Pieliekamajā sakrājušās desmitiem burku: šādi tās izmantosiet un iztērēsiet mazāk

Vai arī jūsu pieliekamā plauktā stāv rinda ar tukšām burkām, no kurām it kā žēl atbrīvoties, bet kam tās visas vajadzīgas – vairs nav skaidrs? Pēc gurķiem, ievārījumiem, mērcēm un veikalā pirktiem produktiem to ātri sakrājas daudz: vienām ir ērti skrūvējami vāciņi, citas ir mazas, vēl citas tik lielas, ka tajās ietilptu puskilograms putraimu. Izmetot šķiet, ka prom tiek aizsūtīta pavisam laba lieta.

Tomēr arī glabāt burkas tikai ar domu “varbūt kādreiz noderēs” nav risinājums. Pieliekamais pamazām pārvēršas nevis par krājumu vietu, bet par stikla trauku noliktavu, kurā grūti atrast pat to, kas patiešām vajadzīgs vakariņām. Daži gudri risinājumi var atgriezt plauktos kārtību, bet pašām burkām – otro dzīvi, par kuru nebūs papildus jāmaksā.

Tukša burka bieži nozīmē nekārtīgu virtuves skapīti

Visbiežāk burkas uzkrājas nevis tāpēc, ka cilvēks apzināti gatavojas konservēšanas sezonai. Tās vienkārši šķiet pārāk labas, lai tās izmestu. “Šī noderēs ievārījumam”, “šajā varēs sabērt riekstus”, “bet šī varbūt derēs puķēm” – tā tās pa vienai kļūst arvien vairāk, līdz kaste pieliekamajā sāk traucēt aizsniegt kartupeļus vai sadzīves piederumus.

Problēma sākas tad, kad mājās ir daudz trauku, bet neviens no tiem nepilda skaidru funkciju. Vāciņi sajaucas, daļa no tiem sarūsē, uz stikla paliek vecu etiķešu līme, bet dažādie izmēri vairs nesaliekas kārtīgi. Tad pat mēģinot kaut ko salikt burkā, vispirms jāmeklē piemērots vāciņš un jānomazgā noputējis trauks.

Vērts sākt nevis ar jaunu kastīšu vai organizatoru pirkšanu, bet ar vienkāršu atlasi. Paturiet tikai veselas burkas bez plaisām, ar piemērotiem vāciņiem un tādas, kuru izmēru jūs patiešām izmantojat. Bieži vien vienai ģimenei pietiek ar dažiem lielākiem traukiem krājumiem, dažiem vidējiem pārtikas glabāšanai un nelielu daļu konservēšanai – viss pārējais var nonākt stikla šķirošanas konteinerā.

Putraimi, tēja un pārpalikumi: nelieli izdevumi, kas pazūd no redzesloka

Kārtīgi izmantotas burkas vispirms palīdz tur, kur parasti tiek pirktas plastmasas kastītes. Tīros, pilnīgi sausos traukos ir ērti sabērt putraimus, miltus, makaronus, pākšaugus, sēklas, riekstus vai žāvētus augļus. Redzamais saturs palīdz uzreiz saprast, kas mājās vēl ir, tāpēc tiek mazāk pirkts “katram gadījumam” un retāk atrasts aizmirsts, sen aiz skapīša nokritis iepakojums.

Mazas burkas īpaši labi der beramām tējām, garšvielām, mājās gatavētiem buljoniem, ko glabā saldētavā, vai pusdienu pārpalikumiem. Tajās var glabāt arī atvērtu tomātu pastu, sasmalcinātus zaļumus, citrona miziņu vai mājās pagatavotu mērci. Svarīgi trauku nepārpildīt, ja tas nonāks saldētavā: šķidrumam izplešoties, stikls var saplīst, tāpēc augšpusē jāatstāj brīva vieta.

