El Ninjo var mainīt arī Lietuvas laikapstākļus: kāpēc ziema var būt pavisam citāda, nekā mēs gaidām

Pie mājas durvīm jau stāv ar smiltīm piepildīts spainis, skapī gaida biezi cimdi, bet vakarā ģimene atkal un atkal pārbauda laikapstākļu lietotni: varbūt beidzot pienāks īsta ziema? Taču aiz loga čīkstoša sniega vietā ir pelēks lietus, slapjas ietvju flīzes un vējš, kas vairāk atgādina novembri nekā janvāri.

Lietuvā par ziemu bieži runājam kā par vecu paziņu: tai būtu jāatnāk, jāatnes sals, jāapsedz lauki ar sniegu un vismaz uz dažām nedēļām jāaptur rudens pelēcība. Tomēr laikapstākļi šādu solījumu nedod. Viens no iemesliem, par ko dzirdam arvien biežāk, ir El Ninjo – tālu Klusajā okeānā notiekoša parādība, kas var iekustināt atmosfēras ķēdi un netieši sasniegt Eiropu.

Tas nenozīmē, ka El Ninjo dēļ Lietuvā noteikti nebūs sniega vai katra ziema kļūs silta. Tomēr tas atgādina nepatīkamu patiesību: mūsu priekšstats par to, kādai ziemai „obligāti jābūt”, un tas, ko debesis patiesībā atnes, ne vienmēr sakrīt.

Tāls okeāns dažkārt iekustina arī mūsu mākoņus

El Ninjo dēvē par periodu, kad Klusā okeāna tropiskās daļas centrālajā un austrumu reģionā ūdens kļūst siltāks nekā parasti. No pirmā acu uzmetiena tas šķiet ļoti tālu no Lietuvas pagalmiem, ceļiem un apkures rēķiniem. Tomēr okeāns un atmosfēra nepārtraukti apmainās ar enerģiju, un lielas pārmaiņas tropos var ietekmēt gaisa plūsmu virzienus daudz plašākā pasaules reģionā.

Eiropa nav vieta, kur El Ninjo darbotos kā slēdzis: Klusajā okeānā notika šī parādība, un nākamajā rītā Viļņā sāka līt. Starp šīm lietām ir daudz starpposmu – Atlantijas okeāna stāvoklis, valdošie vēji, arktiskā gaisa ieplūšana, spiediena apgabali virs Eiropas. Tāpēc tikai El Ninjo neļauj precīzi pateikt, vai konkrētajā nedēļā būs putenis vai temperatūra virs nulles.

Tomēr tas var veicināt kopējās atmosfēras tendences un mainīt varbūtības. Dažās ziemās biežāk ieplūst maigāks, mitrāks gaiss no Atlantijas okeāna, bet stabils aukstums tā arī neiestājas. Cilvēkam, kurš katru rītu brien pa šļuru līdz automašīnai, atšķirība starp „varbūtību” un realitāti šķiet maza: viņš vienkārši redz, ka janvāra vidū zābaki atkal ir slapji.

Viena ziema – vairākas pilnīgi atšķirīgas gaidas

Maigāka ziema vienam ir atvieglojums, citam – nebeidzamas grūtības. Senioram, kuram ir grūti staigāt pa slideniem celiņiem, mazāk ledus var nozīmēt drošāku ceļu līdz veikalam vai poliklīnikai. Arī autovadītājs priecājas, kad pirms darba nav pusstundu jārok automašīna ārā no sniega kupenas un jābrauc pa slikti tīrītiem ceļiem.

Tomēr mitrumam un biežām temperatūras svārstībām ir sava cena. Dienā kūstošs sniegs vakarā var pārvērsties ledū, bet ceļš starp mājām un pieturu – par īstu pacietības pārbaudījumu. Vecākiem ar maziem bērniem šāda ziema bieži nozīmē nevis romantisku pastaigu, bet slapjus kombinezonus, peļķes pie kāpņu telpas un jautājumu, vai rīt vēl vest ragavas uz bērnudārzu.

