Nopirku lētāko tualetes papīru – mājās saskaitīju lapiņu skaitu un biju pārsteigts

Veikalā viss šķita ļoti vienkārši. Man vajadzēja tualetes papīru, plauktā bija vairāki dažādi varianti, un es, kā jau bieži gadās, vispirms paskatījos uz cenu. Viens iepakojums maksāja krietni lētāk par pārējiem, tāpēc ilgi nedomāju – paņēmu lētāko. Šķita – kāpēc gan pārmaksāt par lietu, kas tāpat beidzas vienlīdz ātri.

Tikai, atgriezies mājās, pamanīju vienu lietu. Rullītis izskatījās kaut kā neparasti mazs. Ne šaurāks, ne sliktāk uztīts – vienkārši vizuāli tajā bija mazāk papīra. Ziņkārības pēc paņēmu iepakojumu un sāku meklēt, cik lapiņu tajā patiesībā ir.

Tad arī sākās mans mazais „eksperiments“.

Uz cenu skatījos, bet lapiņu skaitam uzmanību nepievērsu

Lētākajā iepakojumā bija 8 rullīši, un tas maksāja 2,79 eiro. Šķita gluži labi – tikai aptuveni 35 centi par rullīti. Tomēr uz iepakojuma smalkā drukā bija norādīts, ka vienā rullītī ir 120 lapiņas.

Tātad visā iepakojumā – 960 lapiņas.

Nākamreiz speciāli apskatīju dārgāko variantu, kas stāvēja blakus. Tas maksāja 4,49 eiro par 8 rullīšiem. Pirmajā acu uzmetienā gandrīz par 1,70 eiro dārgāk, tāpēc veikalā šķita, ka atšķirība ir acīmredzama.

Taču vienā rullītī bija 220 lapiņas. Visā iepakojumā bija 1760 lapiņas – gandrīz divreiz vairāk nekā lētākajā variantā.

Tad aprēķināju cenu nevis par rullīti, bet par 100 lapiņām.

Lētākais papīrs man izmaksāja aptuveni 29 centus par 100 lapiņām. Dārgākais – apmēram 26 centus.

Citiem vārdiem sakot, iepakojums, kas plauktā izskatījās gandrīz par diviem eiro dārgāks, pēc faktiskā papīra daudzuma izrādījās lētāks.

Bet tad pamanīju vēl vienu atšķirību

Lapiņu skaits bija tikai puse no stāsta. Lētais papīrs bija divslāņu un diezgan plāns. Dārgākais – trīsslāņu un ievērojami biezāks.

Tas nozīmēja, ka lēto papīru praktiski vajadzēja izmantot vairāk. Tur, kur ar biezāko pietika ar dažām lapiņām, no plānā papīra es automātiski noplēsu krietni garāku strēmeli.

Un tad es sapratu, kāpēc tas „lētais“ iepakojums mūsu mājās pazuda tik ātri. Rullīši bija ne tikai īsāki, bet arī pats papīrs bija plānāks, tāpēc mēs to izlietojām vairāk.

Pēkšņi tie 2,79 eiro vairs nešķita tik izdevīgs darījums.

Liels rullītis arī ne vienmēr nozīmē vairāk papīra

Pēc šī sāku skatīties uz tualetes papīra plauktu pavisam citādi. Izrādījās, ka rullīšu izmērs pēc izskata var ļoti maldināt. Daži izskatās biezāki brīvāka uztinuma dēļ, citiem ir lielāka kartona serde, tāpēc viss rullītis izskatās masīvāks.

Vēl lielāku jucekli rada uzraksti „XXL“, „Mega Roll“, „Family“ vai „2x vairāk“. Tie izklausās iespaidīgi, bet, ja blakus nav skaidri norādīts lapiņu skaits vai kopējais garums metros, salīdzināt divus produktus kļūst grūti.

Tāpēc tagad vispirms meklēju trīs lietas: cik lapiņu ir vienā rullītī, cik slāņu ir papīram un cik kopumā metru vai lapiņu saņemu par iepakojuma cenu.

Rullīšu skaits man kļuva gandrīz vismazsvarīgākais.

Mēģināju aprēķināt atšķirību mēneša griezumā

Mūsu mājās lētākā papīra iepakojums beidzās aptuveni nedēļas laikā. Ja iepakojums maksā 2,79 eiro, mēnesī iztērējas aptuveni 11 eiro.

Dārgākā varianta iepakojuma pietika krietni ilgāk – aptuveni pusotrai vai pat divām nedēļām, atkarībā no tā, cik cilvēku tajā laikā bija mājās.

Pat ja mēnesī nopirktu divus šādus iepakojumus, samaksātu aptuveni 9 eiro. Tātad produkts, kas veikalā izskatījās dārgāks, reāli varēja samazināt mēneša izdevumus.

Protams, katrā mājā patēriņš atšķiras, tāpēc mani skaitļi nav universāla formula. Tomēr pats princips mani pārsteidza – zemākā cena plauktā ne vienmēr nozīmē zemāko cenu par to, ko patiesībā saņem.

Tagad veikalā rīkojos pavisam citādi

Kopš tā laika tualetes papīru vairs nepērku tikai pēc lielākās akcijas cenu zīmes vai zemākās iepakojuma cenas. Ja divi varianti izskatās līdzīgi, uz dažām sekundēm apstājos un paskatos uz lapiņu skaitu.

Ja tas nav norādīts, meklēju kopējo papīra garumu. Ja arī to neatrod, vismaz salīdzinu rullīšu slāņu skaitu, iepakojuma svaru un vienības cenu.

Izklausās smieklīgi – galu galā mēs taču runājam tikai par tualetes papīru. Bet tieši šādos sīkumos var redzēt, cik viegli veikalā samaksāt vairāk par produktu, kas izskatās lētāks.

Tagad vārds „lētākais“ man vairs neko nenozīmē, kamēr nepaskatos, cik daudz produkta patiesībā ir iepakojumā.