Es nopirku lētu pagarinātāju un tikai mājās izlasīju, cik vatu tas patiesībā iztur

Vai esat atgriezušies no veikala ar šķietami vienkāršu pirkumu, bet mājās uz mazas etiķetes izlasījuši to, ko pie plaukta pat nepamanījāt? Pagarinātājs maksāja maz, kontaktligzdu – vairākas, vads izskatās kārtīgs. Taču, novietojot to pie televizora skapīša vai virtuves darba virsmas, pēkšņi rodas jautājums: vai šeit tiešām drīkst pieslēgt visu nepieciešamo?

Uz iepakojuma vai paša pagarinātāja bieži ar sīkiem burtiem ir norādīta maksimālā slodze vatos un strāva ampēros. Viens skaitlis var mainīt visu plānu: tā vietā, lai vienuviet pieslēgtu tējkannu, karstā gaisa friteri un kafijas aparātu, nākas izvēlēties, ko pieslēgt vispirms. Un tā nav pārspīlēta piesardzība – lēts pagarinātājs pats par sevi ne vienmēr ir slikts, taču tā iespējas var būt krietni pieticīgākas, nekā liek domāt vairāki ērti izvietoti kontakti.

Vairākas kontaktligzdas vēl nenozīmē, ka drīkst pieslēgt visu

Visbiežākā kļūda sākas pavisam nevainīgi. Vienam pagarinātājam tiek pieslēgts tālruņa lādētājs, maršrutētājs, televizors, varbūt lampa – un viss darbojas bez problēmām. Tad rodas papildu vajadzība: ātri uzvārīt ūdeni, pieslēgt sildītāju, izsūkt istabu vai pagatavot vakariņas ar elektrisku ierīci.

Problēma ir tā, ka pagarinātājs novērtē nevis kontaktligzdu skaitu, bet visu vienlaikus darbojošos ierīču kopējo slodzi. Ja uz tā norādīta neliela maksimālā jauda, viena ierīce, kas patērē daudz elektrības, var pietuvoties robežai vai to pārsniegt. Šādā gadījumā nepietiek ar argumentu: “Es taču iespraudu tikai vienu kontaktdakšu.”

Jauda vatos parāda, cik lielu elektrisko slodzi pagarinātājs var droši izturēt. Mājsaimniecības elektrotīklā orientējoši var izmantot vienkāršu likumu: jaudu iegūst, spriegumu reizinot ar strāvas stiprumu. Lietuvā tīkla spriegums ir aptuveni 230 V, tāpēc uz pagarinātāja norādītie ampēri nav nenozīmīga tehniska detaļa – tie tieši pasaka, kādai kopējai slodzei tas ir paredzēts.

Virtuvē un pie sildītāja robeža tiek sasniegta visātrāk

Tālruņu lādētāji, televizors vai galda lampa pagarinātājam parasti nav tas pats, kas tējkanna, tosteris, elektriskais sildītājs vai fēns. Šīs ierīces rada siltumu, izmantojot daudz enerģijas, tāpēc to slodze bieži ir liela. Tieši šeit cilvēks mājās sajūt atšķirību starp ērtu vadu un drošu risinājumu.

Virtuvē tas ir īpaši viltīgi, jo bieži viss notiek steigā. Kamēr vārās ūdens, tiek ieslēgts kafijas aparāts, blakus darbojas cita ierīce, bet sienas kontaktligzda joprojām ir pieejama tikai caur pagarinātāju. Viens šāds rīts var paiet mierīgi, taču ilgstoša darbība uz robežas vai virs tās nav laba sadzīves prakse.

Līdzīga situācija veidojas aukstajā laikā, kad vienā telpā trūkst siltuma un palīgā tiek ņemts pārnēsājams sildītājs. Senioram var būt ērti to turēt blakus krēslam, ģimenei – bērnu istabā, bet īrētā mājoklī tas dažkārt šķiet vienīgais ātrais risinājums. Tomēr jaudīgas ierīces visdrošāk ir pieslēgt tieši kārtīgai sienas kontaktligzdai, nevis nejaušam vieglam pagarinātājam, īpaši, ja tam jau ir pievienotas citas ierīces.

