Vētra atstāja skatu kā pēc stihiskas nelaimes: glābēji šādus apmērus nebija redzējuši 20 gadus

Svētdienas rītā daļa cilvēku vēl tikai novērtēja, kas palicis pagalmā, uz jumta vai pie automašīnas. Vienviet uz ceļa gulēja koks, citviet bija pārrauti vadi, vēl citur iedzīvotāji fotografēja norautas skārda loksnes, sadragātas automašīnas un nolauztus zarus. Sestdien Lietuvu plosījusī vētra nebija tikai īss vasaras lietus ar vēju – tās sekas jau tiek dēvētas par vienām no lielākajām pēdējo divu desmitgažu laikā.

Jau sestdienas vakarā tika ziņots par vairāk nekā 1,2 tūkst. ugunsdzēsēju izsaukumu vētras seku dēļ, bet svētdienas rītā šis skaits jau sasniedza aptuveni 1,8 tūkst. un turpināja pieaugt. Visvairāk darba bija Kauņas apriņķī – šeit ugunsdzēsēji tika izsaukti gandrīz 500 reižu.

Kauņas apriņķis nonāca vētras centrā

Kauņa un tās apkārtne kļuva par vienu no visvairāk cietušajām vietām. Sestdienas vakarā, kad glābēji vēl skaitīja izsaukumus, Kauņas apriņķī to jau bija reģistrēti 323, Viļņas apriņķī – 204, Alītas – 188, Utenas – 110, Marijampoles – 98, Klaipēdas – 95. Vēlāk, svētdienas rītā, izsaukumu skaits Kauņas apriņķī pietuvojās pustūkstotim.

Visvairāk ziņojumu bija par nolūzušiem kokiem un zariem. Šādi postījumi no pirmā acu uzmetiena pēc vētras var šķist ierasti, tomēr šoreiz apmēri bija pavisam citi. Koki gāzās ne tikai uz ceļiem, bet arī uz automašīnām, ēkām, elektrības stabiem un kontakttīkliem.

PAGD dati liecina, ka jau sestdien tika fiksēts, ka koki vai to zari 69 reizes uzkrituši uz automašīnām, 62 reizes – uz ēkām, 29 reizes – uz elektrības stabiem.

Viena diena pārsniedza gandrīz visas sezonas statistiku

Visvairāk šokē nevis atsevišķie skati ielās, bet salīdzinājums ar iepriekšējo periodu. No šā gada sākuma līdz augusta vidum ugunsdzēsēji glābēji 1231 reizi devās novērst stipra vēja sekas. Šoreiz līdzīgs skaits tika pārsniegts vienas dienas laikā.

Tas izskaidro, kāpēc palīdzības dienesti bija pārslogoti gandrīz visā valstī. No rīta vairāk incidentu tika fiksēts Lietuvas dienvidos, vēlāk vētras sekas spēcīgāk sasniedza valsts centrālo daļu, bet pēcpusdienā daudz ziņojumu sāka pienākt arī no Lietuvas rietumiem.

Citiem vārdiem sakot, tā nebija tikai vienas pilsētas vai vienas ielas problēma. Vētra virzījās pāri valstij un atstāja ilgstošas sekas – no aizšķērsotiem ceļiem līdz elektroapgādes traucējumiem.

Vietām vējš sasniedza viesuļvētras spēku

Saskaņā ar Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienesta provizoriskajiem datiem spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventės ragā un Nidā pie jūras – tur tās sasniedza līdz 33 m/s. Spēcīgs vējš tika fiksēts arī Klaipēdas ostā, Šilutē, Kauņā, Ķibartos, Lazdijos un Šventojā.

Kauņā vējš bija pietiekami spēcīgs, lai gāztu kokus, plēstu konstrukcijas, bojātu ēkas un traucētu satiksmi. Šādas brāzmas ir īpaši bīstamas pilsētās, kur pie kokiem atrodas automašīnas, pārvietojas gājēji, stiepjas elektrības vadi, sabiedriskā transporta tīkli un atrodas būvlaukumi.

Šilutē tika fiksēts arī stihisks lietus – tur kopš rīta nolija 83 procenti no augusta nokrišņu normas. Stihiska lietus robeža tika sasniegta arī Šauļos.

Vētra prasīja arī cilvēka dzīvību

Šoreiz vētra neaprobežojās tikai ar materiāliem zaudējumiem. Anīkšču rajonā sestdienas vakarā nokritis koks nāvējoši ievainoja vīrieti. Svētdien tika ziņots, ka nelaimes brīdī viņš makšķerēja.

Šādi stāsti atgādina, ka pēc stipra vēja briesmas nebeidzas uzreiz, kad lietus mitējas. Bīstami sasvērušies koki, nospriegotas vai pārrautas elektrolīnijas, uz vadiem karājošies zari un bojātas konstrukcijas vēl kādu laiku var radīt reālus draudus.

Īpaši uzmanīgi jāuzvedas parkos, mežos, kapsētās, pie veciem kokiem, būvlaukumos un vietās, kur redzami pārrauti vadi. Nedrīkst tuvoties elektroinfrastruktūrai vai kokiem, kas uzkrituši uz vadiem.

Elektroapgādes traucējumi var turpināties

Vētra skāra ne tikai ceļus un ēkas. Svētdienas rītā tika ziņots, ka elektroapgāde ir traucēta 219 tūkst. iedzīvotāju. Visvairāk atslēgumu bija Kauņas reģionā – vairāk nekā 67 tūkst., Utenas reģionā – vairāk nekā 60 tūkst. klientu. ESO pārstāve norādīja, ka, ņemot vērā bojājumu apmērus, darbu varētu pietikt aptuveni nedēļai, tāpēc elektroapgādi ne visiem lietotājiem izdosies atjaunot ātri.

Tas nozīmē, ka daļai cilvēku vētras sekas nebeigsies vienas nakts laikā. Var nedarboties ledusskapji, apkures vai ūdens sistēmas, sakaru aprīkojums, vārti, signalizācijas, vietām var traucēt arī sabiedrisko pakalpojumu darbība.

Kas iedzīvotājiem tagad ir vissvarīgāk jādara

Vispirms ir vērts apskatīt savu apkārtni, taču to nevajadzētu darīt, riskējot. Ja koks ir uzkritis uz vadiem, ja konstrukcija bīstami karājas, ja uz ceļa guļ liels koks vai zars apdraud cilvēkus – jāmeklē palīdzība, zvanot pa tālruni 112.

Ja postījumi nerada tiešus draudus dzīvībai vai veselībai, nevajadzētu bez vajadzības noslogot neatliekamās palīdzības tālruni. Šādos gadījumos labāk vērsties pašvaldībā, pie nama administratora, apdrošinātāja vai elektroapgādes operatora.

Vissvarīgākais – pašiem nesteigties zāģēt kokus elektrības vadu tuvumā, nekāpt uz bojātiem jumtiem un nemēģināt pārvietot konstrukcijas, kas var nogāzties. Pēc šādas vētras visbiežāk bīstamākais ir nevis tas, kas jau nokritis, bet tas, kas vēl turas pēdējiem spēkiem.