Pērkat vitamīnus pēc reklāmas? Ārsti atgādina, ka viena kļūda cilvēkus piemeklē katru rudeni

Septembrī aptiekā notiek pazīstama aina: vienā rokā – iepirkumu grozs, otrā – telefons ar krāsainu reklāmu par „stipru imunitāti“. Aiz loga līst, darbā jau kāds šķauda, bērns pārnāk no skolas noguris, tāpēc šķiet gluži loģiski grozā salikt vairākas vitamīnu pudelītes. Galu galā – sliktāk taču nebūs?

Problēma ir tā, ka tieši šī doma katru rudeni noved pie visbiežāk pieļautās kļūdas – vitamīni tiek izvēlēti nevis atbilstoši cilvēka vajadzībām, bet gan pēc solījuma uz iepakojuma, kaimiņienes ieteikuma vai skaļākās reklāmas. Uztura bagātinātāji var būt noderīgi, kad tie patiešām ir vajadzīgi, taču tie nav ne konfektes, ne universāla aizsardzība pret visām rudens kaitēm.

Organismam nav pogas „ieslēgt imunitāti“, ko nospiež viena kapsula. Pašsajūtu ietekmē miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, ilgstošs stress, slimības, lietotie medikamenti un tikai pēc tam – iespējams noteiktu vielu trūkums. Tāpēc rudenī ir vērts apstāties nevis pie visspilgtākā plaukta, bet pie vienkārša jautājuma: kā man patiesībā trūkst?

Reklāma pārdod mieru, bet ne vienmēr atbild uz jautājumu

Reklāmas vēstījums parasti trāpa tieši rudens noskaņā: esat noguris, jums ir grūtāk piecelties, biežāk slimojat, tātad vajadzīgs „vitamīnu komplekss“. Tas izklausās ērti, jo noguris cilvēks vēlas vienu vienkāršu risinājumu. Tomēr nogurums pats par sevi vēl nepasaka, kura vitamīna vai minerālvielas organismam varētu trūkt.

Līdzīgas sajūtas var izraisīt slikts miegs, spriedze, neregulāra ēšana, maza fiziskā aktivitāte vai pārlieku intensīvs dzīves temps. Dažkārt cilvēks vairākas nedēļas lieto uztura bagātinātāju un ir vīlies, ka nekas nav mainījies. Ne tāpēc, ka uztura bagātinātājs noteikti būtu slikts, bet tāpēc, ka tas izvēlēts, lai risinātu nepareizo problēmu.

Vēl viens slazds ir vārds „dabisks“. Tas nenozīmē, ka preparātu drīkst lietot jebkādā daudzumā un kopā ar jebko. Vitamīni un minerālvielas ir aktīvās vielas, un dažu no tām pārpalikums var izraisīt nepatīkamus simptomus vai mijiedarboties ar lietotajiem medikamentiem. Skaista kārbiņa un lapiņas attēls uz iepakojuma šeit nav drošības garantija.

Lielākā kļūda – lietot visu uzreiz

Rudens sākumā mājas aptieciņa dažkārt izskatās kā neliela uztura bagātinātāju noliktava: multivitamīni brokastīs, atsevišķs vitamīns pusdienās, imunitātes maisījums vakarā, vēl arī daži konfekšu formas gumijkonfekšu vitamīni „katram gadījumam“. Cilvēks no sirds cenšas parūpēties par sevi, taču viegli pazaudē izpratni par to, cik daudz vienu un to pašu vielu uzņem no dažādiem produktiem. Vienā produktā tās ir skaidri norādītas, citā paslēptas zem vispārīga kompleksa sastāvdaļu saraksta.

Īpaši nepārdomāti ir ilgstoši patstāvīgi lietot lielas devas tikai tāpēc, ka internetā kāds apsolījis vairāk enerģijas vai mazāk saaukstēšanās gadījumu. Taukos šķīstošie vitamīni organismā var uzkrāties, un arī dažas minerālvielas nav nekaitīgas, ja tās tiek uzņemtas pārmērīgi. Lielāka deva ne vienmēr nozīmē lielāku labumu – dažkārt tā nozīmē tikai lielāku iespēju izjaukt līdzsvaru.

