Visi pieļauj šo kļūdu: vai drīkst ēst tārpainas sēnes?

Sēņotāji bieži izmet katru sēni, kurā pamana caurumiņus vai kāpuru pēdas. Taču tas vien, ka sēne ir nedaudz tārpaina, vēl nenozīmē, ka tā kļuvusi indīga vai pilnībā nederīga uzturam. Svarīgākais ir izvērtēt, cik ļoti tā ir bojāta un vai tā nav sākusi bojāties.

Sēņu sezonā grozā nereti nonāk ne tikai skaistas, stingras baravikas vai sarkanbekas, bet arī tādas sēnes, kurās jau redzami sīki ejas veida caurumiņi. Tas visbiežāk nozīmē, ka ar sēni barojušies kukaiņu kāpuri. Pats par sevi šis fakts nav bīstams, ja sēne ir ēdama, svaiga un bojāta tikai nelielā daļā.

Tomēr tas nenozīmē, ka drīkst ēst jebkuru tārpainu sēni. Spēcīgi bojātas, savītušas, ar nepatīkamu smaku vai sākušas sadalīties sēnes jau var apdraudēt veselību.

Kad tārpainu sēni vēl var izmantot?

Ja sēne ir ēdama, stingra, svaiga un bojāta tikai atsevišķās vietās, bojātās daļas var izgriezt. Atlikušo veselo daļu var izmantot uzturā, taču tā noteikti ir labi termiski jāapstrādā.

Šādā gadījumā rūpīgi jāapskata kātiņš un cepurīte. Ja bojājumi ir tikai virspusēji vai skar nelielu sēnes daļu, to var notīrīt, izgriezt caurumainās vietas un pagatavot kā parasti.

Taču, ja pēc pārgriešanas redzams, ka visa sēne ir caurvīta ar ejām, mīkstums ir savītis vai drūpošs, šādu sēni labāk neizmantot.

Kad sēne ir jāizmet?

Sēne būtu jāizmet, ja tā ir stipri tārpaina, mīksta, gļotaina, kļuvusi tumšāka vai tai ir nepatīkama smaka. Šādos gadījumos problēma vairs nav tikai kāpuri, bet arī sākusies bojāšanās.

Bojātajās vietās var uzkrāties kukaiņu izkārnījumi, baktērijas un sākties audu sadalīšanās. Šāda sēne var izraisīt gremošanas traucējumus vai saindēšanos ar pārtiku, pat ja pati sēņu suga ir ēdama.

Tāpēc noteikums ir vienkāršs: daži caurumiņi vēl nav traģēdija, bet savītai un stipri caurvītai sēnei nav vietas pannā.

Kāpēc dažas sēnes kļūst tārpainas biežāk?

Kukaiņu kāpuri biežāk izvēlas mīkstas, gaļīgas un aromātiskas sēnes. Tāpēc dažas baravikas vai citas gaļīgas sēnes var būt bojātas pat tad, kad no ārpuses izskatās diezgan jaunas un skaistas.

Vasarā un agrā rudenī tārpainu sēņu ir vairāk, jo siltums aktivizē kukaiņus, bet kāpuru attīstība notiek ātrāk. Laikam kļūstot vēsākam un sākoties salnām, kukaiņu aktivitāte samazinās, tāpēc vēlā rudenī sēnes bieži ir mazāk bojātas.

Dažas sugas parasti ir izturīgākas pret šādiem bojājumiem. Piemēram, gailenes vai austersēnes no kāpuriem bieži cieš mazāk nekā mīkstākas, gaļīgākas sēnes.

Svarīgākais ir nevis kāpurs, bet sēnes stāvoklis

Lielākā kļūda ir domāt, ka jebkura tārpaina sēne automātiski ir bīstama. Otra kļūda ir uzskatīt, ka, izgriežot dažus caurumiņus, var izglābt jebkuru sēni.

Jāizvērtē viss kopumā: vai sēne patiešām ir ēdama, vai tā ir svaiga, vai mīkstums ir stingrs, vai nav nepatīkamas smakas, gļotainuma un sadalīšanās pazīmju.

Ja rodas kaut mazākās šaubas par sēnes sugu, to ēst nedrīkst. Ja suga ir skaidra, bet sēne ir stipri bojāta vai sākusi bojāties, arī to nevajadzētu izmantot.

Tārpaina sēne var būt derīga uzturam tikai tad, ja tā ir nedaudz bojāta, joprojām stingra un svaiga. Visu pārējo labāk atstāt mežā vai izmest. Šeit taupīšana patiešām nav riska vērta.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!