Kad apgriezt plūmes, lai koks mazāk slimotu un nākamajā sezonā ražotu bagātīgāku ražu

Plūme var izskatīties pavisam vesela: pavasarī tā pārklājas ar baltiem ziediem, vasarā aizmet augļus, bet saimnieks, ieraudzījis uz visām pusēm izšāvušos zarus, ķeras pie dārza šķērēm pirmajā brīvajā nedēļas nogalē. Tomēr tieši šeit sākas bieža problēma. Pēc apgriešanas koks ne vienmēr „atgūstas“ – dažkārt brūces ilgi nežūst, zari sāk kalst, bet nākamajā pavasarī plūme zied daudz pieticīgāk.

Ar plūmēm paradokss ir vienkāršs: jo vairāk ziemā, kad skaidri redzams viss vainags, gribas sakārtot dārzu, jo piesardzīgāk jārikojas. Kauleņaugļkoki nav tie koki, kurus būtu vērts drosmīgi apgriezt salā vai mitrā agrā pavasarī. To veselību bieži nosaka ne tikai tas, cik zaru esat noņēmuši, bet arī diena, kad to izdarījāt.

Ja mērķis ir panākt, lai plūme mazāk slimotu un nākamajā sezonā ne tikai zaļotu, bet arī ražotu, galveno apgriešanu vislabāk plānot vasarā, kad raža novākta vai tikko beidz nogatavoties. Svarīgākais ir izvēlēties sausu, siltu dienu un nesteigties izveidot no koka ideāli „izķemmētu“ figūru.

Pēc ražas novākšanas plūme brūces panes mierīgāk

Praktiskākais laiks vairuma plūmju apgriešanai ir jūlijs–augusts, tūlīt pēc ražas novākšanas vai tad, kad konkrētā šķirne beidz ražot. Šajā laikā koks vēl ir aktīvs, brūces ātrāk aizaug, un mitrie, aukstie ziemas apstākļi tās neskar uzreiz pēc griezuma. Dārzā tas ir īpaši svarīgi, jo caur svaigām brūcēm slimību ierosinātāji vieglāk iekļūst.

Vasarā arī labāk redzams, kuri zari patiešām traucē. Blīvā vainagā augļi saņem mazāk gaismas, pēc lietus mitrums saglabājas ilgāk, bet gaiss starp zariem necirkulē. Šādos apstākļos augļus un lapas slimības skar biežāk, bet cilvēks rudenī brīnās, kāpēc plūmju ir maz, tās ir sīkas vai sāk pūt vēl kokā.

Apgriežot pēc ražas novākšanas, vispirms noņem nolūzušos, acīmredzami bojātos, nokaltušos un vainaga iekšpusē augošos zarus. Tāpat vērts izzāģēt zarus, kas beržas cits gar citu, kā arī stāvus, spēcīgus dzinumus, kuri lieki ceļ koku augšup. Griezumu veiciet pie zara pamatnes, neatstājot garu celmu, bet arī neiegriežoties stumbrā.

Ja koks ilgi nav kopts, lielākā kļūda ir vienā reizē izzāģēt pusi vainaga. Plūme uz šādu satricinājumu var atbildēt ar lielu daudzumu jaunu, bet neauglīgu dzinumu, un ražas veidošanās tikai vēl vairāk aizkavējas. Vecu, pārāk blīvu koku labāk sakārtot divās vai pat trijās sezonās: šogad atvērt gaismu vainaga vidū, nākamgad saīsināt pārāk garus izaugušos zarus un tikai pēc tam labot kopējo formu.

Kad apgriezt plūmes, lai koks mazāk slimotu un nākamajā sezonā ražotu bagātīgāku ražuAttēls: Pixabay / Couleur

Ziemas dārza šķēres plūmei bieži rada vairāk riska nekā labuma

Ziemā dārzs izskatās mierīgs, bet kailie zari it kā paši lūdz, lai tos apgriež. Tomēr plūmēm šis laiks nav vislabvēlīgākais galvenajai veidošanai. Sals, atkušņi, ilgstošs mitrums un lēni dzīstošas brūces rada kokam sliktākus apstākļus aizsardzībai, tāpēc palielinās zaru kalšanas un citu slimību risks.