Šī kļūda dažādus cilvēkus skar atšķirīgi. Jauna māte var nopirkt vairākus preparātus sev un bērnam, jo vēlas pasargāt ģimeni no slimībām. Seniors var pievienot uztura bagātinātāju jau lietotajiem medikamentiem, bet cilvēks, kurš intensīvi sporto, var cerēt, ka kapsula kompensēs atpūtas trūkumu. Visos gadījumos vēlme ir saprotama, tomēr organismam parasti vairāk palīdz skaidrība, nevis pilns plaukts.

Pērkat vitamīnus pēc reklāmas? Ārsti atgādina, ka viena kļūda cilvēkus piemeklē katru rudeniAttēls: Pixabay / stevepb

Kam vispirms vajadzētu konsultēties, nevis minēt

Ja nogurums nepāriet, reibst galva, mainās apetīte, pasliktinās pašsajūta vai bieži atkārtojas citi satraucoši simptomi, vitamīnu pirkšanai nevajadzētu kļūt par mēģinājumu apklusināt problēmu. Šādā gadījumā lietderīgāk ir vērsties pie ārsta un pārrunāt notiekošo. Ja nepieciešams, izmeklējumi palīdz novērtēt, vai patiešām trūkst noteiktu vielu un kāds risinājums būtu piemērots.

Īpaši piesardzīgi uztura bagātinātāji jāizvēlas grūtniecības laikā, bērniem, gados vecākiem cilvēkiem, pacientiem ar hroniskām slimībām, kā arī tiem, kuri regulāri lieto medikamentus. Šeit nav vietas patstāvīgiem eksperimentiem, balstoties uz paziņas pieredzi. Tas, kas derēja vienam cilvēkam, citam var būt nevajadzīgs vai nepiemērots.

Arī farmaceits var palīdzēt izlasīt sastāvu un pamanīt vielas, kas dublējas, taču viņš nevar uzminēt cilvēka veselības stāvokli tikai pēc nogurušas sejas. Pircējam būtu jāpasaka, kādus medikamentus un citus uztura bagātinātājus viņš jau lieto, kāda ir viņa pašsajūta un ko tieši viņš cer panākt. Īsa saruna bieži ir vērtīgāka par impulsīvi iegādātu trešo akcijas iepakojumu.

Rudenī imunitāte sākas nevis ar kapsulu

Uzņēmējdarbības skatījumā ir saprotami rudenī piedāvāt to, ko cilvēki meklē: vairāk enerģijas, mierīgāku sajūtu, mazākas bailes saslimt. Arī aptieku darbinieki ik dienu sastop cilvēkus, kuri ierodas pēdējā brīdī – jau izsmeltus, neizgulējušos un ātra risinājuma meklējumos. Tomēr ne reklāma, ne darbinieks nevar aizstāt ieradumus, kas veidojas nedēļām ilgi.

Sākt var ar mazāk iespaidīgām, bet stabilākām lietām: normālāku miega režīmu, regulāru ēšanu, dārzeņiem, olbaltumvielām bagātiem produktiem, ūdeni un ikdienas iziešanu ārā. Tas neizklausās tik vilinoši kā tablete ar zibeni uz kārbiņas, taču organisms parasti labāk reaģē uz konsekvenci nekā uz īslaicīgu rudens kampaņu.

Ja tiek izvēlēts uztura bagātinātājs, to vajadzētu iegādāties ar skaidru iemeslu, ievērot norādīto lietošanas kārtību un vienā dienā nelietot vairākus līdzīga sastāva produktus. Būtu jāvēro ne tikai solījumi, bet arī sava pašsajūta, bet šaubu gadījumā – nevis jāmeklē vēl viena reklāma, bet jājautā speciālistam. Rūpes par veselību bieži nav ātras, taču tām nav jābūt arī aklai minēšanai.

Rudens noteikti nebūs pilnīgi bez iesnām, tumšiem rītiem un nogurušiem vakariem – pat vispilnīgākais vitamīnu plaukts to neapsolīs. Varbūt šoreiz, pirms ieliekat uztura bagātinātāju grozā, pajautājiet sev nevis „kurš šobrīd ir vispopulārākais?“, bet gan „vai manam organismam tas patiešām ir vajadzīgs?“