Mēnesi mazgāju drēbes zemākā temperatūrā – rezultāts lika mainīt veco ieradumu

Veļas mašīnas regulators ilgu laiku gandrīz automātiski apstājās pie 40 grādu atzīmes. Šķita, ka tā ir drošāk: drēbes būs patiešām tīras, sviedru smaka nepaliks, bet mājās sakrājušās drēbes vismaz reizi nedēļā saņems „kārtīgāku“ mazgāšanu. Tomēr vienu mēnesi nolēmu pamēģināt citādi un lielāko daļu ikdienas apģērba mazgāt 30 grādu temperatūrā.

Sākumā gaidīju nepatīkamu pārsteigumu. Šķita, ka krekliņi ātrāk zaudēs svaigumu, dvieļi paliks raupji, bet izmazgātās drēbes pirms iekāršanas skapī būs jāapostīta. Rezultāts bija daudz vienkāršāks un vienlaikus negaidīts: pareizi sašķirots un nepārslogotā veļas mašīnā izmazgāts ikdienas apģērbs izskatījās tīrs, smaržoja svaigi, bet daži audumi pat ilgāk saglabāja savu formu.

Ieradums izvēlēties 40 grādus bieži rodas no satraukuma

Daudziem 40 grādi ir kā miera poga. Veļas grozā nonāk džinsi, blūzes, mājas drēbes, bērnu krekliņi un virtuves dvieļi, un tad gribas ar vienu mazgāšanu atrisināt visu. Kad laika ir maz, bet veļas daudz, temperatūra šķiet vienkāršākais veids, kā nešaubīties par rezultātu.

Tomēr ikdienas drēbes ne vienmēr ir patiešām stipri netīras. Visbiežāk tās ir uzsūkušas ķermeņa smaku, putekļus, nedaudz pārtikas traipu vai pilsētas netīrumu. Šādos gadījumos svarīga ir ne tikai augstāka temperatūra, bet arī piemērots mazgāšanas līdzeklis, pietiekami daudz vietas veļas tvertnē un tas, vai drēbes nav atstātas mitras saspiestā kaudzē.

Mainot iestatījumu, sākumā visvairāk mulsina nevis pati mazgāšana, bet doma, ka, iespējams, taupot panāksi sliktāku rezultātu. Īpaši, ja mājās ir bērni, sportojoši ģimenes locekļi vai cilvēks ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu un vēlas justies kārtīgi. Tomēr zemāka temperatūra nav nolaidība, ja tā tiek izvēlēta tiem veļas veidiem, kuriem tā ir piemērota.

Pēc mēneša visvairāk bija pamanāms nevis rēķins

Vispirms mainījās attieksme pret pašām drēbēm. Tumšie krekliņi un džemperi pēc atkārtotām mazgāšanas reizēm mazāk zaudēja krāsas piesātinājumu, bet plānāki audumi izskatījās ne tik ātri nolietojušies. Tas īpaši pamanāms ar tām drēbēm, kuras valkājam nepārtraukti: iecienītajām blūzēm, džemperiem, pidžamām un ikdienas biksēm.

Otrs atklājums vispār nebija saistīts ar temperatūru, bet gan ar veļas grozu. Kad vairs nav jāgaida, līdz sakrājas milzīga kaudze „karstajai“ mazgāšanai, ir vieglāk atdalīt sporta drēbes no gultasveļas, gaišus audumus no tumšiem un virtuves tekstilizstrādājumus no parastajiem krekliņiem. Mazgāšana pirms pogas nospiešanas prasa nedaudz vairāk uzmanības, bet vēlāk retāk nākas glābt sarāvušos vai nokrāsojušos apģērbu.

Zemākas temperatūras programmas bieži ļauj samazināt enerģijas, kas nepieciešama ūdens uzsildīšanai, patēriņu. Taču mājās tas jūtams ne tikai skaitļos. Rodas patīkama sajūta, ka katra blūze nav jāmazgā tā, it kā tā būtu darba drēbe pēc smagas maiņas, un ka skapī esošās drēbes var kalpot ilgāk.

