Locītavas smeldz pirms lietus: kad tās ir tikai laikapstākļu pārmaiņas, bet kad vajadzētu satraukties

Vai esat pamanījuši, ka celis, plaukstas locītava vai senāk gūta potītes trauma sāk par sevi atgādināt vēl pirms paskatīšanās pa logu? No rīta it kā nekas slikts nenotiek, bet pēcpusdienā, kad laiks kļūst smagnējs un tuvojas lietus, kustības kļūst piesardzīgākas, locītava smeldz, it kā būtu nogurusi bez skaidra iemesla. Cilvēki bieži pa jokam saka, ka ir labāki sinoptiķi nekā tālruņa lietotne.

Šī sajūta nav izdomāta tikai tāpēc, ka to nav iespējams izmērīt ar mājas termometru. Tomēr ir svarīgi nepārvērst visas sāpes vienkārši par „sliktu laiku“. Lietus var izcelt jau jutīgas locītavas problēmas, taču tam nevajadzētu kļūt par ērtu skaidrojumu sāpēm, kas pastiprinās, traucē gulēt vai maina ierasto dzīvi.

Lielākā problēma bieži vien nav pati smelgšana, bet gan cilvēka lēmums ciest mēnešiem ilgi: pagaidīšu, līdz pāries ciklons, kļūs siltāks, beigsies rudens. Tā var nepamanīt signālus, kas liecina, ka locītavai vajadzīgas nevis siltākas zeķes, bet ārsta izvērtējums.

Kāpēc pirms lietus ķermenis dažkārt kļūst jutīgāks

Tuvojoties mitram un vējainam laikam, parasti mainās atmosfēras spiediens, temperatūra un gaisa mitrums. Cilvēks šīs pārmaiņas tieši nejūt kā skaitļus, tomēr audi ap jutīgāku locītavu uz tām var reaģēt. Īpaši tad, ja locītava jau ir bojāta, pārslimojusi iekaisumu, bijusi traumēta vai tajā notiek ar vecumu saistītas pārmaiņas.

Visbiežāk tiek runāts par to, ka, samazinoties atmosfēras spiedienam, var nedaudz mainīties spiediens audos ap locītavu. Jutīgāki nervu gali šīs pārmaiņas var „nolasīt“ kā smelgšanu vai vilkšanu. Sajūtu pastiprina arī vienkāršākas lietas: vēsākā dienā mēs mazāk kustamies, saspringstam, ilgāk sēžam sakumpuši automašīnā vai pie darba galda.

Tomēr laikapstākļi nav vienīgais vaininieks. Ja cilvēks sagaida, ka pirms lietus sāpēs, viņš biežāk pievērš uzmanību pat vismazākajam diskomfortam. Tas nenozīmē, ka sāpes ir „tikai galvā“ – drīzāk ķermenis un uzmanība darbojas kopā, un jutīgā vieta kļūst pamanāmāka.

Smelgšana, kas pāriet, un sāpes, kuras nevajadzētu norakstīt

Ja locītava pasmeldz vienu vai dažas dienas, nav pietūkusi, apsārtusi, karsta un jūs varat ierasti kustēties, parasti situācija nav steidzama. Šāds diskomforts var mazināties, sasildoties, mierīgi izkustoties, izguloties vai mainoties laikapstākļiem. Tomēr arī šajā gadījumā ir vērts vērot atkārtošanos: viena epizode un pastāvīgi atgriežama problēma nav viens un tas pats.

Daudz lielāka uzmanība nepieciešama tad, kad sāpes kļūst skaidri stiprākas, ilgst ilgi vai arvien biežāk liek atteikties no ierastajām nodarbēm. Satrauc arī rīta locītavu stīvums, kas nebeidzas pēc dažu minūšu izkustēšanās, kā arī sāpes miera stāvoklī vai naktī. Ja ir grūti atskrūvēt burku, uzkāpt pa kāpnēm, satvert krūzi vai izkāpt no automašīnas, tas vairs nav tikai nepatīkams meteoroloģiskais fons.

