Saņēmu SMS no “bankas” par bloķētu karti un piezvanīju uz norādīto numuru: lūk, ar ko tas beidzās

Vai arī jūs satrauktu, ja tālrunī ieraudzītu ziņu, ka bankas karte ir bloķēta? Īpaši tad, kad līdz algai vēl atlikušas dažas dienas, vakarā jāieiet veikalā, bet kontā ir vairāk naudas nekā parasti. SMS izskatās īsa, lietišķa, pat pieklājīga: drošības apsvērumu dēļ tiek lūgts nekavējoties sazināties pa norādīto numuru.

Cilvēks piezvana nevis tāpēc, ka ir lētticīgs. Viņš zvana tāpēc, ka vēlas pēc iespējas ātrāk atrisināt problēmu, kas, šķiet, jau ir skārusi viņa ikdienu. Otrā līnijas galā atskan mierīga balss, kas uzdodas par bankas darbinieku, un pirmās dažas minūtes var izklausīties pilnīgi pārliecinoši.

Tomēr šāds zvans bieži beidzas nevis ar kartes atbloķēšanu. Tā mērķis ir izkrāpt piekļuves datus, kartes informāciju vai apstiprinājumu tālrunī, ar kuru mēs paši atveram ceļu pie savas naudas. Visbriesmīgākais ir tas, ka krāpnieki nesteidzas: viņi runā tā, lai cilvēks pats sāktu baidīties pieļaut “kļūdu”.

Zvans sākas mierīgi, bet steiga parādās vēlāk

Parasti sarunas biedrs vispirms apstiprina to, ko cilvēks jau izlasījis ziņā: it kā karte būtu apturēta aizdomīga darījuma vai mēģinājuma piekļūt kontam dēļ. Viņš var jautāt, vai nesen esat iepircies internetā vai pamanījis dīvainu maksājumu. Pat ja atbilde ir noliedzoša, tas tiek pasniegts kā vēl viena pazīme, ka “labi, ka laikus sazinājāties”.

Tad saruna pievēršas šķietamai drošības pārbaudei. Tiek lūgts nosaukt kartes datus, piekļuves kodus, apstiprināt darbību lietotnē vai ievadīt kodu, kas nosūtīts SMS. Cilvēkam skaidro, ka tā esot tikai procedūra, bet ekrānā redzamie vārdi par maksājumu vai pieteikšanos it kā nozīmējot bloķēšanas atcelšanu.

Lūk, ar ko tas beidzas: tiek apstiprināta nevis drošības darbība, bet maksājums, jauna pieteikšanās vai cits krāpnieku ierosināts solis. Dažreiz nauda pazūd uzreiz, citreiz vispirms tiek mainīti iestatījumi, un cilvēks par nodarīto kaitējumu uzzina tikai pēc kāda laika. Šis viens zvans, kam vajadzēja glābt karti, var kļūt par brīdi, kad tā patiesībā tiek izslīdēta no rokām.

Kāpēc gudri cilvēki tomēr piezvana

Šādi ziņojumi iedarbojas uz ļoti vienkāršu sajūtu – nevēlēšanos palikt bez naudas un iespējas norēķināties. Karte šodien nav tikai plastmasas gabaliņš makā: ar to mēs maksājam par degvielu, zālēm, bērnu pusdienām, pārtiku un daudzām mazām vajadzībām. Ziņa par tās bloķēšanu izjauc plānus vēl pirms mēs paspējam mierīgi padomāt.

Krāpnieki labi saprot, ka cilvēks dusmojas ne tikai par iespējamo finansiālo kaitējumu. Viņš dusmojas par nenoteiktību: vai rīt izdosies norēķināties, vai nāksies skaidroties ar banku, vai kāds jau izmanto viņa datus. Tāpēc zvanītāja balsī parādās steiga – “tas jāsakārto tagad”, “nenolieciet klausuli”, “citādi kontam tiks noteikti ierobežojumi”.

