Orhideja pēc pārstādīšanas sastindza: pieredzējusi audzētāja atklāja, kad to atkal laistīt
„Tikai nelejiet ūdeni uzreiz,” – šādu teikumu pēc orhidejas pārstādīšanas nereti dzird cilvēks, kurš tikko ievietojis augu jaunā, tīrā podā. Uz palodzes stāv skaisti izskatīga orhideja, ap to vēl izbārstīti mizas gabaliņi, bet roka pati stiepjas pēc lejkannas. Galu galā pārstādītais zieds, šķiet, būtu jāpalaista tāpat kā jebkurš cits augs.
Taču tieši šeit daudzi arī pieļauj kļūdu. Pēc pārstādīšanas orhideja dažkārt izskatās it kā sastindzusi: neaug jaunas lapas, neizveidojas ziedkāts, dažas apakšējās lapas zaudē stingrumu. Saimnieku pārņem satraukums, tāpēc augam tiek dots vēl vairāk ūdens, lai gan tajā brīdī tam bieži vien vajadzīga nevis steidzama palīdzība, bet gan miers.
Orhidejas pārstādīšana nav tikai poda nomaiņa. Kamēr augu izņem, apskata un notīra saknes, tas piedzīvo stresu, un pat ļoti rūpīga darba laikā daļa sakņu var tikt izkustināta vai nedaudz bojāta. Tāpēc pirmā laistīšana pēc šī darba ir rūpīgi jāapsver, nevis jāveic tikai ieraduma dēļ.
Ūdens tajā pašā dienā orhidejai parasti nav vajadzīgs
Ja pārstādīšanas laikā nācās nogriezt sapuvušas, tukšas vai bojātas saknes, pieredzējuši orhideju audzētāji parasti nesteidzas augu mērcēt ūdenī. Griezuma vietām nepieciešams laiks, lai tās apžūtu. Mitrums nesen bojātajās vietās kopā ar sliktu gaisa cirkulāciju podā var radīt labvēlīgus apstākļus puvei, un tad problēmu kļūst vairāk nekā pirms pārstādīšanas.
Parasti ir droši nogaidīt aptuveni 3–5 dienas, bet, ja saknes tika apgrieztas vairāk vai mājās ir vēss un mitrs, var nogaidīt līdz nedēļai. Tas nav stingrs kalendārs, jo svarīgi ir tas, kādā stāvoklī ir augs, cik mitra ir jaunā miza un kāda ir temperatūra telpā. Būtiskais noteikums ir vienkāršs: jo vairāk sakņu tika aizskarts un apgriezts, jo mazāk jēgas steigties ar pirmo laistīšanu.
Pavisam cita situācija ir tad, ja orhideja tikai uzmanīgi pārvietota nedaudz lielākā podā, saknes palikušas veselas, bet izmantotais substrāts bija pilnīgi sauss. Tad pēc dažām dienām augu var uzmanīgi aplaistīt. Tomēr arī šajā gadījumā nevajag liet ūdeni poda vidū vai atstāt to šķīvītī – orhidejas saknēm nepieciešams ne tikai mitrums, bet arī gaiss.
Ja jaunais pods izskatās sauss, gribas glābt augu pārāk agri
Iedomājieties parastu rītu: pārstādītā orhideja stāv pie loga, miza izskatās sausa, bet lapa vairs nav tik stingra kā pirms nedēļas. Cilvēks atceras, ka augs tika izņemts no vecā poda, zaudēja daļu sakņu, un secina, ka tas vienkārši slāpst. Pods tiek ilgstoši mērcēts, lai tas „labāk atgūtos”.
Pēc dažām nedēļām aina var būt vēl bēdīgāka. Lapa neiztaisnojas, saknes pie poda sieniņām vairs nav zaļganas, bet telpā sāk just mitras mizas smaržu. Problēma bieži vien nav tajā, ka ūdens nebūtu bijis vispār, bet gan tajā, ka novājinātajām saknēm tā bijis pārāk daudz un pārāk agri.