Lauku iedzīvotājiem un tiem, kuri strādā ārā, neparasti laikapstākļi arī nav tikai sarunu temats. Pārmitra zeme, atkušņi, vējš un pēkšņi aukstuma viļņi var apgrūtināt ikdienas darbus. Savukārt cilvēkiem, kuri gaida īstu sniegotu ziemu slēpošanas, bērnu izklaides vai vienkārši gaišāka pagalma dēļ, ilgā sezona ar rudens noskaņu atstāj dīvainu nepabeigtības sajūtu.

Vakarā pie loga ziema izskatās citādi

Kādā daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī vakarā žūst bērna cimdi, pie radiatora nolikti zābaki, bet uz palodzes kūst no cepures nokritušās sniega paliekas. No rīta viss bija balts, pusdienlaikā sniegu nomainīja lietus, bet vakarā pagalmā jau spīd plāns ledus. Šāda diena nav nekāda stihiska drāma, taču tā lieliski parāda, kāpēc cilvēki nogurst no mainīgas ziemas.

Ģimenei tas nozīmē vairākus sīkus lēmumus: kā apģērbt bērnu, vai ir droši doties kājām, vai ir vērts plānot nedēļas nogali ārā. Strādājošam cilvēkam – agrāk uzstādītu modinātāju un rūpīgāk izvēlētu maršrutu. Pagalma apsaimniekotājam vai ceļu strādniekam – vēl vienu situāciju, kad vakar notīrītais sniegs šodien jau pārvērties ūdenī, bet naktī var sasalt.

Visbiežāk dusmas izraisa ne tikai lietus vai atkusnis. Aizkaitinājumu rada tas, ka ierastie ziemas paradumi vairs nedarbojas: no rīta viss izskatās vienādi, bet pēc dažām stundām – pavisam citādi. Kad laikapstākļi nepārtraukti liek pārdomāt savus plānus, pat vismazākie darbi sāk šķist grūtāki, nekā tiem vajadzētu būt.

Laikapstākļu prognoze nav solījums, taču tā palīdz neapjukt

Runājot par El Ninjo un tā iespējamo ietekmi, ir viegli ļauties divām galējībām. Vieni gaida gandrīz pavasari un pārstāj nopietni uztvert ziemu, citi no katras aukstākas nakts secina, ka visas runas bijušas bezjēdzīgas. Patiesībā ilgāka perioda klimata tendences un konkrētās nedēļas laikapstākļu prognoze ir divas atšķirīgas lietas.

Vispraktiskāk ziemu plānot nevis pēc viena skaļa virsraksta, bet atbilstoši tuvāko dienu situācijai. Automašīnā ir vērts turēt nepieciešamās lietas, apavus izvēlēties ne tikai pēc kalendāra, bet pagalmā neatstāt slidenus celiņus „uz rītdienu”. Pat maigā sezonā viens pēkšņāks aukstuma vilnis var atgriezt visas ierastās ziemas rūpes.

Savukārt pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldībām šādas svārstības ir atgādinājums, ka ar vienu standarta plānu ne vienmēr pietiek. Cilvēki visvairāk pamana nevis to, ka laikapstākļi ir mainījušies, bet gan to, vai kāds ir paspējis uz šīm pārmaiņām reaģēt: vai celiņš ir nokaisīts, vai ir skaidri brīdināts, vai ceļš ir apkopts tad, kad tas bija visvairāk nepieciešams.

El Ninjo var būt viens no daudzajiem faktoriem, kas maina Lietuvas ziemas noskaņu, taču tas pilnībā neatņem mums ziemu. Tā vienkārši arvien biežāk lūdz nevis atcerēties, kā bija agrāk, bet iemācīties dzīvot ar to, kas ir šodien: no rīta ar sniegu, vakarā ar lietu un apziņu, ka dabai nav obligāti jāievēro mūsu kalendārs.