Droši izdzēsiet “Google” kontu: kas jāsaglabā pirms galīgās noņemšanas

“Pagaidiet, vai fotogrāfijas tiešām nekur nepazudīs?” – šāds jautājums bieži izskan brīdī, kad cilvēks jau atver konta iestatījumus un pirksts apstājas virs pogas “Dzēst”. No pirmā acu uzmetiena tas izskatās pēc vienkāršas digitālās sakārtošanas: vecais konts vairs netiek izmantots, pastkastīte ir pilna ar reklāmām, bet pieteikšanās datu ir pārāk daudz. Tomēr viens “Google” konts nereti klusām glabā daudz vairāk nekā elektronisko pastu.

Tajā var būt gadiem krātas ģimenes fotogrāfijas, tālruņa kontakti, dokumenti, kalendāra atgādinājumi, pirkumu čeki vai pieteikšanās citos pakalpojumos. Tāpēc steidzīga noņemšana dažkārt atgādina veca skapja iznešanu pagalmā, to pat neatverot. Kārtība varbūt iestājas ātri, taču kopā ar to var aizceļot arī tas, ko pēc nedēļas meklēsiet ar ļoti nepatīkamu kamolu kaklā.

Pašu kontu izdzēst var, taču visdrošāk to darīt nevis aizkaitinājuma dēļ, bet gan mierīgi saprotot, kas tajā palicis. Īpaši tad, ja konts kādreiz bija galvenais tālrunī, kopīgā ģimenes planšetē vai tika izmantots, reģistrējoties dažādās vietnēs. Pirms galīgā lēmuma ir vērts paveikt dažus vienkāršus, bet svarīgus mājasdarbus.

Viena poga var aizvērt vairāk durvju, nekā šķiet

“Google” konts daudziem ir kā neredzama mājas kaste dokumentiem. Ar tā starpniecību darbojas pasts, mākonī tiek glabātas fotogrāfijas un faili, tiek sinhronizēti kontakti un kalendārs, tiek veidotas piezīmes un dažkārt pat pārlūkprogrammā saglabātas paroles. Izdzēšot kontu, var zaudēt piekļuvi ne tikai atsevišķiem pakalpojumiem, bet arī tajos glabātajai informācijai.

Lielākā kļūda ir domāt, ka tālrunī redzamās fotogrāfijas noteikti atrodas arī pašā tālrunī. Daļa no tām var būt saglabāta tikai mākonī, un pēc konta noņemšanas tām vairs nevarēs piekļūt. Tas pats attiecas uz dokumentiem: īres līguma kopija, bērna bērnudārza anketa vai pirms vairākiem gadiem saglabāts svarīgs e-pasta pielikums var būt palicis vienīgajā kontā, par kuru jau sen neesat domājis.

Vēl viens biežs pārsteigums sagaida, mēģinot pieteikties citās vietnēs. Ja kaut kur izvēlējāties pogu “Pieteikties ar Google”, šis konts varēja kļūt par jūsu atslēgu uz veikalu, lietotni, forumu vai abonementu. Pēc konta noņemšanas šādas atslēgas vairs nav, un paroles atjaunošana dažkārt ieilgst ilgāk, nekā gribētos.

Vispirms savāciet savu digitālo īpašumu

Pirms konta dzēšanas veltiet laiku, lai pārskatītu, kas tajā tiek glabāts. Atveriet pastu un apskatiet ne tikai iesūtni: noderīgas vēstules bieži atrodas arhīvā, nosūtīto vēstuļu mapē vai starp veciem pielikumiem. Saglabājiet svarīgus dokumentus, rēķinus, rezervāciju apstiprinājumus un kontaktus, kuru jums citur nav.

Fotogrāfijas un videoklipus ir vērts pārvietot uz datoru, ārējo disku vai citu izvēlēto krātuvi. Nepietiek tikai pārsūtīt sev dažas fotogrāfijas – pārbaudiet, vai kopijā patiešām ir arī vecāki albumi, videoklipi un ekrānuzņēmumi. Ja saturs jums ir svarīgs, drošākais risinājums ir glabāt vismaz divas kopijas dažādās vietās.