Ģimenei ar bērniem burkas var kļūt arī par vienkāršu veidu, kā sagatavot uzkodas vairākām dienām. Vienā traukā var kārtām salikt jogurtu ar ogām un auzām, citā – sagrieztus dārzeņus ar mērci, bet mazā traukā glabāt riekstu vai žāvētu augļu porciju. Tas nenozīmē, ka burkai jāaizstāj visi pārtikas trauciņi, taču tā ļauj izmantot to, kas mājās jau ir, tā vietā, lai vēlreiz pirktu plastmasu.

Pieliekamajā sakrājušās desmitiem burku: šādi tās izmantosiet un iztērēsiet mazākAttēls: Unsplash / Jane Korsak

Ne katrai burkai jāgaida ievārījumu sezona

Lielākas burkas lieliski noder ne tikai virtuvē. Vannasistabā tajās var salikt vates plāksnītes, ziepju gabaliņus, matu sprādzes vai veļas mazgāšanas kapsulas, ja tās tiek glabātas bērniem nepieejamā vietā. Uz darba galda tās savalda zīmuļus, šķēres, kancelejas sīkumus, bet priekšnamā var savākt atslēgas, monētas vai baterijas, kas bieži paliek mētājamies atvilktnē.

Mazas burkas nav jāpārvērš mākslīgos dekoros tikai tāpēc, ka internetā tas izskatās skaisti. Daudz praktiskāk tās izmantot lietām, kuras pastāvīgi jāmeklē: skrūvēm, naglām, pogām, šūšanas piederumiem, rezerves spuldzītēm vai maziem instrumentu uzgaļiem. Uzraksts uz vāciņa vai vienkārša etiķete uzreiz ietaupa dažas minūtes, kas bieži pārvēršas aizkaitinājumā, meklējot vienu mazu detaļu.

Ja mājās aug garšaugi, dažas burkas var kļūt par pagaidu traukiem stādiem vai spraudeņu saknīšu mērcēšanai. Tomēr augam, kas tajā dzīvos ilgāk, jānodrošina drenāža vai tas jāpārstāda piemērotā podā. Stikls neizlaiž ūdeni, tāpēc skaists risinājums var ātri beigties ar izmirkušām saknēm, ja trauks tiek izmantots nepārdomāti.

Kārtība sākas nevis ar krāšanu, bet ar robežu

Cilvēks, kurš glabā burkas, parasti domā par taupību, un tajā nav nekā slikta. Senioriem tās atgādina ierasto konservēšanas laiku, ģimenēm tās noder krājumu gatavošanā, bet cilvēkiem, kuri dzīvo taupīgāk, tās ļauj nepirkt vienreizlietojamus iepakojumus. Tomēr taupība beidzas tur, kur priekšmets aizņem vietu, rada nekārtību un tā arī nekad netiek izmantots.

Saprotama ir arī otra puse: stikla šķirošana nav aicinājums visu bez domāšanas izmest. Burka ir izturīgs, daudzkārt izmantojams trauks, un tās atkārtota izmantošana patiešām var samazināt vajadzību pēc jauniem iepakojumiem. Tomēr nolietotu vāciņu, ieplaisājušu trauku vai vairāku desmitu pilnīgi vienādu burku glabāšana “katram gadījumam” vairs nav ne ērta, ne ekonomiska.

Vislabāk darbojas vienkāršs mājas noteikums: burku jābūt tik daudz, cik ietilpst vienā tām paredzētā kastē vai vienā plaukta daļā. Kad vieta ir pilna, jauna burka paliek tikai tad, ja tā aizstāj vecāku vai neērtu. Tā nav katru reizi no jauna jālemj, vai no tās žēl atbrīvoties, un pieliekamais pēc dažām nedēļām neatgriežas iepriekšējā stāvoklī.

Tukšas burkas var būt nevis nekārtības pazīme, bet neliels mājas taupības instruments. Taču labumu dod nevis to daudzums, bet skaidrs mērķis: viena glabā putraimus, otra – vakariņu pārpalikumu, trešā sakārto sīkumus. Kad katram traukam ir sava vieta un uzdevums, mazāk tiek tērēts ne tikai kastītēm – mazāk tiek izšķērdēta arī mājas telpa, laiks un pacietība.