Viļņa iezīmē jaunu valodas robežu: pašvaldībā vairs nepieņems krievu valodā iesniegtus iesniegumus

Viļņā sākas skaidrāks pagrieziens valsts valodas virzienā. Galvaspilsētas pašvaldība, īstenojot ārvalstu izcelsmes iedzīvotāju integrācijas pasākumus, ir nolēmusi ne tikai paplašināt lietuviešu valodas apguves iespējas, bet arī mazināt krievu valodas izmantošanu oficiālajā apkalpošanā un izglītības sistēmā.

Viena no redzamākajām pārmaiņām – pašvaldībā vairs netiks pieņemti krievu valodā uzrakstīti iedzīvotāju iesniegumi un sūdzības. Krievu valodas izvēles vairs nav arī pašvaldības tīmekļa vietnē un klientu rindu pārvaldības sistēmā.

Tās nav tikai tehniskas izmaiņas. Viļņa raida skaidru vēstījumu: dzīvojot galvaspilsētā, lietuviešu valoda kļūst arvien svarīgāka, bet integrācijai jānozīmē nevis dzīve atsevišķās valodu salās, bet gan reāla iesaistīšanās pilsētas ikdienā.

Vairāk kursu tiem, kuri vēlas nostiprināties Lietuvā

Pašvaldība uzsver, ka valodas politikas stingrāka īstenošana notiek kopā ar plašākām iespējām mācīties lietuviešu valodu. Pavasarī uzsāktā iniciatīva „Es runāju“ izraisīja lielu ārvalstnieku interesi – reģistrācija bezmaksas lietuviešu valodas kursiem piepildās ārkārtīgi ātri.

Tiek piedāvāti 75 akadēmisko stundu klātienes kursi un 60 akadēmisko stundu attālinātas mācības. Pēc pašvaldības teiktā, uz vienu vietu vidēji pretendē vairāki cilvēki, bet brīvās vietas bieži tiek izķertas ļoti īsā laikā.

Šādas nepieciešamības dēļ šogad lietuviešu valodas apguvei papildus paredzēti 300 tūkst. eiro no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļiem. Plānots, ka gada laikā bezmaksas mācībās varēs piedalīties vairāk nekā tūkstotis ārvalstu izcelsmes iedzīvotāju.

Tomēr ar tikai formālām nodarbībām nepietiek. Rudenī pilsētā vajadzētu parādīties arī valodas klubiem, kas darbosies dažādās Viļņas vietās. Tajos cilvēki varēs ne tikai apgūt noteikumus, bet arī runāt dzīvajā – tā, kā tas patiešām nepieciešams veikalā, poliklīnikā, darbā vai sazinoties ar kaimiņiem.

Līdz gada beigām plānots atvērt arī patstāvīgas lietuviešu valodas apguves platformu.

Integrācija neaprobežosies ar mācību grāmatām

Viļņa cenšas stiprināt arī ārvalstnieku ikdienas saikni ar pilsētu. Tam paredzēta programma „BeFriend“, kurā galvaspilsētas iedzīvotāji var kļūt par sava veida vietējiem pavadoņiem.

Šādu iniciatīvu būtība ir vienkārša: cilvēkam, kurš nesen ieradies Viļņā, bieži vien ir grūti ne tikai saprast valodu, bet arī izprast pilsētas ritmu. Kur vērsties? Kā darbojas pakalpojumi? Ko nozīmē viens vai otrs vietējais paradums? Kā sākt runāt lietuviski, ja baidies kļūdīties?

Šeit var palīdzēt viļņieši, kuri vēlas veltīt laiku saziņai un parādīt pilsētu no iekšpuses. Šāda integrācija ir daudz dzīvāka nekā tikai mācība klasē – valoda ātrāk iesakņojas tad, kad tā kļūst par ikdienas dzīves sastāvdaļu.

Krievu valodas kļūst mazāk arī izglītības iestādēs

Pārmaiņas skars ne tikai pieaugušo apkalpošanu, bet arī izglītību. Viļņa cenšas panākt, lai bērniem jau no agrīna vecuma būtu vairāk iespēju mācīties lietuviski un vieglāk iekļauties kopējā izglītības sistēmā.

Bērniem, kuri ir ārpus Eiropas Savienības valstu pilsoņi, sākumizglītība no šā gada tiek organizēta valsts valodā. Tautību minoritāšu skolās arī agrāk nekā valsts mērogā tika palielināts lietuviešu valodas stundu skaits – tām jābūt ne mazāk kā sešām nedēļā.

Bērnudārzos tiek izmantoti arī starprisinājumi. Desmit tautību minoritāšu pirmsskolas izglītības iestādēs darbojas bilingvāls modelis: daļa dienas norit dzimtajā valodā, daļa – lietuviski. Šāds ceļš ļauj bērniem nezaudēt savu valodas vidi, bet vienlaikus agrāk pierast pie valsts valodas.

Trīs gadu laikā galvaspilsētā būtiski samazinājies arī pirmsskolas grupu skaits krievu valodā – to skaits krities no 181 līdz 112. Tas nozīmē aptuveni 40 procentu samazinājumu.

Pašvaldībā mainās apkalpošanas noteikumi

Valsts valodas stiprināšana būs redzama arī tiešā saziņā ar pašvaldību. Rakstiski iesniegumi vai sūdzības krievu valodā vairs netiks pieņemti. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kuri vēlas oficiāli vērsties pašvaldībā, būs jāizmanto lietuviešu valoda vai cita pieņemama oficiālās saziņas forma saskaņā ar spēkā esošo kārtību.

Krievu un citās ārpus Eiropas Savienības esošo valstu valodās cilvēku varēs tikai mutiski novirzīt vai informēt, ja konkrētais darbinieks šādu valodu prot. Citiem vārdiem sakot, tā vairs nebūs pašvaldības apkalpošanas norma, bet tikai praktiska palīdzība konkrētā situācijā.

Pašvaldības vadītāji šīs pārmaiņas pasniedz kā daļu no ilgtermiņa virziena. Mērs Valdas Benkunskas uzsver, ka Viļņa cenšas panākt lielāku valsts valodas klātbūtni tajās jomās, kur pilsētnieki to pamatoti sagaida, – izglītībā, pakalpojumos un integrācijā.

Pārmaiņas, kas daļai iedzīvotāju būs neērtas

Šis lēmums neapšaubāmi izraisīs dažādas reakcijas. Vieniem tas šķitīs kā nepieciešams solis lietuviešu valodas lomas stiprināšanai galvaspilsētā. Citiem – kā papildu grūtības, īpaši tiem, kuri tikai mācās valodu vai ilgus gadus bija pieraduši kārtot lietas krievu valodā.

Tomēr Viļņas virziens ir skaidrs: palīdzība mācībās tiks paplašināta, bet oficiālajā pilsētas sistēmā valsts valodai būs arvien vairāk vietas. Tas nozīmē, ka ārvalstniekiem un tautību kopienu locekļiem lietuviešu valoda kļūs nevis tikai par papildu priekšrocību, bet gan par praktisku nepieciešamību.

Galvaspilsēta izvēlas ne tikai administratīvu lēmumu, bet arī plašāku vēstījumu: lai pilnvērtīgi dzīvotu Viļņā, lietuviešu valoda būs vajadzīga arvien vairāk – no bērnudārza līdz pašvaldības lodziņam.