Ko darīt, lai pelargonijas ziedētu ilgāk: kopšana un mēslošana vasaras otrajā pusē

Jūlija beigās pelargonija uz balkona vēl izskatās kārtīga, taču ziedu jau ir mazāk: viena ziedkopa ir novītusi, otra pēc lietus nokarājas, bet starp kuplajām lapām vairs nav redzams tas košais krāsu mākonis, kas priecēja jūnijā. Daudzi cilvēki šādu kasti aplaista bagātīgāk, iebēra pirmo pa rokai pagadījušos mēslojumu un gaida, kad augs „atgūsies“. Taču vasaras otrajā pusē pelargonijai nav vajadzīgs vairāk visa, bet gan precīzāka kopšana.

Augustā dienas vēl ir siltas, bet naktis jau var būt vēsākas, lietus ieilgst, bet augsne podā vai nu vienas karstas dienas laikā izžūst, vai arī vairākas dienas paliek slapja. Pelargonija uz šādām pārmaiņām reaģē ātri: pārstāj veidot jaunus pumpurus, dzeltē, audzē tikai lapas vai vienkārši nomet ziedus. Daži vienkārši ieradumi palīdz tai ziedēt līdz pat rudens salnām.

Novītis zieds augam nav sīkums

Vasaras otrajā pusē svarīgākais darbs ir regulāri noņemt noziedējušās ziedkopas. Vajadzētu noplūkt ne tikai izžuvušās ziedlapiņas, bet visu ziedkopas kātiņu līdz vietai, kur tas savienojas ar stublāju. Atstāts kātiņš augam atgādina nevis dekorāciju, bet darbu, ko tas vēl cenšas pabeigt: nogatavināt sēklas.

Kad pelargonija novirza spēkus sēklām, jaunus ziedus tā steidzas veidot mazāk. Tāpēc ir vērts reizi vai divas nedēļā pie loga vai balkona kastes pavadīt dažas minūtes un apskatīt katru augu. Tas ir īpaši svarīgi pēc karstām dienām un lietus, kad noziedējušās ziedkopas ātri sāk brūnēt, pielipt lapām un bojāt kopējo izskatu.

Ja vasaras vidū stublāji ir izstīdzējuši, bet ziedi palikuši tikai pašos galos, var saīsināt garākos, izretinātos zarus. Nav nepieciešams vienā reizē apgriezt visu augu – pietiek noņemt vājākos vai visvairāk izstīdzējušos dzinumus. Šāda viegla atjaunošana veicina pelargonijas sazarošanos, bet vairāk veselīgu zariņu nozīmē arī vairāk vietas jaunām ziedkopām.

Laistīt vajag nevis pēc kalendāra, bet pēc augsnes

Lielākā vasaras otrās puses kļūda ir katru dienu liet ūdeni tikai tāpēc, ka ārā ir karsts. Pelargonijai patīk mitrums, taču tās saknēm nepatīk atrasties slapjā, smagā augsnē. Ja poda apakšā uzkrājas ūdens, saknēm sāk trūkt gaisa, lapas dzeltē, bet ziedi vairs neiztur pat skaistu saulainu dienu.

Pirms laistīšanas ir vērts ar pirkstu pārbaudīt dažus centimetrus augsnes. Ja tā vēl ir vēsa un mitra, pagaidiet; ja sausa, laistiet bagātīgāk, lai ūdens sasniegtu visu sakņu kamolu un liekais varētu notecēt. Karstās dienās tas bieži būs rīta darbs, taču pēc lietus vai vēsākā laikā pelargonijai var pietikt arī ar retāku laistīšanu.

Ģimenes, kas nedēļas nogalē dodas prom, bieži atstāj podus šķīvīšos ar ūdeni, cerot pasargāt ziedus no sausuma. Īslaicīgi tas var šķist ērti, taču ilgāk uzkrājies ūdens pelargonijām kaitē vairāk nekā viena nedaudz sausāka diena. Labāk podus pārvietot prom no viskarstākās vietas, parūpēties par drenāžas caurumiem un lūgt kaimiņam aplaistīt tikai tad, kad augsne patiešām ir izžuvusi.