Īpaši nelabvēlīgi ir apgriezt salā, miglā, smalkā lietū vai tad, kad tiek prognozēts ilgstošs lietains periods. Cilvēkam var šķist, ka viens griezums ir sīkums, taču kokam tā ir atvērta vieta. Jo lielāks ir griezums un jo ilgāk tas paliek mitrs, jo vairāk iemeslu plūmei novājināties.

Agrā pavasarī, pirms aktīvas augšanas sākuma, var veikt tikai mērenu korekciju, ja vasarā nepaspējāt noņemt acīmredzami nolūzušu vai bīstami krustojošos zaru. Tomēr tam nevajadzētu pārvērsties par lielu vainaga pārveidošanu. Ja jāizvēlas starp skaisti sakārtotu izskatu martā un veselīgāku koku augustā, plūmei parasti izdevīgāks ir otrais variants.

Atšķiras arī koku vajadzības. Jaunai plūmei ir svarīgi no pirmajiem gadiem izveidot izturīgu, ne pārāk blīvu karkasu, lai vēlāk zari nelūztu no augļu svara. Vecākam kokam biežāk nav jāaudzē jauns augstums, bet jāļauj gaismai sasniegt augļzarus. Savukārt ļoti bagātīgi ražojošai plūmei dažkārt vajadzīga nevis vēl spēcīgāka apgriešana, bet zaru balsti un saprātīga augļu retināšana, lai tie nelūztu no pašas ražas svara.

Lielāka raža sākas nevis ar vairāk griezumiem, bet ar gaismu un mērenību

Plūme ražo bagātīgāk nevis tāpēc, ka to katru gadu stipri „apgriežam“. Tā ražo labāk tad, kad vainagā pietiek gaismas, zari nav saspiesti, bet koks savus spēkus netērē daudziem nevajadzīgiem dzinumiem. Tāpēc pirms katra griezuma vērts uz brīdi apstāties un pajautāt: vai šis zars traucē gaismai, vai tas ir slims, lūzt, beržas, vai arī vienkārši neatbilst iedomātai kārtīgai formai?

Ģimenei, kas vēlas augļus noplūkt vieglāk, vērts neļaut plūmei katru gadu stiepties arvien augstāk. Pārāk garu zaru labāk novirzīt uz zemāk augošu sānu zaru, nevis akli nogriezt tā galu. Šāds risinājums palīdz saglabāt zemāku, ērtāku vainagu un mazāk veicina strauju spēcīgu dzinumu augšanu.

Senioriem vai cilvēkiem, kuri kopj vairākus kokus, drošāk ir katru gadu veltīt plūmei nedaudz uzmanības, nekā vienā dienā mēģināt no kāpnēm paveikt visu vairāku gadu darbu. Savukārt tiem, kuri aicina dārznieku, vērts jau iepriekš pateikt, ka tas ir kauleņauglis: ieradums visus augļu kokus kopt vienā un tajā pašā ziemas laikā ne vienmēr ir piemērots kauleņkokam.

Pēc apgriešanas savāciet izgrieztos slimos zarus un neatstājiet tos zem koka. Izmantojiet tīras, asas dārza šķēres, bet resnākos zarus zāģējiet uzmanīgi, lai nenoplēstu mizu. Ja vasara ir īpaši lietaina, labāk nogaidīt dažas sausas dienas, nekā apgriezt tikai tāpēc, ka kalendārā jau ir augusts.

Plūmei nav vajadzīgs perfekts siluets, tā nav dzīvžogs. Tai vajadzīgs gaiss, gaisma un gudri izvēlēts brīdis. Kad dārza šķēres tiek paņemtas pēc ražas novākšanas, sausā dienā un bez vēlmes uzreiz atrisināt visas dārza problēmas, kokam ir lielākas iespējas pārziemot veselam un nākamajā vasarā atkal pārsteigt ar zariem, kas pilni augļu.