bija krāpnieciska.

Lai gan nekas slikts vēl nebija noticis, sajūta bija ļoti nepatīkama. Ne jau tāpēc, ka būtu zaudējis naudu – nebiju to zaudējis. Nepatīkami bija apzināties, cik tuvu tam biju. Es, cilvēks, kurš vienmēr domā, ka „uz šādām lietām neuzķersies”, pats gandrīz noklikšķināju.

Vēlāk parādīju ziņojumu sievai. Arī viņa teica, ka būtu nodomājusi, ka tas ir īsts sūtījums. Tad sapratu, ka šie vairs nav tie vecie krāpšanas mēģinājumi, kuros kļūdas ir redzamas uzreiz. Tagad viņi mērķē uz situācijām, kas mums ir ierastas. Un tāpēc kļūst daudz bīstamāki.

Krāpnieciska SMS par sūtījumuAttēls: Ilustratīvs attēls

Visvairāk biedē tas, ka viss sākas ar sīkumu

Šādās krāpniecībās visbriesmīgākais ir tas, ka tās neprasa lielu uzticēšanos. Neviens uzreiz nelūdz pārskaitīt tūkstoš eiro. Viss sākas ar nelielu darbību: precizējiet adresi, samaksājiet nelielu maksu, atjauniniet piegādes informāciju.

Cilvēks domā: „Nu, ja par atkārtotu piegādi jāsamaksā eiro vai divi, nekas traks.” Bet tad tu jau nonāc viltus vietnē, kurā var lūgt bankas kartes datus, pieteikšanās apstiprinājumu vai citu sensitīvu informāciju.

Un, ja tajā brīdī steidzies, esi noguris vai patiešām gaidi sūtījumu, vari pat nepamanīt, ka kaut kas nav kārtībā. Man šķiet, ka tieši to krāpnieki arī izmanto. Viņi vairs nemeklē vislielākos lētticīgos. Viņi meklē nogurušus, steidzīgus, aizņemtus cilvēkus.

Tajā dienā es biju viens no viņiem.

Tagad pārbaudu citādi

Pēc šīs situācijas uz ziņām par sūtījumiem raugos citādi. Ja saņemu SMS ar saiti, es uz tās nespiežu. Pat ja teksts izskatās glīts, pat ja patiešām gaidu sūtījumu, pat ja viss izklausās loģiski. Vispirms pats dodos uz oficiālo vietni vai lietotni un pārbaudu tur.

Es arī sāku rūpīgāk aplūkot saites. Ja adrese izskatās kaut nedaudz dīvaina, ja tajā ir papildu vārdi, defises, neierasta galotne vai nosaukums, kas tikai atgādina īstu uzņēmumu, bet nav tāds pats, – man ar to jau pietiek, lai apstātos.

Vēl viena lieta – es vairs nekārtoju šādus jautājumus steigā. Ja SMS atnāk brīdī, kad steidzos, labāk atliek to uz vēlāku laiku. Īsts sūtījums nepazudīs desmit minūšu laikā, bet viens nepārdomāts klikšķis var izmaksāt ļoti dārgi.

Šis ziņojums man kļuva par mācību

Es nenoklikšķināju uz saites, bet šis stāsts mani tik un tā pamatīgi satricināja. Jo sapratu, ka krāpnieki jau sen vairs nav tie cilvēki, kuri sūta smieklīgas vēstules par miljoniem vērtu mantojumu no nepazīstama radinieka. Viņi ir pielāgojušies mūsu ikdienai.

Viņi zina, ka mēs iepērkamies internetā. Zina, ka gaidām sūtījumus. Zina, ka steidzamies. Zina, ka dažkārt slinkojam pārbaudīt. Un tieši tad nosūta ziņojumu, kas izskatās gandrīz īsts.

Tāpēc tagad visiem saku vienu un to pašu: saņēmāt SMS par sūtījumu – nesteidzieties. Neatveriet saiti tikai tāpēc, ka gaidāt preci. Pārbaudiet sūtījumu oficiālajā vietnē vai lietotnē. Ja rodas kaut mazākās šaubas, labāk veltīt dažas minūtes nekā pēc tam skaidroties ar banku.

Toreiz es laikus apstājos. Bet godīgi sakot – tikai mata tiesu.

Andrius, Trakai