Īpaši svarīgi ir negaidīt, ja locītava pēkšņi stipri pietūkst, kļūst sarkana, karsta, parādās drudzis vai ļoti stipras sāpes. Pēc kritiena, trieciena vai neierastas fiziskas slodzes arī nevajadzētu minēt, vai pie vainas ir lietus. Šādos gadījumos nepieciešams medicīnas speciālista izvērtējums, jo iemesli var būt dažādi – no traumas līdz iekaisumam.

Locītavas smeldz pirms lietus: kad tās ir tikai laikapstākļu pārmaiņas, bet kad vajadzētu satrauktiesAttēls: Pixabay / kumarsu6745_

Vienam sāp celis, citam – visa ikdiena

Vecāks cilvēks bieži iemācās dzīvot, pielāgojoties: lēnāk izkāpj no autobusa, somu nes otrā pusē, izvairās no garākas pastaigas, jo „šodien locītavas neļauj“. Tomēr pastāvīga pielāgošanās var nemanāmi sašaurināt dzīvi. Kad sāpju dēļ vairs negribas doties uz veikalu, satikt draugus vai kopt savus mīļākos ziedus, ir vērts par to aprunāties ar ārstu.

Strādājošiem cilvēkiem locītavu signālus ir viegli atbīdīt malā. Cilvēks, kurš visu dienu sēž pie datora, plaukstas locītavas vai kakla smelgšanu var saistīt ar mitrumu, lai gan ķermenim varbūt trūkst pārtraukumu, pareizi iekārtotas darba vietas un kustību. Savukārt fiziski strādājošs cilvēks bieži atgriežas mājās jau noguris, tāpēc pārgurušus ceļus vai plecus uzskata par neizbēgamu darba sastāvdaļu.

Arī vecākiem ar maziem bērniem sūdzības par ķermeni bieži paliek pēdējā vietā: jāpaceļ bērns, jānes pirkumi, jāsteidzas uz bērnudārzu. Tomēr pastāvīgas sāpes nav balva par izturību. Jo agrāk tiek noskaidrots, kas tās uztur, jo vairāk iespēju saglabāt ērtas kustības un izvairīties no ilgstoša, noslēgta sāpju loka.

Negaidīt skaidru laiku, bet palīdzēt locītavai jau šodien

Ja smelgšana ir saistīta ar laikapstākļu pārmaiņām un nav bīstamu pazīmju, bieži palīdz nevis pilnīga atpūta, bet maigas kustības. Mierīga pastaiga, viegli stiepšanās vingrojumi, peldēšana vai cita locītavai piemērota aktivitāte var mazināt stīvumu. Svarīgi nesākt pēkšņi „atstrādāt“ nokavēto nedēļu – ķermenis labāk reaģē uz regulārām, mērenām kustībām.

Vēsā un mitrā dienā locītavu vērts pasargāt no aukstuma, izvēlēties ērtus apavus un nepārslogoties, nesot smagumus. Dažiem cilvēkiem īslaicīgu atvieglojumu sniedz siltums, piemēram, silta dušas strūkla vai sildoša komprese, ja nav akūta pietūkuma un karstuma sajūtas. Ja locītava tikko traumēta, ir pietūkusi vai izteikti iekaisusi, to nevajadzētu patstāvīgi sildīt – labāk konsultēties ar speciālistu.

Ir lietderīgi dažas nedēļas pierakstīt, kad un kur sāp: vai sāpes rodas tikai mainoties laikapstākļiem, vai pēc ilgas sēdēšanas, lielākas slodzes vai slikta miega. Šāda vienkārša novērošana palīdz pašam pamanīt likumsakarības un ārstam skaidrāk pastāstīt, kas notiek. Savukārt pretsāpju zāles nevajadzētu lietot ilgstoši un regulāri tikai tāpēc, ka „atkal tuvojas lietus“, iepriekš to neapspriežot ar ārstu vai farmaceitu.

Laikapstākļu prognozes dažkārt patiešām sakrīt ar locītavu noskaņojumu, taču tām nevajadzētu kļūt par diagnozi. Lietus var atgādināt par jutīgu ķermeņa vietu, tomēr locītava, kas pastāvīgi pieprasa uzmanību, lūdz nevis paciest vēl vienu ciklonu, bet ieklausīties, ko tā cenšas pateikt.