Mēnesi mazgāju drēbes zemākā temperatūrā – rezultāts lika mainīt veco ieradumuAttēls: Pexels / Tima Miroshnichenko

Ne visu ir vērts likt vienā 30 grādu mazgāšanas reizē

Pēc šāda eksperimenta būtu kļūdaini secināt, ka augstāka temperatūra mājās vispār vairs nav vajadzīga. Gultasveļai, dvieļiem, apakšveļai, virtuves lupatiņām vai stipri netīrām drēbēm ir vērts vadīties pēc auduma etiķetes un higiēnas vajadzībām. Ja ģimenē kāds ir slims, alerģisks vai tiek mazgātas zīdaiņa drēbes, lēmums arī jāpieņem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Sporta apģērbam nepieciešama īpaša uzmanība. Tas bieži ir šūts no sintētiskiem, pret karstumu jutīgākiem audumiem, tāpēc augsta temperatūra tam var kaitēt, taču ar zemu temperatūru vien dažkārt nepietiek, ja apģērbs ilgi gulējis somā. Šādā gadījumā palīdz ātri izvēdināt apģērbu, neatstāt to mitru un izmantot līdzekli, kas piemērots sporta audumiem.

Darbiniekiem, kuri atgriežas mājās darba drēbēs, zemāka temperatūra ne vienmēr būs labākā izvēle. To pašu var teikt par ģimeni ar maziem bērniem, kad uz biksēm vai krekliņiem paliek izteikti pārtikas, zāles vai krāsas traipi. Temperatūrai jākalpo nevis ieradumam un nevis noteikumam, bet tam, kas tajā dienā patiešām nonācis veļas grozā.

Tīrību nosaka ne tikai skaitlis uz veļas mašīnas

Cilvēks bieži ir vīlies nevis tāpēc, ka izvēlējies 30 grādus, bet tāpēc, ka tvertnē sabāzis pārāk daudz drēbju. Kad tām trūkst vietas kustībai, mazgāšanas līdzeklim un ūdenim ir grūtāk piekļūt audumam, bet smaka var palikt pat tad, ja izvēlēta augstāka temperatūra. Dažkārt problēma slēpjas arī pašā veļas mašīnā: netīrīts filtrs, mazgāšanas līdzekļa atvilktnē sakrājušās atliekas vai pastāvīgi aizvērtas durvis ar laiku atstāj savas pēdas.

Sākt var bez lieliem eksperimentiem. Vienu vai divas nedēļas 30 grādu temperatūrā mazgājiet tikai viegli valkātus krekliņus, blūzes, pidžamas vai ikdienas sintētiskās drēbes, pirms tam izlasot kopšanas etiķetes. Nepārslogojiet veļas mašīnu, neatstājiet slapju veļu tvertnē līdz vakaram un ļaujiet pašai veļas mašīnai starp mazgāšanas reizēm izžūt.

Gan uzņēmumiem, kas izstrādā mazgāšanas līdzekļus un ierīces, gan mums pašiem ir vērts atcerēties vienu vienkāršu lietu: cilvēki vēlas nevis sarežģītus solījumus, bet uzticamu rezultātu. Ja apģērbs pēc mazgāšanas 30 grādu temperatūrā ir tīrs, bez nepatīkamas smakas un nebojāts, vecā izvēle tikai ieraduma dēļ vairs nav automātiski labāka. Dažkārt lielākās pārmaiņas mājas ikdienā sākas ar vienu mierīgāk pagrieztu veļas mašīnas regulatoru.

Mēnesis ar zemāku temperatūru man neiemācīja mazgāt „taupīgāk par katru cenu“. Tas atgādināja, ka mājas darbos daudzas lietas darām tāpēc, ka tā darījām vakar. Bet, kad apstājies un pārbaudi, var izrādīties: tīrība nav pazudusi, drēbes izskatās labāk, bet viens vecs ieradums klusām zaudējis savu jēgu.