Orhideja pēc pārstādīšanas var izskatīties sastindzusi arī bez jebkādas izteiktas pasliktināšanās. Tā pielāgojas jaunajai mizai, jaunajam mitruma daudzumam un citādai gaisa cirkulācijai starp saknēm. Jauna lapa vai saknītes var neparādīties vairākas nedēļas, īpaši, ja pārstādīšana veikta neaktīvās augšanas laikā. Cilvēku kaitina nevis viena papildu diena bez laistīšanas – visvairāk satrauc sajūta, ka, neko nedarot, augs tiks atstāts likteņa varā. Tomēr pacietība šajā gadījumā ir daļa no kopšanas.

Skatieties nevis uz datumu, bet uz saknēm un poda svaru
Pēc pirmās laistīšanas orhideju nevajag sākt laistīt pēc vecā grafika. Pārstādītais augs jaunajā mizā izžūst citādi: jaunais substrāts var būt irdenāks, pods lielāks, bet pēc tīrīšanas palicis mazāk sakņu. Tas, kas agrāk izžuva nedēļas laikā, tagad var žūt daudz ilgāk vai, gluži pretēji, ātrāk – tas atkarīgs no mizas, gaismas un telpas gaisa.
Visērtāk ir vērot caurspīdīgu podu. Mitras falenopša saknes parasti ir zaļas, bet izžuvušas iegūst sudrabaini pelēku nokrāsu. Tomēr ar sakņu krāsu vien nepietiek: paskatieties, vai uz poda sieniņām vairs nav kondensāta, un paceliet podu ar roku. Vieglāks pods un gandrīz sausa miza liecina, ka tuvojas laiks laistīšanai.
Laistot labāk izvēlēties īslaicīgu mērcēšanu istabas temperatūras ūdenī un pēc tam ļaut ūdenim pilnībā notecēt. Ūdens nedrīkst palikt starp lapām, īpaši to rozetē. Ja orhideja pārstādīta vēl mitrā mizā, pirmā laistīšana var būt ļoti mērena – dažkārt pietiek nevis ar ilgstošu mērcēšanu, bet gan ar īsāku samitrināšanu, lai augs netiktu pārmitrināts.
Dažādām mājām ar vienu noteikumu nepietiek
Uz siltas, saulainas palodzes, kur ziemā darbojas radiators, substrāts var ātri izžūt. Savukārt vēsākā telpā, īpaši rudenī vai ziemā, tā pati orhideja pēc pārstādīšanas var ilgi saglabāt mitrumu. Senioram, kurš vēlas rūpēties par ziedu katru dienu, dažkārt visgrūtāk ir atturēties no papildu ūdens piliena. Strādājošai ģimenei problēma ir pretēja – augs tiek laistīts reti, bet toties bagātīgi, kad par to beidzot atceras.
Ir arī augi, kuru stāvoklis pēc pārstādīšanas prasa lielāku piesardzību. Ja palicis maz dzīvu sakņu, ja lapas jau bija savītušas vai pārstādīšana veikta puves dēļ, laistīšanas režīmam jābūt īpaši mērenam. Šādam augam noder gaiša vieta bez tiešiem, karstiem saules stariem, siltums un gaisa cirkulācija, bet ne caurvējš. Arī mēslojums uzreiz pēc pārstādīšanas nav vajadzīgs: tas var papildus kairināt saknes, kuras tikai mēģina atgūties.
No otras puses, nevajag vainot tikai sevi, ja orhideja kādu laiku neizskatās ideāli. Pārstādīšanas laikā bieži nākas izvēlēties mazāko ļaunumu: atstāt puvi būtu sliktāk nekā izņemt daļu sakņu. Auga reakcija ne vienmēr būs ātra un skaista, jo tas nevar pateikt, ka tam nepieciešamas dažas nedēļas, lai pielāgotos. Labākā palīdzība šādā laikā nav nepārtraukta cilāšana un pārbaudīšana, bet gan pastāvīgi apstākļi.
Pārstādīta orhideja atkopjas nevis tad, kad to aplaistām pēc iespējas bagātīgāk, bet tad, kad dodam saknēm iespēju sadzīt un atkal sākt pildīt savu darbu. Dažas dienas bez ūdens pēc pārstādīšanas nav vienaldzība pret augu. Tas ir kluss, bet ļoti konkrēts veids, kā pateikt: es nesteidzos tevi glābt, jo ļauju tev kļūt stiprākai.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.