Es vairs neapglabāju nokritušos ābolus: iemērcu tos ūdens mucā – tas ir bez maksas, bet neticami noderīgi: 5 izmantošanas veidi dārzā

Rudenī zem ābelēm bieži paveras viena un tā pati aina: vakar jūs savācāt pilnu spaini ar kritušajiem āboliem, bet no rīta to atkal ir tik daudz, it kā koks visu nakti klusām būtu kratījis zarus. Daži āboli vēl ir pavisam skaisti, citi jau sasisti, ieplaisājuši vai sākuši kļūt mīksti. Atstāt tos zem koka negribas, jo drīz vien savairojas kukaiņi, parādās puvuma smaka, bet slimie augļi nākamajā sezonā var kļūt par problēmu. Arī komposts ne vienmēr palīdz, īpaši tad, ja tā kaudze jau ir pilna.

Tomēr nokritušajiem āboliem nebūt nav uzreiz jānokļūst atkritumos vai jābūt apraktiem zemes gabala stūrī. No tiem var pagatavot vienkāršu raudzētu uzlējumu, kas dārzā noder kā vājš organiskais mēslojums, komposta mitrinātājs un augsnes uzlabošanas līdzeklis. Tas nav brīnumains eliksīrs, pēc kura raža nedēļas laikā divkāršojas, bet gan praktisks veids, kā izmantot to, kas citādi vienkārši sapūtu zem kājām.

Kā pagatavot ābolu uzlējumu, lai tas nepārvērstos smakojošā masā

Vispirms ir svarīgi augļus atlasīt. Uzlējumam der kritušie āboli bez pelējuma, bez skaidriem augļu puves perēkļiem un bez būtiskiem kaitēkļu bojājumiem. Ja ābols ir melns, pūst, tam ir nepatīkama smaka vai tas ir pilns ar kāpuriem, labāk to nelikt kopējā mucā. Šādus augļus ieteicams savākt atsevišķi un aizvākt no dārza, lai slimības vai kaitēkļi neizplatītos tālāk.

Veselākos kritušos ābolus var sasmalcināt ar lāpstu, dārza šķērēm vai vienkārši saspaidīt. Piepildiet mucu aptuveni līdz pusei, ne vairāk, jo masas rūgšanas laikā būs nepieciešama vieta. Pēc tam aplejiet ābolus ar ūdeni tā, lai augšpusē paliktu vismaz 15–20 cm brīvas vietas. Trauku vislabāk novietot siltākā vietā, kas ir nedaudz pasargāta no tiešiem saules stariem. Pilnībā hermētiski to aizvērt nav nepieciešams, jo rūgšanas laikā izdalīsies gāzes, tomēr muciņu ieteicams pārsegt ar vāku vai blīvu audumu, lai tajā neielidotu mušas.

Pēc dažām dienām maisījums sāks rūgt, putot un izplatīt specifisku smaku. Tas ir normāli. Laiku pa laikam masu var apmaisīt ar garu nūju. Kad aktīvā rūgšana norimst, šķidrumu var nokāst un izmantot tikai atšķaidītu. Visdrošāk sākt ar attiecību 1:10 – viena daļa uzlējuma un desmit daļas ūdens. Mājas apstākļos gatavota uzlējuma stiprums vienmēr atšķiras, tāpēc labāk sākt ar vājāku šķīdumu, nevis ar pārāk stipru šķidrumu apdedzināt augu saknes.

Kur šāds šķidrums dārzā sniedz vislielāko labumu

Pirmais izmantošanas veids – vēlu ražojoši dārzeņi. Ja septembrī vēl aug tomāti, gurķi, kabači vai citi augi, ar vāju ābolu uzlējumu var aplaistīt augsni ap saknēm. Ir svarīgi nelaistīt pa lapām, īpaši tad, ja diena ir saulaina vai vēsa un mitra. Šādi uzlējumi ir paredzēti augsnei, nevis lapu mazgāšanai.

