Pelargonijas balkonā vēl zied, bet tuvojas salnas: tās var pārziemot arī parastā dzīvoklī

Vakarā balkonā vēl saglabājas vasarīgs skats: pelargonijas ir pilnas ziedu, dažas pat dzen jaunus pumpurus, un nemaz negribas tās nest iekšā. Tomēr pietiek ar vienu aukstu nakti, lai no rīta lapas izskatītos ūdeņainas, saļimušas un vairs neatgūtu iepriekšējo stingrību. Daudzi cilvēki tad saprot, ka skaistā sezona ir beigusies, tikai jau ir par vēlu glābt augu.

Pelargonijas nav jāizmet tikai tāpēc, ka rudens tuvojas beigām. Tās var veiksmīgi pārziemot parastā dzīvoklī, ja pirms pirmajām salnām tām tiek pievērsta neliela uzmanība un izvēlēta piemērota vieta. Svarīgākais šeit nav siltums pie radiatora un ne bagātīga laistīšana – tieši šīs divas kļūdas pavasarī visbiežāk atstāj tikai tukšus podus.

Rudenī grūtākais nav ienest podus telpās, bet gan laikus apstāties. Kamēr dienā saule vēl silda, šķiet, ka aukstums ir kaut kur tālu. Tomēr pelargonijām pietiek arī ar nelielu salu, un balkons, īpaši atvērts un vējains, naktī atdziest ātrāk, nekā varētu šķist, paskatoties uz termometru pie loga.

Ar vienu aukstu nakti var pietikt

Pelargonija nav augs, kuru būtu vērts „norūdīt“, atstājot to līdz pēdējam brīdim. Vēsāku, bet vēl ne aukstu gaisu tā parasti panes, taču salna bojā sulīgos stublājus un lapas. Sākumā augs var izskatīties tikai noguris, bet pēc dažām dienām tas sāk melnēt, pūt un zaudē dzīvotspēju.

Ienest to vajadzētu, negaidot, līdz naktīs tiek prognozēta temperatūra zem nulles. Ja balkons ir iestiklots, pelargonijas tur dažkārt saglabājas ilgāk, taču arī šāda telpa nav droša visai ziemai, ja tā netiek apsildīta. No rīta saule var ātri sasildīt gaisu, bet naktī podu augsne un saknes atdziest īpaši strauji.

Pirms auga pārvietošanas to mierīgi apskatiet, ne tikai skaistuma dēļ. Vajadzētu noņemt noziedējušās ziedkopas, nodzeltējušās vai slimās lapas, nolūzušos stublājus. Ja uz lapām slēpjas kaitēkļi, to ienešana dzīvoklī var radīt problēmas ne tikai pelargonijai, bet arī citiem telpaugiem.

Bieži vien ir žēl saīsināt vēl ziedošos dzinumus, taču pārāk kupla pelargonija ziemā dzīvoklī izsīkst ātrāk. Viegla apgriešana palīdz augam tērēt mazāk spēka vājiem ziediem un gariem stublājiem. Tā nav atvadīšanās no ziedēšanas – drīzāk ieguldījums tajā, lai pavasarī augam atkal būtu no kā atjaunoties.

Dzīvoklis tai ir piemērots, tikai ne pati siltākā palodze

Lielākais paradokss ir tas, ka no āra ienesto pelargoniju cilvēki bieži novieto tur, kur mājās ir visomulīgāk: uz palodzes virs radiatora. Augam šāda vieta var būt pārāk sausa un pārāk karsta, īpaši tad, kad dienas kļūst īsākas un gaismas ir mazāk. Tad stublāji izstīdz, lapas nobirst, un cilvēks domā, ka pelargonija vienkārši neizdzīvo ziemu.

Pārziemošanai vislabāk piemērota gaiša, bet vēsāka vieta. Tas var būt mazāk apsildāms istabas, gaiša kāpņu telpa, slēgta lodžija, ja tajā temperatūra nenoslīd zem nulles, vai palodze, kas neatrodas tieši virs stipri sakarsuša radiatora. Jo siltāk augs tiek turēts, jo vairāk gaismas tam būs vajadzīgs, bet tieši tās Lietuvas ziemā parasti arī trūkst.

Pelargonijai ziemā nav jāizskatās tāpat kā jūlijā. Tā var nomest daļu vecāko lapu, pārstāt augt un izskatīties krietni pieticīgāk. Tas nenozīmē, ka augs iet bojā – tas vienkārši pāriet lēnākā periodā, kurā nav vajadzīga ne pastāvīga mēslošana, ne mēģinājumi panākt jaunus ziedus.

