Šī vienkāršā pārmaiņa mājās palīdz ietaupīt apkures izmaksas

Vai pazīstama sajūta, kad radiatori ir karsti, mājās it kā ir silti, bet, sēžot pie loga, tik un tā gribas uzvilkt džemperi? Vakarā aizvelk aizkarus, paaugstina apkures temperatūru, bet mēneša beigās rēķins tik un tā nepatīkami atgādina par sevi. Bieži vien problēma nav katlā, radiatoros vai pārāk aukstajā gaisā aiz loga.

Pietiek pieiet pie loga, balkona durvīm vai ārdurvīm un ar plaukstu sajust tikko manāmu vēsāka gaisa kustību. Šāds sīkums šķiet uzmanības necienīgs, līdz sākas ilgstošs aukstums. Taču tieši pa neblīvām vietām siltums no mājām klusi un nepārtraukti aizplūst, un tā kompensēšanai nākas vairāk kurināt.

Vienkārša pārmaiņa – blīvēšanas lentes uzlīmēšana pie logiem un durvīm vai veco blīvju nomaiņa – vienas dienas laikā nepārvērtīs sliktu māju par energoefektīvu. Tomēr tas var būt viens no ātrākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt caurvēju, palielināt komfortu un vairs nesildīt āra gaisu. Īpaši mājās, kur logi un durvis tiek izmantoti jau ne pirmo sezonu.

Siltums visbiežāk aizplūst tur, kur mēs to pat nemeklējam

Cilvēks bieži pamana tikai acīmredzamu aukstumu: aizsvīdušu logu, ledaini aukstu palodzi vai spēcīgi velkošu spraugu zem durvīm. Taču siltums var pazust arī pa mazām spraudziņām ap vērtni, nodilušām gumijas blīvēm, neregulētām balkona durvīm. Viena spraudziņa nešķiet nopietna, bet, kad vēss gaiss telpā ieplūst visu diennakti, radiatoram jādarbojas vairāk, lai uzturētu tādu pašu temperatūru.

Visbiežāk tas jūtams ne visā mājoklī vienādi. Vienā istabā ir silti, bet citā kājas pastāvīgi salst; priekšnamā valda vēsums, lai gan virtuvē ir pat pārāk karsti. Tad ģimene sāk visur pastiprināt apkuri, lai gan patiesībā vispirms vajadzētu sakārtot vietu, pa kuru iekštelpās ieplūst aukstums.

Blīvējums ir svarīgs ne tikai rēķina dēļ. Caurvējš rada diskomfortu, sausina gaisu pie radiatoriem, liek paaugstināt temperatūru un pastāvīgi strīdēties par to, vai mājās patiešām ir auksti. Kad vairs nav jāsēž tālāk no loga vai jāaizver istabas durvis tikai vēsās gaisa plūsmas dēļ, mājoklis pēkšņi kļūst mājīgāks, pat nepaaugstinot termostata iestatījumu.

Šī vienkāršā pārmaiņa mājās palīdz ietaupīt apkures izmaksasAttēls: Unsplash / Gunnar Ridderström

Pirms lentes līmēšanas ir vērts atrast īsto vietu

Blīvēšanas lente darbojas tad, kad tā tiek uzlīmēta tur, kur patiešām ir sprauga. Vienkāršākais veids – vēsā dienā lēnām pārlaist roku gar loga vai durvju malām. Var pievērst uzmanību arī aizkaru kustībai, aukstajai gaisa joslai pie palodzes un tam, vai aizvērtas durvis viegli ļodzās.

Pirms lentes iegādes ir vērts apskatīt esošās blīves. Dažkārt tās ir sacietējušas, saplaisājušas vai vienkārši tik ļoti saspiestas, ka vairs nepieguļ. Citā gadījumā problēma var būt nevis blīvē, bet loga vai balkona durvju regulējumā: vērtne vairs nepieguļ pietiekami cieši, tāpēc papildu lente problēmu tikai uz īsu laiku paslēpj.

Svarīgi neļauties vēlmei salīmēt visu pēc kārtas. Logiem jābūt blīviem, bet telpām tik un tā ir nepieciešama pienācīga vēdināšana, īpaši virtuvē un vannasistabā, kur uzkrājas mitrums. Ja pēc blīvēšanas stikli sāk aizsvīst, parādās pelējuma pazīmes vai telpās ir smacīgs gaiss, tas ir signāls nevis noplēst lenti, bet pārskatīt, kā un kad mājoklis tiek vēdināts.

Vieniem tie ir daži eiro, citiem – mazāk raižu visas ziemas garumā

Senioram vai cilvēkam, kurš dzīvo viens, pastāvīga apkures paaugstināšana var nozīmēt ļoti taustāmus izdevumus. Ģimenei ar maziem bērniem tas bieži kļūst par ikdienas galvassāpēm: bērnu istabā gribas siltumu, taču pārējā dzīvokļa daļā no radiatoriem jau kļūst pārāk karsti. Noblīvējot problemātiskās vietas, vairs nav jāizvēlas starp vēsu stūri un pārkarsušu mājokli.

Mazākās pilsētās vai vecākās daudzdzīvokļu mājās iedzīvotājiem bieži nav iespēju ātri nomainīt visus logus vai veikt nopietnu renovāciju. Blīvju nomaiņa, durvju birste apakšdaļā vai pareizi uzlīmēta blīvēšanas lente nav brīnumains risinājums, taču tas ir pieejams pirmais solis. Tas ir īpaši lietderīgi pirms apkures sezonas, nevis tad, kad mājās jau vairākas nedēļas velk.

Protams, ne katru aukstuma problēmu atrisinās sadzīves līdzekļi. Ja siena kļūst mitra, loga konstrukcija ir bojāta, bet dzīvoklī pastāvīgi ir auksti, neraugoties uz normālu apkuri, var būt nepieciešams vērsties pie mājas administratora, meistara vai logu speciālista. Taču arī darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem der atcerēties vienu vienkāršu lietu: cilvēks vēlas nevis tikai padomu “kurināt mazāk”, bet skaidru ceļu, kā savās mājās saglabāt siltumu.

Dažkārt vislielāko atšķirību rada nevis jauns radiators un ne vēl viena sega uz dīvāna. Pietiek apstāties pie loga, atrast to mazo vēsā gaisa ceļu un to aizvērt. Jo par apkuri mēs maksājam nevis tāpēc, lai pie radiatora būtu karsti, bet gan tāpēc, lai silti būtu tur, kur dzīvojam.