Pēc ogu sezonas zobi kļuvuši jutīgāki: ko mainīt, ēdot skābus augļus
Bļoda ar zemenēm, sauja jāņogu dārzā, vakarā – ar citronu papildināts ūdens. Vasarā tas šķiet viens no veselīgākajiem un patīkamākajiem ieradumiem, līdz kādu rītu, iedzerot vēsu ūdeni, caur zobiem izskrien īss, ass dzeltiens. Sākumā daudzi tam nepievērš uzmanību: varbūt vainīgs aukstais dzēriens, varbūt zobu birste piespiesta pārāk stipri.
Tomēr jutīgums bieži parādās tieši pēc ogu un augļu pārpilnības. Tas nav nepatīkami tāpēc, ka cilvēks būtu ēdis kaut ko sliktu – ogas un augļi ir vērtīga uztura daļa. Problēma rodas tad, kad skābas uzkodas dienas laikā atkārtojas, bet zobiem starp tām nepietiek laika atgūties.
Īpaši žēl, jo vasarā gribas izmantot to, ko sniedz sezona: ēst ķiršus, ērkšķogas, jāņogas, citrusaugļus, dzert mājās gatavotus smūtijus. No tiem atteikties nevajag. Visbiežāk pietiek mainīt dažus mazus ieradumus – nevis pašus augļus, bet laiku, daudzumu un to, ko darām pēc to ēšanas.
Nepatīkamais dūriens bieži sākas nevis ar vienu sauju
Zobu emalju ietekmē ne tikai tas, cik daudz skāba ēdiena tiek apēsts, bet arī tas, cik bieži ar to tiek „uzkosts“. Viena lielāka porcija pusdienās zobiem var būt labvēlīgāka nekā dažas ogas ik pēc pusstundas no rīta līdz vakaram. Ikreiz mutē samazinās pH, un emalja uz neilgu laiku kļūst uzņēmīgāka pret bojājumiem.
Vasaras virtuvē šādu brīžu viegli sakrāt: no rīta augļi putrā, ceļā uz darbu kafija ar citronu, pēc pusdienām smūtijs, vakarā ogas pie seriāla. Katra izvēle atsevišķi šķiet nevainīga, taču mutei tas var nozīmēt gandrīz nepārtrauktu skābes iedarbību. Siekalas dabiski palīdz mutes videi atgriezties līdzsvarā, taču tām vajadzīgs laiks.
Jutīgums ne vienmēr nozīmē, ka emalja jau ir stipri bojāta vai ka problēma radusies tikai augļu dēļ. To var pastiprināt smaganu atkāpšanās, zobu griešana, nepareiza tīrīšana vai jau esošs kariess. Tomēr skābs ēdiens var kļūt par papildu faktoru, pēc kura sen pastāvējusi neliela problēma beidzot sāk traucēt dzert, ēst un smaidīt.
Lielākā kļūda – ķerties pie zobu birstes uzreiz pēc augļu ēšanas
Šķiet loģiski: esi apēdis skābas ogas, sajutis to garšu mutē un vēlies pēc iespējas ātrāk iztīrīt zobus. Taču steidzīga tīrīšana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Pēc skāba ēdiena emaljas virsma uz laiku kļūst mīkstāka, tāpēc enerģiska tīrīšana var to papildus mehāniski kairināt.
Labāk vispirms iedzert tīru ūdeni vai ar to izskalot muti. Pēc tam ieteicams nogaidīt aptuveni pusstundu un tikai tad tīrīt zobus ar mīkstu zobu birsti un maigām kustībām. Šis intervāls nav greznība vai pedantisms – tas ir vienkāršs veids, kā neļaut steigai pārvērst veselīgu uzkodu par zobu kopšanas problēmu.
Ne mazāk svarīgi ir tas, kā augļi tiek ēsti. Ilgi malkots smūtijs, ūdens ar citronu vai skāba sula muti skābina ilgāk nekā auglis, kas apēsts dažu minūšu laikā. Sulās un sablendētos dzērienos bieži nav tāda paša sāta kā veselā auglī, tāpēc tos izdzer vairāk un lēnām „pavada“ visu darba rītu.