Es nopirku lētu pagarinātāju un tikai mājās izlasīju, cik vatu tas patiesībā izturAttēls: Pexels / Markus Spiske

Problēma nav tikai lētajā precē

Vilšanās ir saprotama: cilvēks redz vairākas kontaktligzdas un sagaida, ka tās paredzētas ikdienas mājsaimniecības vajadzībām. Veikalā reti kurš sāk rēķināt ierīču jaudu, īpaši, ja pirkums notiek pēc darba, starp citiem sīkiem darbiem. Cena kļūst par vienkāršāko orientieri, bet informācija uz iepakojuma – par detaļu, ko izlasām tikai pēc tam, kad mājās esam atritinājuši vadu.

Tomēr var saprast arī ražotāju un tirgotāju pusi: tirgū ir vajadzīgi dažādi pagarinātāji. Daži paredzēti mazai elektronikai, citi – lielākai slodzei, darbam garāžā vai virtuvē. Problēma rodas tad, kad svarīgākais skaitlis ir norādīts tā, ka pircējs to pamana tikai pēc lēmuma pieņemšanas.

Vēl sarežģītāk ir tad, kad vienam pagarinātājam tiek pievienots cits. Tā kontaktligzdu pēkšņi kļūst daudz, taču pirmā pagarinātāja pieļaujamā slodze tādēļ nepalielinās. Vadi paslēpjas zem paklāja, aiz skapīša vai starp mēbelēm, savienojumi nemanāmi sakarst, bet cilvēks redz tikai to, ka ierīces joprojām ieslēdzas.

Ko vērts izdarīt vēl pirms pirmās ierīces ieslēgšanas

Vispirms vērts pievērst uzmanību ne tikai cenai vai kontaktligzdu skaitam, bet arī marķējumam uz korpusa un iepakojuma: maksimālajai jaudai vatos, strāvai ampēros, tam, vai ir zemējums un vai pagarinātājam ir aizsardzība pret pārslodzi. Ja plānots pieslēgt jaudīgāku ierīci, arī uz tās etiķetes vai instrukcijā parasti ir norādīta jauda. Svarīgi ir rēķināt nevis vienu ierīci, bet visas, kas var darboties vienlaikus.

Ja šaubāties, labāk izvēlēties vienkāršāku ceļu: jaudīgu ierīci pieslēgt sienas kontaktligzdai un nenoslogot pagarinātāju ar vairākiem uzdevumiem vienlaikus. Nedrīkst izmantot bojātu, neparasti karsto, sprakšķošu vai apdegušu pagarinātāju. Vadu nevajadzētu saspiest ar mēbelēm, apsegt ar paklāju vai atstāt vietā, kur aiz tā ir viegli aizķerties.

Ja mājās pastāvīgi trūkst kontaktligzdu, tā jau ir zīme, ka problēma var nebūt pagarinātāja izvēlē. Dažkārt vērts pārdomāt ierīču novietojumu, bet, ja nepieciešams, konsultēties ar kvalificētu elektriķi par papildu kontaktligzdām. Viens labi izvēlēts risinājums bieži maksā mazāk nervu nekā pastāvīgi mēģinājumi izspiest vairāk no tieva vada.

Lēts pagarinātājs nekļūst bīstams tikai cenas dēļ, tāpat kā dārgāks automātiski neatrisina visas problēmas. Galvenais – nejaukt ērtības ar jaudu: vairākas kontaktligzdas vienā blokā nav aicinājums pieslēgt tām visu virtuvi. Dažkārt mazais uzraksts par vatiem, ko izlasām jau mājās, nav nepatīkams pārsteigums, bet laikus pamanīts atgādinājums, ka mājas drošība sākas ar ļoti vienkāršiem risinājumiem.