Mājās auksti vēl pirms apkures sezonas? Viena vieta bieži nemanāmi izlaiž siltumu

no rīta virtuvē vēl jūtama vakardienas kafijas smarža, uz galda guļ džemperis, bet roka pati sniedzas pēc radiatora – lai gan tas vēl nemaz nav ieslēgts. Logi ir aizvērti, durvis arī, tomēr, pie tām stāvot, jūtams tikko manāms vēsums. Šķiet, ka māja vienkārši „atdzisusi“, lai gan ārā vēl nav īstas ziemas.

Šāda sajūta bieži vien vispirms liek vainot laikapstākļus, plānas sienas vai vecu daudzdzīvokļu namu. Tomēr siltums no mājām nereti aizplūst caur daudz vienkāršāku vietu – nenoblīvētu logu. Ne obligāti caur stiklu un ne obligāti tik acīmredzami, ka aizkars plīvotu caurvēja dēļ. Dažkārt pietiek ar sacietējušu blīvi, nepietiekami cieši piegulošu vērtni vai nelielu spraudziņu rāmja malā.

Līdz apkures sezonai tas šķiet sīkums. Taču, kad vakari kļūst garāki, grīdas aukstākas un mājās visu laiku gribas ietīties pledā, šis sīkums sāk diktēt visu ikdienu. Cilvēks jūtas neomulīgi ne tikai dažu grādu dēļ – kaitina arī doma, ka vēsums iekļūst telpās tur, kur tam nemaz nevajadzētu būt.

Vēsums pie loga bieži sākas nevis ar stiklu

Daudzi, sajūtot aukstumu pie loga, uzreiz vaino vecu stikla paketi. Tomēr ne mazāk svarīgi ir tas, kā logs aizveras visā sava perimetra garumā. Gumijas blīves laika gaitā zaudē elastību, tajās sakrājas putekļi, bet vērtne, īpaši bieži virināta, var nedaudz „nosēsties“ un vairs nesaspiesties tik cieši kā agrāk.

Vēsums parasti jūtams nevis istabas vidū, bet pavisam ikdienišķā situācijā: sēžot pie darba galda blakus logam, liekot bērnu gulēt pie gultas vai mazgājot traukus virtuvē. Vienā istabā it kā ir labi, bet otrā kājas pastāvīgi ir aukstas. Ziemā cilvēks šādu vietu ātri pamana, taču rudenī to ir viegli norakstīt uz mitrāku laiku vai vienkārši sliktāku garastāvokli.

Īpaši maldinoši ir tas, ka nenoblīvējums ne vienmēr nozīmē spēcīgu caurvēju. Dažkārt telpās iekļūst tikai vāja auksta gaisa plūsma, kas nepārtraukti dzesē loga zonu un tuvumā esošās virsmas. Tāpēc telpa var būt apsildīta, bet pie loga tik un tā šķist nepatīkami auksts, un mājās ir grūti panākt šo mierīgo mājīguma sajūtu.

Kāpēc vieni to nepamana, bet citi mājās jau ģērbjas ziemai

Dažādi cilvēki vienu un to pašu nenoblīvēto logu izjūt atšķirīgi. Senioram, kurš ilgāk sēž vienā vietā, un mazam bērnam, kurš spēlējas uz grīdas, vēsa gaisa plūsma var būt daudz nepatīkamāka nekā pieaugušajam, kurš pastāvīgi kustas. Ģimene bieži problēmu pamana tikai tad, kad viena istaba kļūst par „auksto“ istabu un tajā vairs negribas ne strādāt, ne gulēt.

Strādājošie cilvēki dažkārt atgriežas jau vēlu, uz īsu brīdi izvēdina telpas un viņiem nav ne laika, ne vēlēšanās meklēt, no kurienes tieši velk. Tikmēr mājās palikušais cilvēks var nepārtraukti aizvērt durvis, pārbīdīt krēslu vai palielināt apkuri, lai gan īstā problēma slēpjas dažu milimetru spraugā. Mazā dzīvoklī šāds diskomforts ātri izplatās visās telpās, bet lielākās mājās tas bieži kļūst par vienas istabas problēmu, ko ilgi atliek uz „nākamo sezonu“.

