Sinoptiķi brīdina par 2026.–2027. gada ziemu: šādas anomālijas pēdējo 200 gadu laikā fiksētas ārkārtīgi reti

Šī ziema var nebūt tāda, pie kādas cilvēki vēl cenšas pierast. Ne skaista balta pasaka, kad sniegs mierīgi krīt uz eglēm un sals turas nedēļām ilgi. Un arī ne gluži maiga sezona, kad janvārī dodies ārā rudens jakā un domā, ka ziemas nemaz nav bijis.

Bīstamākais scenārijs – nepārtraukta mētāšanās. Vienu nedēļu plusi, lietus, slapjdraņķis un peļķes. Pēc tam pēkšņs aukstums, ledus uz ietvēm, aizsalušas automašīnas, slideni ceļi un rīta jautājums: vai vispār ir droši braukt?

Tieši šādas ziemas cilvēkus nogurdina visvairāk. Nevis tad, kad vienkārši ir auksti. Bet tad, kad laikapstākļi ik pēc dažām dienām maina noteikumus.

„200 gadu anomālijas“ izklausās skaļi, bet būtība ir cita

Internetā jau izplatās skaļas prognozes par retām anomālijām, straujiem temperatūras lēcieniem un ziemu, kas it kā būšot viena no neparastākajām ilgā laikā. Šādi apgalvojumi ļoti labi izklausās virsrakstos, taču ar ilgtermiņa laikapstākļu prognozēm jāizturas piesardzīgi.

Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienests ir skaidri atgādinājis, ka sezonālās prognozes parāda vairāk iespējamo kopējo tendenci, bet nevar droši pateikt, kāda temperatūra, nokrišņi vai vētras būs konkrētā dienā. Citiem vārdiem sakot, šodien neviens nopietni nevar garantēt, ka 14. janvārī būs -23, bet 18. janvārī pēkšņi līs.

Tomēr viena tendence ir redzama: laikapstākļus kļūst arvien grūtāk prognozēt ikdienas līmenī. Un cilvēkiem svarīgākais nav tas, vai ziema nonāks kādā „200 gadu“ sarakstā, bet gan tas, vai būs jādzīvo nepārtrauktā režīmā „šodien lietus, rīt ledus“.

Septembris jau var parādīt, kas gaidāms turpmāk

Oficiālā ilgtermiņa Lietuvas prognoze pašlaik runā nevis par ziemu, bet par septembri. Saskaņā ar „Meteo LT“ datiem septembra pirmajā pusē gaisa temperatūra Lietuvā tiek prognozēta līdz 1 °C augstāka par standarta klimatisko normu, bet nokrišņu daudzums – līdz 30 procentiem lielāks. Visam septembrim tiek prognozēta līdz 1 °C augstāka temperatūra un līdz 25 procentiem lielāks nokrišņu daudzums.

No pirmā acu uzmetiena neizklausās briesmīgi. Par vienu grādu siltāks – kas tur tāds? Taču problēma nav tikai temperatūrā. Ja rudens sākas mitrāks, siltāks un ar biežākiem nokrišņiem, vēlāk katrs aukstuma vilnis var būt nepatīkamāks. Mitrums, izmirkusi zeme, lapas, peļķes, vēlāk – melnais ledus. Šāda ķēde Lietuvā ir ļoti pazīstama.

Tāpēc nav jāgaida janvāris, lai saprastu, kur varētu būt lielākā problēma. Tā var sākties jau rudenī – ar slapjiem ceļiem, pārmitriem pagalmiem un temperatūru, kas nepārtraukti svārstās ap nulli.

Ziema nebūs mierīgaAttēls: Ilustratīvs attēls

Arī Eiropa šogad neizskatās mierīga

„Copernicus“ sezonālās prognozes liecina, ka Eiropā redzami signāli par mitrāku nekā parasti rudeni kontinenta dienvidu un rietumu daļā, lai gan tiek uzsvērts, ka Eiropā šādu prognožu nenoteiktība ir lielāka nekā tropiskajos reģionos. Tajā pašā laikā norādīts, ka lielākajā Eiropas daļā temperatūra biežāk tiek prognozēta augstāka par ierasto sezonālo sadalījumu, lai gan Eiropas austrumu un ziemeļu daļā signāls ir vājāks.

Lietuvai tas nozīmē pavisam vienkāršu lietu: nav nopietna pamata izsludināt tikai „aukstuma katastrofu“, taču tikpat naivi ir cerēt uz mierīgu, vienmērīgu ziemu. Mūsu reģionā visbīstamākie bieži vien ir nevis rekordlieli aukstuma periodi, bet gan temperatūras lēkāšana ap nulli.

