Makšķerniekiem jau ir spēkā svarīgi ierobežojumi: viena kļūda pie upes var dārgi maksāt

6 min. lasīšanai 0 komentāri
Makšķerniekiem jau ir spēkā svarīgi ierobežojumi: viena kļūda pie upes var dārgi maksāt
Makšķerniekiem jau ir spēkā svarīgi ierobežojumi: viena kļūda pie upes var dārgi maksāt Attēls: Ilustratīvs attēls

Rudens pie upēm daudziem makšķerniekiem ir īpašs laiks. Ūdens atdziest, krastos ir mazāk cilvēku, bet lašu un taimiņu migrācija uz nārsta vietām sākas visaktīvākajā periodā. Tieši tāpēc no 16. septembra jau ir spēkā papildu makšķerēšanas ierobežojumi, kas paredzēti nārstojošo lašu un taimiņu aizsardzībai.

Tas nav tikai formāls atgādinājums tiem, kuri īpaši makšķerē šīs zivis. Atsevišķos upju posmos prasības ir spēkā neatkarīgi no tā, kādas zivis makšķernieks cer noķert. Citiem vārdiem sakot, pat ja cilvēks ierodas „tikai pamēģināt” vai saka, ka lašus nemaz neķer, noteiktās vietās viņam tik un tā var būt nepieciešama īpaša makšķernieka karte.

Karte var būt nepieciešama pat tad, ja lašus neķerat

No 16. septembra līdz 15. oktobrim norādītajos upju posmos makšķerniekiem ir obligāti jābūt makšķernieka kartei lašu un taimiņu makšķerēšanai. Svarīgākā detaļa ir tā, ka karte ir nepieciešama ne tikai tiem, kuri mērķtiecīgi ķer lašus vai taimiņus. Tā ir vajadzīga arī tad, ja šajā posmā tiek makšķerētas citas zivis.

Tieši šajā vietā daļa makšķernieku var kļūdīties. Šķiet, ka, ja māneklis nav paredzēts lasim, ja mērķis nav taimiņš, tad arī īpaši noteikumi nav vajadzīgi. Tomēr rudenī atsevišķos posmos kārtība ir stingrāka tieši nārstojošo zivju aizsardzības dēļ. Tāpēc pirms došanās pie upes ir vērts ne tikai apskatīties laika prognozi vai ūdens līmeni, bet arī pārbaudīt, vai izvēlētajam posmam tiek piemērotas papildu prasības.

Personas, kurām ir bezmaksas makšķerēšanas tiesības, un personas, kas ķer vēžus, var makšķerēt bez šīs kartes, taču tikai neizmantojot mākslīgo ēsmu vai zivtiņu. Tas ir svarīgs izņēmums, bet tas nenozīmē pilnīgu brīvību. Ja tiek izmantota mākslīgā ēsma vai zivtiņa, noteikumi var būt pavisam citādi.

Ir arī laika ierobežojums

Rudenī spēkā ir ne tikai prasības attiecībā uz atļaujām, bet arī makšķerēšanas laika ierobežojumi. Makšķerēt ir aizliegts vairāk nekā stundu pēc saulrieta vai vairāk nekā stundu pirms saullēkta. Tas nozīmē, ka nakts makšķerēšana šādā periodā var kļūt par ļoti riskantu lēmumu.

Praksē tas ir svarīgi tiem, kuriem patīk ierasties pie upes agri no rīta vai palikt līdz pilnīgai tumsai. Rudenī dienas strauji kļūst īsākas, tāpēc laiks, kas vasarā šķistu vēl pilnīgi normāls, tagad jau var nonākt aizliegtajā periodā. Labāk laikus pārbaudīt saullēkta un saulrieta laiku, nevis skaidroties krastā, kad makšķerēšana jau ir sākusies.

Makšķerēšana
MakšķerēšanaAttēls: Ilustratīvs attēls

Atsevišķos posmos ierobežojumi ir vēl stingrāki

Atsevišķas prasības attiecas arī uz konkrētām ūdenstilpēm. Nerisā no 16. septembra līdz 31. decembrim posmā no Žirmūnu tilta līdz Valakupu tiltam Viļņā ir aizliegts makšķerēt, izmantojot mākslīgos mānekļus vai zivtiņu. Šis ir viens no gadījumiem, kad nepietiek ar vispārējas atļaujas esamību – ir jāzina arī konkrētā posma noteikumi.

Arī Nemunā ir spēkā svarīgi ierobežojumi. No 1. jūlija līdz 1. decembrim ir aizliegts makšķerēt lašiem svarīgos Nemunas posmos. Tāpēc makšķerniekiem, kuri rudenī izvēlas lielās upes, ir vērts būt īpaši uzmanīgiem. Tas, ka vieta ir pazīstama, vēl nenozīmē, ka tajā drīkst makšķerēt tāpat kā vasarā.

Noķertie laši un taimiņi ir jāatlaiž

Rudenī visi noķertie laši un taimiņi ir obligāti jāatlaiž, pat ja makšķerniekam ir karte. Šis ir viens no svarīgākajiem noteikumiem. Šajā periodā mērķis ir aizsargāt zivis, kas dodas nārstot, tāpēc loma paturēšana nav atļauta.

Tomēr nepietiek tikai ar zivs atlaišanu. Svarīgi ir arī tas, kā tas tiek darīts. Ieteicams izmantot uztveramo tīkliņu ar gumijotu tīklu, jo tas zivij nodara mazāku kaitējumu. Zivi vajadzētu ņemt tikai ar slapjām rokām, neturēt aiz acīm vai žaunām un saudzēt tās gļotu slāni. Šis slānis zivij ir kā dabiska aizsardzība, tāpēc rupja apiešanās var to smagi savainot pat tad, ja zivs tiek atlaista atpakaļ ūdenī.

Vislabāk zivi turēt ūdenī un pēc iespējas mazāk pacelt virs sauszemes. Ja to nepieciešams īslaicīgi izcelt, tam nevajadzētu ilgt ilgāk par dažām sekundēm. Atlaižot zivi, tā jātur pret straumi un jāgaida, līdz tā pati atgūst spēkus un aizpeld.

Rudens makšķerēšana var būt skaista, taču šajā laikā tā prasa lielāku atbildību. Laši un taimiņi atgriežas nārstot, tāpēc ikvienai neuzmanīgai rīcībai pie upes var būt sekas ne tikai pašam makšķerniekam, bet arī zivju resursiem. Pirms došanās makšķerēt ir vērts pārbaudīt posmu, atļaujas, mānekļus un laiku – tā būs mierīgāk gan pie ūdens, gan atgriežoties mājās.

Ikdienas abonements

Nepalaidiet svarīgākās ziņas

Abonējiet un katru rītu saņemiet svarīgāko dienas rakstu kopsavilkumu.

Novērtējiet šo rakstu:

😡  
😕  
😐  
🙂  
😍  

Kraunami duomenys...

Dalīties

Komentāri

Pagaidām komentāru nav.

Esiet pirmais un sāciet diskusiju.

Uzrakstīt komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

0 / 2000

Vairāk par šo tēmu

Visas tēmas ziņas

Meklējat vairāk?

Atklājiet citus rakstus