Ģimenei, kurā katra palodze jau ir aizņemta ar citiem augiem, tas kļūst par nelielu mājas loģistikas jautājumu. Tomēr pelargonijas nav obligāti jānovieto dzīvojamās istabas centrā. Dažkārt labāka ir nevis pati reprezentablākā, bet vēsāka un gaišāka vieta, kur podi netraucē ikdienas dzīvi un ir mazāks risks, ka tos pārāk bieži laistīs „no labas sirds“.

Pelargonijas balkonā vēl zied, bet tuvojas salnas: tās var pārziemot arī parastā dzīvoklīAttēls: Pexels / Magda Ehlers

Ziemā bīstamāks par sausumu ir pārmērīgs rūpīgums

Vasarā pelargonija balkonā dzer daudz, tāpēc ieradums paņemt lejkannu ik pēc dažām dienām saglabājas arī pēc pārcelšanās uz dzīvokli. Taču aukstajā laikā augs aug daudz lēnāk, iztvaiko mazāk ūdens, un pastāvīgi mitra augsne saknēm kļūst par īstu nelaimi. Ja pods ir smags un augsne vēl mitra, laistīt nevajag, pat ja kopš iepriekšējās laistīšanas ir pagājis vairāk dienu nekā parasti.

Laistīt vajadzētu mēreni, tikai tad, kad augsnes virskārta ir izžuvusi. Ūdeni šķīvītī atstāt nevajadzētu, jo saknes nedrīkst atrasties mitrumā. Vēsākā vietā turētam augam ūdens nepieciešams vēl mazāk, tāpēc ziemā pelargonijas biežāk nogalina nevis aizmāršība, bet rūpes, kuras tās šajā laikā neprasa.

Mēslojums līdz pavasarim parasti arī nav nepieciešams. Kad gaismas ir maz un augs atpūšas, papildu barošana nepalīdzēs veidot veselīgus ziedus. Gluži pretēji, tā var veicināt vāju, izstīdzējušu augšanu, kas vēlāk tik un tā tiks apgriezta.

Senioriem, kuri ir pieraduši katru rītu apstaigāt savus augus ar lejkannu, šis princips dažkārt šķiet neloģisks: augs taču atrodas mājās, tātad par to jārūpējas vēl vairāk. Tomēr pelargonijas kopšana ziemā vairāk līdzinās pacietībai nekā darbībai. Dažkārt labākais risinājums ir atstāt podu mierā un tikai vērot, vai neparādās puves, kaitēkļu vai pilnīgas izžūšanas pazīmes.

Pavasarī nebūs viss jāsāk no nulles

Ziemas beigās, kad dienas sāk kļūt acīmredzami garākas, pelargonijas parasti pamostas pašas. Tad var noņemt pa ziemu novājinātos, kailos vai izžuvušos dzinumus, kā arī vajadzības gadījumā pārstādīt augu svaigākā augsnē. Laistīšanu palielina pakāpeniski, bet mēslot ieteicams sākt tikai tad, kad redzama skaidra jauna augšana.

Nevajadzētu steigties nest augu atpakaļ uz balkona, tiklīdz parādījusies pirmā siltākā nedēļa. Pavasaris bieži maldina: dienā saule karsē, bet naktī atgriežas aukstums. Pelargoniju āra apstākļiem labāk pieradināt pamazām, sākumā uz neilgu laiku dienā iznesot to ārā un sargājot no asā vēja un nakts atdzišanas.

Protams, ne katra pārziemojusī pelargonija pavasarī izskatīsies nevainojami. Dažas būs apkaltušas, retas, citām būs vajadzīga lielāka pacietība. Taču dzīvs augs ar spēcīgu sakņu sistēmu bieži atjaunojas ātrāk, nekā šķiet janvārī, kad tā zaļums vairs neatgādina vasaras balkonu.

Rudenī mājās ienests pods nav vēl viena lieta, kas jāizcieš līdz pavasarim. Tā ir iespēja neizmest to, ko visu vasaru audzējāt, laistījāt un sargājāt no lietus un vēja. Pelargonijai nav vajadzīgs perfekts ziemas dārzs – tai vajadzīgas laikus aizvērtas balkona durvis, gaisma, vēsāks stūrītis un cilvēks, kurš saprot, ka ziemā augt dažkārt nozīmē vienkārši mierīgi nogaidīt.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!