Ko darīt, lai pelargonijas ziedētu ilgāk: kopšana un mēslošana vasaras otrajā pusēAttēls: Unsplash / Ruan Martinelli

Vasaras beigās mēslojumam jāpalīdz ziediem, nevis lapām

Pelargonija kastē vai podā visu vasaru dzīvo ierobežotā augsnes daudzumā, tāpēc barības vielas izlieto ātrāk nekā dobē iestādīta. Ja tā bagātīgi zied, to ir vērts mēslot arī vasaras otrajā pusē, tikai mēreni un regulāri. Visērtākais ir šķidrais mēslojums, kas paredzēts ziedošiem balkona augiem, un tas jālieto atbilstoši uz iepakojuma norādītajai devai.

Ziedēšanai svarīgs ir fosfors un kālijs, bet pārāk liels slāpekļa daudzums bieži dod pretēju rezultātu: pelargonija izaudzē daudz košu lapu, bet ziedu kļūst mazāk. Tāpēc vasaras beigās tikai universāls, augšanu veicinošs mēslojums ne vienmēr ir labākā izvēle. Mēslot vajadzētu tikai mitru augsni – ielejot šķīdumu pilnībā izžuvušā podā, var apdedzināt saknes.

Pensionāram, kas kopj vairākus podus pie mājas, un ģimenei, kas audzē ziedus visā balkonā, ir spēkā viens un tas pats princips: vairāk mēslojuma nenozīmē vairāk ziedu. Ja augs ir novājināts sausuma, karstuma vai pārlieka mitruma dēļ, vispirms jāsakārto laistīšana un apkārtējā vide. Mēslojums nav zāles pret visām problēmām – tas iedarbojas tad, kad saknes ir veselas un var uzņemt to, kas tām tiek dots.

Saulē, lietū un vēsākās naktīs noteikumi mainās

Pelargonijas vislabāk zied gaišā vietā, tāpēc vasaras beigās nav vērts tās bez vajadzības pārvietot dziļāk telpā tikai dažu vēsāku vakaru dēļ. Tomēr pastāvīgs stiprs lietus var salauzt ziedkopas un pārmērcēt augsni, īpaši šauros balkona podos. Ja iespējams, ilgākā lietainā periodā kastes ir vērts pastumt tuvāk sienai, zem nojumes vai vietā, kur augu sasniegtu gaisma, bet ne tiešas lietusgāzes.

Darbiniekam, kurš mājās atgriežas tikai vakarā, šādai kopšanai nav jāpārvēršas vēl vienā nogurdinošā darbā. Pietiek izveidot īsu rutīnu: apskatīt ziedus, aptaustīt augsni, pārbaudīt, vai šķīvītī nav palicis ūdens. Šīs dažas minūtes bieži pasaka vairāk nekā mēģinājums izglābt jau nodzeltējušu, pārlaistītu augu.

Vasarai tuvojoties beigām, ir vērts vērot arī nakts temperatūru. Pelargonija īslaicīgu vēsumu panes, taču, tuvojoties salnu riskam, tā ir jāpasargā – jāpārvieto zem jumta, jāapsedz vai jāienes gaišākā, vēsākā telpā, ja plānots augu saglabāt nākamajai sezonai. Pēkšņs aukstums vienā naktī var iznīcināt to, ko pacietīgi audzējat kopš pavasara.

Ilga pelargoniju ziedēšana nav tikai veiksme vai „labu ziedu“ pazīme. To uztur vienkārša kārtība: laikus noņemti noziedējušie ziedi, nepārmērcētas saknes, mērena ziedēšanai paredzētā mēslojuma lietošana un uzmanība mainīgajiem laikapstākļiem. Dažkārt tieši šāda mierīga, regulāra aprūpe ļauj balkonam palikt krāsainam tad, kad vasara jau klusi sāk atkāpties.