Sūtījumu atstāja pakomātā un pēc dažām minūtēm saņēma vēstuli par maksājumu: krāpnieki mērķē uz brīdi, kad cilvēks vismazāk šaubās

Sieviete ievietoja sūtījumu pakomātā, aizvēra durtiņas un jau bija gatava mierīgi doties savās gaitās. Viss izskatījās ierasti: sūtījums atstāts, numurs norādīts, atlika tikai gaidīt apstiprinājumu. Taču drīz vien e-pastā pienāca ziņa, kas no pirmā acu uzmetiena šķita saistīta tieši ar tikko veikto sūtījumu.

Vēstulē tika piemināts maksājums. Šādā brīdī cilvēks bieži neapstājas, lai ilgāk padomātu: tikko izmantoji piegādes pakalpojumu, tikko biji pie pakomāta, tāpēc ziņa šķiet loģiska. Tieši šeit slēpjas briesmas. Krāpnieki arvien biežāk mērķē nevis uz nezināšanu, bet uz sakritību, kad cilvēks patiešām gaida sūtījumu, tikko to nosūtījis vai pārbauda piegādes informāciju.

Tikai vēlāk sieviete saņēma īsto sūtījumu piegādes uzņēmuma apstiprinājumu. Tad arī noskaidrojās, ka pirmā vēstule nebija saistīta ar reālo sūtījumu. Tā bija viltus ziņa, kas vienkārši pienāca ļoti piemērotā brīdī.

Kāpēc šāda krāpšana šķiet tik pārliecinoša

Lietuvā pakomāti tiek izmantoti ikdienā: cilvēki sūta drēbes, dāvanas, dokumentus, sludinājumos iegādātas preces, atgriež pirkumus interneta veikaliem. Tāpēc krāpniekiem pat nav precīzi jāzina, kas un kad atstāja sūtījumu. Pietiek nosūtīt tūkstošiem vienādu vēstuļu un gaidīt, līdz daļai cilvēku tās sakritīs ar reālo situāciju.

Viens cilvēks tajā brīdī gaida sūtījumu no interneta veikala. Cits tikko ievietojis paku pakomātā. Trešais pārdevis preci sludinājumu portālā un cer saņemt samaksu. Šādā brīdī viltus vēstule neizskatās pēc nejauša surogātpasta, bet gan pēc normāla procesa turpinājuma.

Tā arī ir shēma. Krāpnieki mēģina pārliecināt, ka jāveic papildu maksājums, jāapstiprina dati, sūtījums jā“atbloķē” vai jāievada kartes informācija. Cilvēks steidzas, vēstule izskatās pazīstama, bet ekrānā redzamais logotips atgādina īstu piegādes uzņēmumu. Pietiek ar vienu klikšķi, lai atvērtos viltus vietne.

Uzņēmuma “Omniva Grupa” komunikācijas vadītājs Jānis Andžāns skaidro, ka šādas vēstules ir acīmredzams krāpnieku mēģinājums izkrāpt naudu. Piegādes dienests neprasa papildu maksājumus pēc tam, kad sūtījums jau ir veiksmīgi ievietots pakomāta skapītī.

Bīstamākā detaļa slēpjas nevis logotipā

Daudzi cilvēki pievērš uzmanību vēstules dizainam: vai tajā ir uzņēmuma krāsas, vai redzams logotips, vai teksts izskatās kārtīgs. Taču mūsdienās ar to vairs nepietiek. Viltus vēstules var izskatīties gandrīz tāpat kā īstās, jo krāpnieki kopē vizuālo stilu, pogas un pat kopējo ziņu toni.

Svarīgākā detaļa bieži slēpjas sūtītāja e-pasta adresē. Tā var izskatīties ļoti līdzīga oficiālajai, taču tajā trūkst viena burta, ir nomainīts simbols, pievienots papildu vārds vai tiek izmantots dīvains domēns. Steidzīgs cilvēks šādus sīkumus nepamana.

Tieši tā bieži arī nostrādā krāpšana. Vēstule izskatās “gandrīz tāda pati”, bet cilvēks tajā brīdī atrodas situācijā, kurā sagaida apstiprinājumu. Ja viņš tikko pakomāta ekrānā redzēja savu tālruņa numuru vai sūtījuma informāciju, aizdomīgums samazinās vēl vairāk.

Taču tas vien, ka vēstule pienākusi īstajā laikā, nenozīmē, ka tā ir īsta. Krāpniekiem nav jāredz jūsu konkrētais sūtījums – viņiem pietiek masveidā šaut uz pūli un trāpīt tiem, kuri tajā brīdī patiešām izmanto pakomātus.

Venipak pakomātsAttēls: Venipak

Ko darīt, saņemot šādu vēstuli

Pirmais – neklikšķināt uz saites. Pat ja vēstulē rakstīts, ka jāveic “neliels maksājums”, jāapstiprina sūtījums vai steidzami jāatjaunina dati, labāk apstāties. Krāpnieki bieži paļaujas uz steigu: jo mazāk laika cilvēkam ir padomāt, jo lielāka iespēja, ka viņš ievadīs kartes datus.

Ja rodas šaubas, sūtījuma statuss jāpārbauda nevis, izmantojot vēstulē esošo saiti, bet pieslēdzoties oficiālajai piegādes uzņēmuma vietnei vai lietotnei. Vēl drošāk – pašam ar roku ievadīt oficiālo adresi pārlūkprogrammā vai sazināties ar klientu apkalpošanas dienestu.

Īpaši piesardzīgi jāvērtē vēstules, kurās tiek pieprasīti bankas kartes dati. Parasti sūtīšanas maksa tiek samaksāta iepriekš vai apmaksāta skaidrā oficiālajā sistēmā. Ja pēc sūtījuma ievietošanas pakomātā pēkšņi parādās papildu “maksājums”, tam jau vajadzētu radīt aizdomas.

Ja dati tomēr ir ievadīti, vilcināties nevajadzētu. Pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar banku, jābloķē karte vai maksājums, bet par krāpšanas mēģinājumu jāziņo policijai vai oficiālajiem kibernoziegumu ziņošanas kanāliem.

Krāpnieki gaida nevis jūsu kļūdu, bet īsto brīdi

Šis stāsts ir bīstams ar to, ka tajā nav nekā ļoti neparasta. Cilvēks vienkārši izmantoja pakomātu un saņēma vēstuli, kas šķita saistīta ar šo pašu darbību. Tieši tāpēc šādas shēmas darbojas.

Krāpnieki arvien retāk raksta acīmredzami smieklīgas vēstules ar kļūdām un dīvainiem solījumiem. Viņi mērķē uz ikdienas darbībām: sūtījumiem, bankas paziņojumiem, nodokļiem, deklarācijām, piegādes apstiprinājumiem. Citiem vārdiem sakot, uz to, ko cilvēks patiešām dara.

Tāpēc svarīgākais noteikums ir vienkāršs: ja vēstulē tiek lūgts maksāt, klikšķināt uz saites vai ievadīt kartes datus, ar skaistu logotipu vien nepietiek. Jāpārbauda sūtītājs, adrese, oficiālā sistēma un nedrīkst steigties.

Pakomāts aizveras dažu sekunžu laikā, bet kļūda viltus maksājumu lapā var izmaksāt daudz dārgāk.