Viedtelevizors apkopo vairāk datu, nekā domājat: daži iestatījumi uzlabos privātumu

„Kāpēc man atkal rāda to pašu reklāmu?” – šāds jautājums pie televizora visbiežāk izskan tad, kad pēc vakara filmas ekrānā pēkšņi sāk parādīties piedāvājumi, kas dīvaini precīzi atbilst nesen skatītajiem raidījumiem vai mājās pārrunātajiem pirkumiem. Televizors izskatās pēc parastas lietas dzīvojamajā istabā: ieslēdzi, izvēlējies filmu, izslēdzi. Taču viedtelevizors būtībā ir internetam pievienots dators ar lielu ekrānu.

Tas var fiksēt ne tikai to, kādu lietotni atverat, bet arī to, kā izmantojat pašu ierīci: kādus kanālus vai saturu izvēlaties, cik ilgi skatāties, kādus meklēšanas vaicājumus ievadāt, kad televizors tiek ieslēgts. Daļa šīs informācijas ir nepieciešama, lai darbotos lietotnes, ieteikumi vai pieteikšanās kontā. Cita daļa tiek izmantota piedāvājumiem, reklāmām un tam, lai ražotājs labāk saprastu, kā tiek izmantota tā ierīce.

Problēma sākas nevis tāpēc, ka cilvēkam noteikti būtu kaut kas slēpjams. Tā sākas tad, kad privātuma izvēles paliek automātiski iestatītas, bet līguma logs, pirmo reizi ieslēdzot televizoru, ir tik garš un sarežģīts, ka gribas pēc iespējas ātrāk nospiest „piekrītu”. Pēc darba, ar vakariņām klēpī un bērniem, kuri gaida animācijas filmu, retais vēlas skaidrot, kam nepieciešama katra atzīme.

Televizors redz nevis dzīvojamo istabu, bet jūsu izvēles

Viedtelevizoram parasti nav pamata „klausīties” katru sarunu, taču tajā var būt balss vadības funkcija. Ja tā ir aktīva, noteiktos gadījumos balss vaicājums var tikt apstrādāts pakalpojuma nodrošināšanai. Vēl vairāk datu tiek apkopots, izmantojot pašas lietotnes: video straumēšanas platformas, mūzikas pakalpojumus, ziņu vai sporta kanālu lietotnes. Katrai no tām var būt savs konts, atļaujas un privātuma noteikumi.

Televizora sistēma var arī veidot priekšstatu par skatīšanās paradumiem. Dažās ierīcēs šim nolūkam tiek izmantota funkcija, kas atpazīst ekrānā rādīto saturu pat tad, ja tas tiek skatīts nevis caur instalētu lietotni, bet ar antenas, televizora pierīces vai cita pievienota avota palīdzību. Dažādu ražotāju izvēlnēs to sauc atšķirīgi, taču būtība ir līdzīga: televizors analizē ekrānā redzamo, lai varētu piedāvāt ieteikumus vai reklāmas.

Vienam cilvēkam tas šķiet ērti. Ja televizors ātri piedāvā turpināt vakar iesākto seriālu vai parāda interesējošā žanra filmas, viņš mazāk laika pavada pārlūkojot. Taču citam tā pati funkcija rada nepatīkamu sajūtu: dzīvojamās istabas ekrāns sāk pārāk labi „zināt”, ko ģimene vakaros skatās. Īpaši tad, ja vienu un to pašu televizoru izmanto vairāki cilvēki, bet ieteikumi vienā straumē sajauc bērnu multfilmas, vecvecāku raidījumus un vecāku saturu.

Kāpēc viens klikšķis, ieslēdzot televizoru, var daudz ko nozīmēt

Pirmo reizi iestatot ierīci, piekrišanas bieži tiek pasniegtas kā viena gara procedūra: bez tām it kā nebūšot iespējams izmantot visas iespējas. Cilvēks var pamatoti domāt, ka, atsakoties no papildu atļaujām, viņš vairs nevarēs ieslēgt parasto televīziju vai atvērt lietotnes. Patiesībā obligātie nosacījumi un izvēles datu izmantošana ne vienmēr ir viens un tas pats, tikai atšķirība tiek paslēpta tehniskos formulējumos.

Visbiežāk ir vērts atsevišķi apskatīt iestatījumus, kas saistīti ar skatīšanās datu apkopošanu, personalizētām reklāmām, satura atpazīšanu un lietošanas statistikas nosūtīšanu. Izslēdzot daļu no tiem, televizors nekļūst „dumjš” un nezaudē savu galveno funkciju. Reklāmas var kļūt mazāk precīzas, ieteikumi vairs nebūs tik trāpīgi, bet ražotājs saņems mazāk informācijas par ierīces lietošanu.