Kad dienā ir +3 un līst, bet naktī temperatūra nokrītas līdz -4, no rīta ceļi kļūst nevis par ceļu, bet par slidotavu. Ietves – kā stikls. Automašīnas durvis aizsalst. Pagalmā sakrājas ūdens, kas pa nakti pārvēršas plānā, gandrīz neredzamā ledus kārtā.

Tieši šādas dienas beidzas ar avārijām, lūzumiem, kavēšanos, pārpildītiem servisiem un dusmīgām ziņām iedzīvotāju grupās.

Autovadītājiem šī ziema var būt īpaši nervoza

Ja ziema būs mainīga, autovadītājiem miera nebūs. Ar ziemas riepām vien nepietiks, ja cilvēks brauks tā, it kā būtu sauss septembris. Visbīstamākie rīti būs pēc atkušņa, kad vakarā vēl smidzināja, bet naktī pēkšņi piesala.

Tad pat labi pazīstams ceļš var kļūt par slazdu. Tilti, viadukti, ārpilsētas ceļi, ēnainas vietas, iebrauktuves pagalmos – tieši tur ledus parādās vispirms. Un bieži vien tas nav redzams.

Tāpēc ziemas riepas būs vajadzīgas nevis „kaut kad pirms pirmā sniega“, bet gan laikus. Arī bremzes, akumulatoru, tīrītājus un logu šķidrumu labāk neatlikt līdz dienai, kad jau stāvi pie automašīnas ar aizsalušu stiklu un nolādi visu pasauli.

Māju īpašniekiem arī nevajadzētu gulēt

Mainīga ziema ir īpaši nepatīkama tiem, kuri dzīvo privātmājās vai kuriem ir lauku mājas. Atkusnis, lietus, slapjš sniegs, bet pēc tam pēkšņs aukstums – tā ir slodze jumtiem, notekcaurulēm, iebrauktuvēm, kāpnēm un pagalmiem.

Ja notekcaurules ir pilnas ar lapām, ūdenim nebūs, kur aizplūst. Ja pagalmā ir slikts slīpums, veidosies peļķes. Ja kāpnes netiek tīrītas, pa nakti tās var kļūt bīstamākas par slēpošanas trasi.

Daudzdzīvokļu mājās tas pats attiecas uz ietvēm, kāpņu telpām, ieejām un pagalmiem. Ziemā, kas lēkā no lietus uz aukstumu, nepietiek „vienreiz notīrīt sniegu“. Nepārtraukti jāreaģē uz to, kas notiek ārā.

Siltāka ziema nenozīmē vieglāku ziemu

Un tieši tā ir lielākā kļūda. Cilvēki dzird, ka sezona varētu būt siltāka par normu, un secina: tātad būs viegli. Ne vienmēr.

Siltāka ziema var nozīmēt vairāk lietus, slapjdraņķa, atkušņu, dubļu, mitruma un melnā ledus. Tā var būt mazāk romantiska, bet ikdienā daudz bīstamāka. Nevis ragaviņām, bet automašīnām. Nevis skaistām fotogrāfijām, bet ceļa segumam. Nevis sniegavīriem, bet locītavām, apaviem, jumtiem un nerviem.

Turklāt ilgtermiņa klimata projekcijas Lietuvā liecina, ka XXI gadsimtā vidējā gaisa temperatūra paaugstināsies, bet lielākās pārmaiņas gaidāmas tieši ziemas un vasaras mēnešos. Tas nenozīmē, ka aukstuma periodu vairs nebūs. Tas nozīmē, ka ierastais priekšstats par ziemu pamazām sabrūk.

Jāgatavojas nevis panikai, bet haosam

Pašlaik visgudrāk būtu gatavoties nevis „apokalipsei“, bet mainīgai ziemai. Sagādāt piemērotas riepas. Pārbaudīt automašīnu. Neatlikt malkas, granulu vai citu apkures jautājumu risināšanu līdz pēdējam brīdim. Sagādāt apavus ar tādu zoli, kas neslīd, tiklīdz ierauga ledu. Mājās sagatavot līdzekļus kāpņu vai pagalma kaisīšanai.

Un pats svarīgākais – sekot nevis vienam skaļam ierakstam sociālajos tīklos, bet jaunākajām oficiālajām prognozēm. Jo ilgtermiņa tendence ir viena, bet reālais apdraudējums parasti pienāk konkrētā diennaktī: naktī piesals, no rīta būs melnais ledus, vakarā sāksies slapjdraņķis.

Šī ziema var nebūt pati aukstākā. Taču tā var būt tāda, kas izvedīs no pacietības pat tos, kuri saka: „Ai, Lietuvā mēs visu esam redzējuši.“

Jo, kad debesis vienu dienu lej lietu, nākamajā dienā ceļš pārvēršas stiklā, bet trešajā atkal viss plūst, ziema vairs neizskatās pēc gadalaika. Tā izskatās pēc nepārtraukta nervu pārbaudījuma.