Zivju eļļas pētījums pārsteidz zinātniekus: viena omega-3 sastāvdaļa var traucēt smadzenēm atgūties pēc traumām
Cilvēki bieži izvēlas zivju eļļu, cerot parūpēties par savu veselību, tāpēc ziņa par iespējamu nevēlamu ietekmi var satraukt. ASV zinātnieki noskaidroja, ka viena tajā esošā omega-3 taukskābe noteiktos apstākļos var apgrūtināt smadzeņu atjaunošanos pēc traumām. Tomēr rezultāti galvenokārt iegūti, pētot peles un šūnas, – tie nepierāda, ka parasti lietotie uztura bagātinātāji kaitē cilvēku smadzenēm.
Dienvidkarolīnas Medicīnas universitātes un „Cold Spring Harbor“ laboratorijas pētnieku uzmanības centrā nonāca eikozapentaēnskābe, ko uztura bagātinātāju etiķetēs visbiežāk apzīmē ar saīsinājumu EPA. Darbs žurnālā „Cell Reports“ publicēts 2026. gada martā. Zinātnieki pētīja, kā ar zivju eļļu papildināts uzturs ietekmē smadzeņu reakciju uz atkārtotām vieglām traumām. Tas ir svarīgs apstāklis: pētījums bija paredzēts konkrētam bojātu smadzeņu stāvoklim, tāpēc tā secinājumus nevar automātiski attiecināt uz visiem uztura bagātinātāju lietotājiem.
Eksperimentos ar pelēm tika novērots, ka ilgstoša zivju eļļas lietošana pēc traumām bija saistīta ar sliktākiem mācīšanās un telpiskās orientēšanās rezultātiem. Pētnieki konstatēja arī asinsvadu atjaunošanās traucējumus un ar asinsvadiem saistītu tau proteīna uzkrāšanos smadzeņu garozā. Šādas pārmaiņas mudināja sīkāk noskaidrot, kāda loma ir atsevišķām uztura bagātinātāja sastāvdaļām.
Atgūstoties pēc bojājuma, smadzenēm svarīga ir atbilstoša asinsrite. Jaunu sīko asinsvadu veidošanās palīdz nodrošināt audus ar asinīm un skābekli. Pētījuma modeļos EPA izmainīja vielmaiņas procesus un traucēja šo atjaunošanos. Zinātniekus pārsteidza tas, ka viela, no kuras tika gaidīta aizsargājoša iedarbība, konkrētajos eksperimenta apstākļos darbojās pretējā virzienā. Tomēr paši autori brīdina, ka no šī rezultāta nevajadzētu izdarīt vispārēju secinājumu par visu zivju eļļu kaitīgumu.

Pētījumā dažādas omega-3 taukskābes darbojās atšķirīgi. Eksperimentos ar cilvēka smadzeņu sīko asinsvadu šūnām EPA bija saistīta ar vājākām atjaunošanās funkcijām un sliktāku asins-smadzeņu barjeras integritāti. Otra zivju eļļā esošā skābe – dokozaheksaēnskābe jeb DHA – tādos pašos pētītajos apstākļos šādu ietekmi neuzrādīja. Tas vēl nav pierādījums, ka DHA uztura bagātinātāji ārstē smadzeņu traumas, taču rezultāts parāda, kāpēc visas omega-3 sastāvdaļas nevajadzētu vērtēt vienādi.
Pētnieki analizēja arī pēc nāves paņemtus cilvēku, kuriem bija diagnosticēta hroniska traumatiska encefalopātija, smadzeņu audus. Tajos viņi konstatēja tauku vielmaiņas un asinsvadu pārmaiņas, kurām bija līdzības ar eksperimentu rezultātiem. Šī analīze nepierādīja, ka slimību izraisīja zivju eļļas lietošana. Audu izpēte ļauj pamanīt sakarības, taču neatklāj visus cilvēka uztura, veselības un dzīvesveida apstākļus.
Cilvēkam, kurš lieto uztura bagātinātājus, šī ziņa vispirms atgādina, ka ir svarīgi zināt, kādam mērķim tie tiek lietoti. Uzraksts „zivju eļļa“ vēl neatklāj visu sastāvu: dažādos produktos EPA un DHA daudzums atšķiras, bet kopējais zivju eļļas daudzums kapsulā nav tas pats, kas šo skābju daudzums. Arī ASV Nacionālo veselības institūtu informācijā uzsvērts, ka uztura bagātinātāju lietošanu būtu vērts apspriest ar veselības aprūpes speciālistu, īpaši tad, ja vienlaikus tiek lietoti medikamenti.
Ja omega-3 preparātu ir nozīmējis ārsts, šī viena ziņa nav pamats patstāvīgi no tā atteikties. Pēc smadzeņu traumas lietotos uztura bagātinātājus būtu vērts apspriest ar ārstējošo speciālistu. Pētījums pagaidām neļauj noteikt ne cilvēkiem bīstamu EPA devu, ne individuālo risku. Tam būs nepieciešami turpmāki pētījumi, kuros tiks vērtēti arī reālie cilvēku veselības rezultāti.
Avoti:
- https://www.musc.edu/content-hub/News/2026/03/25/musc-led-study-challenges-widespread-belief-about-fish-oils-effects-on-brain
- https://www.cshl.edu/fish-oil-may-increase-cte-risk-after-brain-injury/
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?