Tāpat pārskatiet kontaktus, kalendāru un failus. Kontaktus var saglabāt atsevišķi, kalendāra ierakstus pārvietot uz citu izmantoto kontu, bet svarīgos failus lejupielādēt un atvērt – ar lejupielādi vien ne vienmēr pietiek, ja fails ir bojāts vai nejauši palikusi nepareizā mape. Šāda pārbaude ir garlaicīga, taču tā ir daudz lētāka par vēlāku mēģinājumu atjaunot to, kas jau ir pazudis.

Droši izdzēsiet “Google” kontu: kas jāsaglabā pirms galīgās noņemšanasAttēls: Pexels / Arina Krasnikova

Vakars, kad vecais konts izrādījās nebūt ne tik vecs

Bieža situācija sākas pavisam vienkārši: cilvēks nolemj atteikties no vecās e-pasta adreses, jo tajā ieplūst tikai reklāmas un neskaidri paziņojumi. Šķiet, ka svarīgākās lietas jau sen ir pārceltas uz jauno pastkastīti. Tomēr tajā pašā vakarā izrādās, ka vecā adrese ir norādīta apdrošināšanas, sūtījumu, komunālo pakalpojumu vai iecienītā veikala kontā.

Vēl sliktāk ir tad, ja vecais konts tika izmantots tālrunī. No tā var tikt sinhronizēti kontakti, piezīmes vai lietotņu dati, tāpēc, kādu dienu nomainot kontu, daži ieraksti vienkārši vairs neparādās tur, kur cilvēks ir pieradis tos atrast. Ģimenē to īpaši ātri pamana: vienam ir vecmāmiņas numurs, citam – kopīgas ceļojumu fotogrāfijas, bet trešais ir pieteicies televizora lietotnēs.

Senioram lielākās rūpes bieži ir kontakti un vēstules, bet vecākiem ar bērniem – fotogrāfiju arhīvs un lietotnes kopīgajā ierīcē. Strādājošam cilvēkam var būt vajadzīgi veci dokumenti vai kalendāra ieraksti, pat ja konts formāli bija “personīgais”. Tāpēc pirms atteikšanās no konta ir vērts uz to paskatīties nevis kā uz nevajadzīgu adresi, bet kā uz atslēgu saišķi: varbūt puse atslēgu jau vairs nav vajadzīga, taču viena joprojām atslēdz svarīgas durvis.

Noņemt drīkst tikai tad, kad jums ir jauns plāns

Pēc datu savākšanas ir pienācis laiks parūpēties par piekļuvi. Nomainiet e-pasta adresi svarīgākajos kontos, kuros vecā adrese norādīta saziņai vai paroles atjaunošanai. Ja pieteicāties ar “Google”, iestatiet atsevišķu paroli un, ja iespējams, citu atjaunošanas veidu. Tas nav tikai ērtības jautājums – tā jūs samazināt risku palikt ieslēgtiem ārpus saviem kontiem.

Pirms galīgās dzēšanas ir lietderīgi dažas dienas vai nedēļu padzīvot ar jauno adresi. Pārsūtiet svarīgās vēstules, informējiet tuviniekus un pakalpojumu sniedzējus, pārbaudiet, vai vajadzīgie paziņojumi pienāk jaunajā pastkastītē. Ja veco kontu vēl var īslaicīgi atstāt aktīvu pārejas periodam, tas bieži ir mierīgākais veids, kā nepazaudēt iestrēgušus sūtījumus, rēķinus vai paroles atjaunošanas vēstules.

Protams, ir arī otra puse: kontu pārvaldība nav gluži vienkārša, īpaši cilvēkam, kurš tehnoloģijas izmanto tikai ikdienas vajadzībām. Pakalpojumu veidotājiem ir ērti visu sasaistīt ar vienu pieteikšanos, bet lietotājam tas nozīmē, ka viens lēmums skar daudzas dažādas vietas. Tāpēc pirms galīgās noņemšanas pogas nospiešanas ir vērts vēlreiz pārbaudīt rezerves kopijas, atjaunošanas kontaktus un svarīgākos pieteikšanās kontus.

Digitālā kārtība sākas nevis tad, kad pēc iespējas ātrāk izdzēšam veco kontu. Tā sākas tad, kad zinām, ko tajā atstājam, ko paņemam līdzi un kur rīt atradīsim savas svarīgās lietas. Tad viena poga kļūst nevis par zaudējumu, bet par apzinātu lēmumu.