Ogām nav jākļūst par ienaidnieku – jāmaina ritms
Ja zobi sākuši reaģēt uz aukstumu vai saldumu, pirmais solis nav izsvītrot no ēdienkartes jāņogas vai apelsīnus. Daudz praktiskāk ir skābākus augļus ēst pamatēdienreizes laikā, nevis nēsāt līdzi kā visas dienas uzkodu. Pēc ēšanas siekalu izdalīšanās parasti ir aktīvāka, tāpēc mute vieglāk tiek galā ar skābi.
Skābākām ogām var pievienot neitrālus produktus, piemēram, dabīgo jogurtu, biezpienu vai putru – ja tie jums ir piemēroti un nav papildus bagātīgi saldināti. Šāda kombinācija ne tikai mīkstina izteikto garšu, bet arī palīdz izvairīties no situācijas, kad tikai skābas ogas kļūst par ātru, bieži atkārtotu uzkodu. Pēc to ēšanas labākais vienkāršais papildinājums ir ūdens, nevis vēl viena glāze sulas vai gāzēta dzēriena.
Cilvēkiem, kuriem jau ir jutīgi zobi, ieteicams piesardzīgāk izturēties pret citrona šķēlītēm ūdenī un ieradumu ilgi sūkāt augļus vai ogas, turot tās mutē. Tas nenozīmē, ka citrons vai ķirši ar savu klātbūtni vien „bojā zobus“. Svarīgs ir viss ieradums: cik ilgi skābe paliek uz zobiem, vai pēc tam tiek dzerts ūdens un vai mute nepārtraukti nesaņem jaunu skābes devu.
Vienam tas ir tikai dzeltiens, citam – signāls vairs neatlikt
Senioram, kuram smaganas jau atkāpušās, pat sauja skābu ogu var radīt izteiktāku diskomfortu nekā jaunākam cilvēkam. Vecāki bieži pamana citu ainu: bērns vasarā labprāt dzer sulas dzērienus, našķojas ar augļu saldējumu, bet pēc tam negrib kost ābolā, jo „sāp zobiņš“. Strādājošiem cilvēkiem problēmu bieži uztur nevis pats ēdiens, bet ieradums visu dienu pamazām malkot skābu dzērienu pie datora.
No otras puses, nevajadzētu vainot tikai cilvēku, kurš vienkārši izvēlas augļus saldumu vietā. Ēdiena izvēli bieži nosaka steiga: smūtiju ir ērti paņemt līdzi automašīnā, ogas ir viegla uzkoda bērnam, citronūdens šķiet pievilcīgāks par parastu ūdeni. Problēmu atrisina nevis aizliegumi, bet skaidrāka izpratne par to, ka zobiem svarīga ir ne tikai produkta „veselīguma“ etiķete.
Ja jutīgums nepāriet, pastiprinās, sāp, sakožot zobus, ir redzams traips, zoba noplīsums vai nepatīkama sajūta rodas bez skaidra iemesla, ar uztura korekcijām vien var nepietikt. Šādā gadījumā ieteicams pierakstīties pie zobārsta, jo jutīgums dažkārt slēpj konkrētu ārstējamu problēmu. Arī jutīgiem zobiem paredzēta zobu pasta var būt noderīga, taču tā neaizstāj apskati, ja sāpes atkārtojas.
Vasarai nav jābeidzas ar bailēm apēst zemeni vai nogaršot skābāku jāņogu. Zobiem visbiežāk kaitē nevis viena oga bļodā, bet ilgstošs, nepamanīts skābes fons visas dienas garumā. Ja augļi tiek ēsti kopā ar ēdienu, pēc tiem izvēlas ūdeni, bet ar zobu birsti nogaida vismaz pusstundu, sezonu var baudīt tā, lai pēc tās paliktu garša, nevis nepatīkams dūriens zobos.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.