Tieši šeit slēpjas izvēle, ko mēs bieži nepamanām. Privātums reizēm nozīmē nevis dramatisku atteikšanos no tehnoloģiju izmantošanas, bet vienkāršu lēmumu: ļaut televizoram rādīt filmu, bet neļaut tam uzkrāt vairāk informācijas, nekā nepieciešams šīs filmas parādīšanai. Cilvēks dusmojas nevis viena iestatījuma dēļ. Viņu kaitina sajūta, ka lēmums viņa vietā jau ir pieņemts.

Viedtelevizors apkopo vairāk datu, nekā domājat: daži iestatījumi uzlabos privātumuAttēls: Pexels / Image Hunter

Daži iestatījumi, kurus vērts pārskatīt šovakar

Sāciet ar televizora iestatījumu sadaļu, kur parasti atradīsiet vārdus „Privātums”, „Privātuma izvēles”, „Reklāma”, „Lietošanas dati” vai „Noteikumi”. Tur meklējiet opcijas, kas saistītas ar personalizētu reklāmu un skatītā satura atpazīšanu. Ja nevēlaties, lai ierīce veidotu detalizētu jūsu skatīšanās profilu, šīs opcijas var izslēgt vai vismaz izlasīt, kam tās paredzētas.

Pēc tam pārskatiet balss vadību. Ja ģimene to neizmanto, nav liela iemesla turēt šo funkciju aktīvu tikai tāda ērtuma dēļ, ko neviens neizmanto. Ja balss meklēšana ir nepieciešama, ir vērts pārbaudīt, vai var ierobežot balss vēstures saglabāšanu un dzēst iepriekš saglabātos vaicājumus. Tāpat ir lietderīgi izslēgt automātisku pieteikšanos kontos, kas televizorā nav nepieciešami.

Vēl viens vienkāršs solis – regulāri pārskatīt instalētās lietotnes un to atļaujas. Sen neizmantota lietotne nav nevainīgs kvadrātiņš ekrānā: tai var būt piekļuve kontam vai tā var vākt lietošanas informāciju saskaņā ar saviem noteikumiem. Ja mājās ir bērni, noderēs atsevišķs profils un vecuma ierobežojumi. Tas palīdz ne tikai satura dēļ, bet arī tāpēc, ka viena ģimenes locekļa izvēles mazāk ietekmē citu ieteikumus.

Ērtībai ir sava cena, taču tai nevajadzētu būt paslēptai

Tomēr nevajag uzskatīt, ka katra datu pārsūtīšana ir slikta vai ka televizora ražotājs ir vienīgais, kurš par visu atbild. Lietotņu izstrādātājiem ir nepieciešami noteikti tehniskie dati, lai pakalpojums darbotos stabili, atcerētos valodu, subtitrus vai pēdējo skatīto sēriju. Savukārt televizoru ražotāji piedāvā arvien vairāk funkciju un bieži tās finansē ne tikai no pašas ierīces pārdošanas.

No otras puses, ērtību nevajadzētu sajaukt ar klusu piekrišanu. Senioram, kurš televizoru iegādājās lielāka ekrāna un vienkāršas tālvadības pults dēļ, sarežģīti privātuma logi var būt pilnīgi nesaprotami. Vecākiem svarīgāk ir ātri ieslēgt bērnam multfilmu, nevis izpētīt vairākus atļauju ekrānus. Strādājošs cilvēks vienkārši nevēlas veltīt vēl vienu vakaru digitālo iestatījumu kārtošanai.

Tāpēc skaidrāka izvēle ir izdevīga abām pusēm. Uzņēmējdarbībai tā rada uzticību, bet patērētājam ļauj nevis minēt, bet pieņemt lēmumu. Ja funkcija patiešām ir noderīga, cilvēks to ieslēgs, saprotot, ko saņem pretī. Ja tā nepieciešama tikai reklāmas profila papildināšanai, būtu godīgi to pateikt bez miglainiem teikumiem un iepriekš atzīmētām izvēles rūtiņām.

Viedtelevizoram nevajadzētu pārvērsties par lietu, no kuras baidās savā dzīvojamajā istabā. Taču tam nevajadzētu būt arī klusam mājas iemītniekam, kurš par paradumiem zina vairāk nekā pats saimnieks. Dažas minūtes iestatījumos var nenovērst visas digitālās pasaules pēdas, taču tās atgriež svarīgāko – tiesības pašam izlemt, cik daudz sava vakara atstājat ekrāna otrā pusē.