Senioram var būt grūtāk atšķirt tehniskus pieprasījumus lietotnē, lai gan viņš var ļoti labi sajust, ka situācija ir dīvaina. Vecāki ar bērniem bieži atbild vai pārzvana steigā, starp darbu un vakara haosu. Savukārt cilvēkam, kurš visu dienu risinājis klientu, kolēģu vai ģimenes jautājumus, vakarā ir mazāk pacietības pārbaudīt katru detaļu – tieši to arī gaida krāpnieki.

Saņēmu SMS no “bankas” par bloķētu karti un piezvanīju uz norādīto numuru: lūk, ar ko tas beidzāsAttēls: Pexels / MART PRODUCTION

Viena lieta krāpšanu atklāj ātrāk nekā ziņas stils

SMS var būt uzrakstīta nevainojami, bet zvanītājs var runāt bez acīmredzamām kļūdām. Tāpēc nav vērts spriest tikai pēc valodas stila. Daudz svarīgāk ir atcerēties vienkāršu robežu: īstai bankai nevajadzētu lūgt pa tālruni atklāt slepenus piekļuves datus, kartes drošības kodu vai apstiprināt darbības, kuras pats neesat sācis.

Ja sarunas laikā tiek lūgts instalēt lietotni, pieteikties, izmantojot nosūtītu saiti, nosaukt vienreizēju kodu vai steidzami pārskaitīt naudu uz “drošu kontu”, sarunu ir vērts nekavējoties pārtraukt. Nav svarīgi, cik pārliecinoši runā cilvēks otrā līnijas galā. Īsts drošības risinājums nav balstīts uz spiedienu un aizliegumu padomāt.

Īpaši viltīgi ir tas, ka krāpnieks var mēģināt izlikties gādīgs: it kā viņš glābtu no cita krāpnieka. Šāda lomu spēle mulsina, jo cilvēks sāk domāt, ka sadarbojas ar palīdzības dienestu. Taču drošības noteikums paliek tas pats – neko neapstiprināt un neko neteikt, kamēr pats, patstāvīgi, neesat sazinājies ar banku, izmantojot oficiālu kanālu.

Ko darīt, ja jau piezvanījāt

Tas vien, ka pārzvanījāt uz norādīto numuru, vēl nenozīmē, ka esat zaudējis naudu. Ja neesat atklājis datus un neko neesat apstiprinājis, pabeidziet sarunu, saglabājiet ziņu un, ja vēlaties pārbaudīt situāciju, sazinieties ar savu banku tikai oficiālajā lietotnē, tīmekļa vietnē vai pa numuru, kuru zināt pats. Nezvaniet uz to pašu SMS norādīto numuru, pat ja tas izskatās ļoti līdzīgs ierastajam.

Ja jau esat nosaucis kartes datus, pieteikšanās informāciju vai apstiprinājis darbību tālrunī, vilcināties nevajadzētu. Pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar banku, izmantojot oficiālos kanālus, jāizskaidro notikušais un jāievēro tās norādījumi par kartes un konta aizsardzību. Tāpat ir vērts pārskatīt konta darījumus un vairs neiesaistīties nekādās turpmākās sarunās ar nepazīstamiem numuriem.

Arī uzņēmumiem un bankām šeit ir atbildība runāt ar klientiem pēc iespējas skaidrāk: atgādināt, kādu informāciju darbinieki nekad neprasa, un neapgrūtināt cilvēka ceļu līdz īstai palīdzībai. Kad klients stresa brīdī ātri atrod oficiālu kontaktu, viņam ir mazāka vajadzība izmantot pirmo numuru, kas redzams ziņā. Drošība sākas nevis ar sarežģītām tehnoloģijām, bet ar iespēju uz dažām minūtēm apstāties.

Dažreiz pietiek ar vienu pauzi, pirms nospiežat pogu vai skaļi nosaucat kodu. Karte var būt bloķēta, bet nauda – vēl ne: vai tiešām ir vērts ļaut nepazīstamai balsij izlemt, ko darīt tālāk?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!