Ir arī otra puse. Logi nav paredzēti tam, lai par katru cenu būtu pilnīgi hermētiski, jo mājām nepieciešama regulāra vēdināšana un mitruma kontrole. Tomēr vēdināšanai jānotiek tad, kad cilvēks apzināti atver logu, nevis visu diennakti caur nogurušām blīvēm vai nepareizi noregulētu vērtni. Tieši šo atšķirību cilvēki mājās visbiežāk arī izjūt: svaigs gaiss pēc vēdināšanas ir patīkams, bet pastāvīgi auksts stūris – ne.

Mājās auksti vēl pirms apkures sezonas? Viena vieta bieži nemanāmi izlaiž siltumuAttēls: Pexels / Plato Terentev

Kā mierīgi pārbaudīt, vai tiešām vainīgs ir logs

Sākt var bez sarežģītiem līdzekļiem. Vēsākā dienā lēnām pārvelciet ar roku gar aizvērta loga malām, īpaši pie stūriem, roktura un vērtnes apakšējās daļas. Ja kādā vietā skaidri jūtams aukstāks gaiss, salīdziniet to ar citām tā paša loga malām telpā – tā būs vieglāk saprast, vai tā ir tikai auksta stikla virsma vai reāla gaisa kustība.

Vēl viens vienkāršs veids – pārbaudīt ar papīra lapu. Ieliekot to starp vērtni un rāmi un aizverot logu, lapai nevajadzētu viegli izslīdēt. Ja vairākās vietās to var izvilkt gandrīz bez pretestības, loga piespiediens var būt pārāk vājš. Šādu pārbaudi vērts veikt ne tikai pie viena loga: dažkārt problēma slēpjas balkona durvīs vai retāk izmantotā telpā, kuras vērtnes stāvokli neviens ilgi nepārbauda.

Ja blīves izskatās saspiestas, saplaisājušas vai ļoti netīras, vispirms tās vajadzētu uzmanīgi notīrīt un apskatīt. Dažos gadījumos palīdz loga furnitūras regulēšana, taču to nevajadzētu darīt nejauši, īpaši, ja logs ir grūti aizverams. Drošāks risinājums ir vērsties pie meistara, kurš pārzina logu apkopi: viņš var novērtēt blīves, vērtnes novietojumu un pateikt, vai pietiek ar regulēšanu vai jau nepieciešams nomainīt nolietotās detaļas.

Siltāk būs nevis tad, kad vairāk sildīsiet

Pirms apkures sezonas sākuma ir vērts izstaigāt māju tā, kā automašīnu pārbauda pirms ziemas. Pārbaudiet ne tikai logus, bet arī balkona durvis, palodzes un vietas, kur rāmis savienojas ar sienu. Ja pie loga pastāvīgi krājas mitrums, jūtams caurvējš vai dzirdams neparasti daudz āra trokšņu, problēmas risināšanu labāk neatlikt līdz pirmajam nopietnajam salam.

Uz laiku mājīgumu var uzlabot biezāki aizkari, paklājs pie loga vai citādi novietotas mēbeles, lai gulta vai darba vieta neatrastos tiešā vēsuma zonā. Tomēr tas tikai atvieglo sajūtu, nevis aizver spraugu. Tāpat nevajadzētu pastāvīgi turēt aizkarus aizvilktus virs strādājošiem radiatoriem, jo tad siltums sliktāk izplatās pa istabu un siltāk kļūst nevis cilvēkam, bet loga nišai.

Logu apkope šķiet mazāk svarīga nekā jauns apkures risinājums vai liels remonts, tāpēc to bieži atliek. Taču tieši mazi nenoblīvējumi var sabojāt pirmo rudens vakaru mājās, kad gribas tikai mierīgi aizvērt durvis, lai pasargātos no lietus un aukstuma. Mājīga māja sākas nevis ar stiprāk uzkarsētu radiatoru, bet ar sajūtu, ka jūsu radītais siltums patiešām paliek kopā ar jums.