Otrais veids – viengadīgās puķes podos un dobēs. Petūnijas, samtenes, kreses vai citas vēl ziedošas puķes rudenī bieži izskatās nogurušas, taču vēl var priecēt līdz salnām. Vājš uzlējums uz jau samitrinātas augsnes var palīdzēt tām saglabāt dzīvotspēju. Tikai nevajag pārspīlēt: tas nav ikdienas dzēriens. Pietiek ar laistīšanu laiku pa laikam, kamēr augi vēl aktīvi aug.

Trešais veids – iztukšotas dobes. Pēc ražas novākšanas atšķaidītu uzlējumu var izliet uz augsnes un vēlāk viegli iestrādāt ar grābekli vai kapli. Tādējādi augsnē tiek atgriezta daļa organisko vielu, un pati dobe nepaliek pilnīgi „kaila”. Tomēr šāds šķidrums neaizstāj kompostu, kūtsmēslus, trūdvielas vai precīzi izvēlētu minerālmēslojumu, ja augsnei trūkst konkrētu barības vielu.

Āboli var palīdzēt kompostam, bet tikai tad, ja tos izmanto saprātīgi

Ceturtais izmantošanas veids – sauss komposts. Ja komposta kaudzē ir daudz sausu lapu, sasmalcināta kartona, sīku zariņu vai salmu, nedaudz atšķaidīta ābolu uzlējuma var palīdzēt to samitrināt un paātrināt sadalīšanos. Kompostam jābūt mitram kā izgrieztam sūklim, bet ne pārvērstam rūgstošā peļķē. Ja uzlējuma pieliesiet par daudz, iegūsiet nevis labāku kompostu, bet nepatīkamu smaku un slapju putru.

Piektais veids – izmantot atlikušo ābolu masu. Pēc uzlējuma nokāšanas arī mucā palikusī masa nav jāizmet, kur pagadās. Vislabāk to likt kompostā, bet noteikti sajaukt ar „brūno” organiku: sausām lapām, sasmalcinātu kartonu, salmiem, zāģu skaidām vai sīkiem zariņiem. Viena pati ābolu masa ātri rūgst, līp un pievilina kukaiņus, bet, sajaukta ar sausāku materiālu, tā kļūst par normālu komposta sastāvdaļu.

Ja jums ir neliels zemes gabals vai komposts atrodas netālu no terases, logiem vai kaimiņu žoga, ar ābolu masu rīkojieties vēl piesardzīgāk. Labāk to likt nelielās porcijās un katru slāni pārklāt ar sausām lapām vai zemi. Tādējādi samazināsies smaka un augļu mušiņu skaits.

Kad kritušos ābolus mucā labāk vispār nelikt

Lielākā kļūda ir kopējā uzlējumā mest visu pēc kārtas. Augļu puves bojāti āboli, stipri sapelējuši augļi, kritušie āboli, kas pilni ar kaitēkļu kāpuriem, vai aizdomīgi melnējoši āboli nedrīkst nonākt tajā pašā mucā, ko vēlāk izmantos dārzā. Dārzā vienmēr ir vērts atdalīt vienkārši sasistos augļus no slimajiem.

Tāpat ar šo uzlējumu nevajag bagātīgi laistīt daudzgadīgos augus, kas jau gatavojas ziemai. Rudenī augiem ir svarīgi nevis veicināt jaunu, mīkstu augšanu, bet mierīgi pāriet miera periodā. Tāpēc dekoratīvos krūmus, augļu kokus vai daudzgadīgās puķu dobes ar šādu šķidrumu labāk mēslot ļoti piesardzīgi vai vispār atstāt mierā.

Ābolu uzlējums ir labs piemērs tam, kā dārzā var samazināt atkritumu daudzumu un bez maksas iegūt papildu labumu. Tomēr tas darbojas tikai tad, ja to izmanto saprātīgi: atlasa veselus kritušos ābolus, šķidrumu atšķaida, neizsmidzina uz lapām un nelej uz visa pēc kārtas. Tad vienkārša rudens problēma – zeme, kas pilna ar nokritušajiem āboliem, – kļūst nevis par galvassāpēm, bet par vēl vienu noderīgu dārza resursu.