Pēc lietus puķu dobe zaudē krāsas: mulča palīdz ziediem ilgāk saglabāt skaistumu
Vai arī jums tā ir bijis: vakar puķu dobe izskatījās kā no pastkartes, bet pēc nakts lietus uz ziediem jau redzami brūni plankumi, nokareni stublāji un pie lapām pielipušas zemes šļakatas? Īpaši žēl, kad vispirms cieš paši skaistākie, tikko uzplaukušie ziedi. Šķiet, lietum vajadzētu augus atspirdzināt, tomēr dažkārt tas atstāj skatu, it kā puķu dobei steigā būtu pārskriets pāri.
Bieži tiek vainots tikai lietus, lai gan problēma sākas daudz tuvāk zemei. Kaila augsne pēc pilienu triecieniem šļakstās uz visām pusēm, un kopā ar to uz ziediem un lapām paceļas sīkas zemes daļiņas. Tās bojā ne tikai izskatu: uz pastāvīgi mitrām, notraipītām auga daļām vieglāk iedzīvojas arī dažādas slimības.
Kārtīga mulčas kārta šo brīnumu neatceļ – stipras lietusgāzes joprojām var noguldīt augstus augus vai sasist pildītos ziedus. Tomēr tā atrisina vienu ļoti piezemētu problēmu: neļauj augsnei pēc katra lietus nonākt tur, kur tā nemaz nav vajadzīga.
Pēc lietus cieš ne tikai puķu dobes izskats
Uz tumšām rozēm, gaišām peonijām, petūnijām vai citiem zemāk augošiem ziediem zemes šļakatas ir redzamas uzreiz. Balti un maigu toņu ziedi pēc lietus īpaši ātri izskatās noguruši, jo pat daži brūni punktiņi maina kopējo skatu. Cilvēks no rīta iziet pagalmā ar kafijas krūzi, vēloties priecāties par ziediem, bet tā vietā jau prātā plāno, kas būs jātīra, jāapgriež vai jāsasien.
Vēl vairāk nogurdina tas, ka šāds skats atkārtojas. Vienu reizi augus var uzmanīgi apsmidzināt ar tīru ūdeni, noņemt bojātos ziedus vai pacelt nokarušos stublājus. Taču, ja augsne ir kaila, nākamais lietus atgriež to pašu apli: peļķes, nezāles, sablīvējusies virskārta un netīras lapas.
Ģimenei, kas puķu dobi kopj tikai vakaros vai nedēļas nogalēs, tas kļūst par papildu darbu. Senioram pēc katra lietus ir grūti atkal uzirdināt sacietējušo zemi, bet strādājošam cilvēkam ir nepatīkami, kad viss rūpīgais nedēļas nogales darbs vienas vētrainas nakts laikā pazūd. Puķu dobei nevajadzētu prasīt nepārtrauktu glābšanu tikai tāpēc, ka tās augsne ir atstāta kaila.
Mulča darbojas kā kluss vairogs
Mulča ir uz augsnes izklāta aizsargkārta. Puķu dobēs visbiežāk izmanto sasmalcinātu koku mizu, koka šķeldas, lapu kompostu, nopļautu un nedaudz pažāvētu zāli vai citus augu materiālus. Lietus piliens vispirms nokrīt uz šīs kārtas, tāpēc tas vairs neizsit zemi no dobes un neapšļaksta augus.
Ieguvumi ar to nebeidzas. Mulčēta augsne karstumā lēnāk izžūst, mazāk sacietē, bet nezālēm ir grūtāk izlauzties līdz gaismai. Tas nenozīmē, ka ravēšana vairs nebūs nepieciešama, taču bieži tā vajadzīga krietni retāk – un vasarā tas ir ļoti jūtams.
Mulča arī palīdz pašai puķu dobei izskatīties kārtīgāk pat tad, kad augi vēl tikai sāk kuplot. Pavasarī starp ceriņiem bieži paliek daudz tukšas zemes, bet brūnā, dabiskā virsma to vizuāli apvieno. Vasarā tā kļūst par mierīgu fonu ziediem, nevis vēl vienu raibu vietu, kur acis aizķeras aiz nezālēm un saplaisājušas augsnes.

Pārāk bieza kārta var nodarīt vairāk ļauna nekā laba
Vēloties pasargāt ziedus, ir viegli pārspīlēt un ap augiem sabērt biezu mizas kalnu. Tomēr mulču nedrīkst piebērt cieši pie stublājiem vai sakraut pie krūmu stumbriem. Pastāvīgs mitrums auga pamatnes tuvumā var veicināt puvi, vājināt stublājus un radīt labvēlīgus apstākļus kaitēkļiem.
Praktiski puķu dobei parasti pietiek ar aptuveni 5–7 centimetru biezu irdenas mulčas kārtu. To ieteicams izklāt vienmērīgi, bet ap stublājiem atstāt nelielu atstarpi, lai gaiss varētu brīvi cirkulēt. Ja vecā mulča jau ir sadalījusies un sajaukusies ar augsni, tā nav visa jāizrok – parasti pietiek to papildināt ar plānāku svaigas mulčas kārtu.
Izvēloties materiālu, svarīgi domāt ne tikai par krāsu. Krāsota miza var izskatīties kārtīgi, tomēr dabiska, neapstrādāta mulča puķu dobē bieži izskatās mierīgāk un laika gaitā dabiski saplūst ar augsni. Smalka miza ir piemērota zemākiem ziediem un kārtīgām puķu dobēm, bet rupjākas šķeldas labāk iederas pie krūmiem, celiņiem vai lielākiem apstādījumiem.
Skaistāka puķu dobe sākas nevis ar jauniem ziediem
Protams, mulča nesaglabās katru ziedu pēc spēcīgām vasaras lietusgāzēm. Ja ziedi ir ļoti blīvi, bet stublāji augsti un neatbalstīti, ar aizsargkārtu vien nepietiks. Šādos gadījumos der laikus izretināt pārāk blīvi saaugušos cerus, augstākos augus piesiet pie balstiem, bet novītušos vai ar zemi apšļakstītos ziedus noņemt, lai augs netērētu spēkus.
Tomēr tieši mulča bieži palīdz izvairīties no pirmā, visvairāk acīs krītošā skata – netīriem ziediem un izšļakstītas dobes. Tā atvieglo dzīvi ne tikai tam, kurš mīl ideāli koptu pagalmu, bet arī tam, kurš vēlas vairāk laika vienkārši pabūt dārzā, nevis pastāvīgi to labot.
Puķu dobei pēc lietus nav jāizskatās kā vēl vienam steidzamam darbam sarakstā. Dažkārt ziedu skaistumu sargā nevis dārgi līdzekļi un ne jauna šķirne, bet vienkārša kārta starp lietu un zemi – tāda, kuru gandrīz nepamani, kamēr tās nav.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.