Senioriem dokumentu maiņa var beigties uz visiem laikiem: ierosina pasi un personas apliecību no 65 gadu vecuma izsniegt uz nenoteiktu laiku

Vecāka gadagājuma iedzīvotājiem dokumentu maiņa varētu kļūt vienkāršāka. Seimā tiek ierosināts noteikt, ka no 65 gadu vecuma izsniegta pase un personas apliecība būtu derīga uz nenoteiktu laiku. Tas nozīmē, ka senioriem vairs nebūtu ik pēc dažiem vai pārdesmit gadiem no jauna jāraizējas par dokumentu atjaunošanu tikai tāpēc, ka beidzies to derīguma termiņš.

Šādus Personas apliecības un pases likuma grozījumus reģistrējis Seima deputāts Ķēstutis Mažeika. Pagaidām tā vēl nav spēkā esoša kārtība – grozījumi jāapstiprina Seimam. Ja grozījumi tiktu pieņemti, jaunajām normām būtu jāstājas spēkā no 2027. gada 1. janvāra.

Ko tieši ierosina mainīt

Saskaņā ar priekšlikumu Lietuvas pilsonim, kuram jau apritējuši 65 gadi, izsniegta personas apliecība un pase būtu derīga uz nenoteiktu laiku. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks šādu dokumentu saņemtu 65 gadu vecumā vai vēlāk, viņam vairs nebūtu jāmaina dokuments tikai tāpēc, ka pagājis noteiktais derīguma termiņš.

Tas ir aktuāli ne tikai cienījama vecuma cilvēkiem, bet arī viņu tuviniekiem. Daudzas ģimenes zina, ko nozīmē vecāka cilvēka dokumentu maiņa: jāreģistrējas vizītei, jādodas uz Migrācijas departamenta nodaļu, jāparūpējas par fotogrāfiju vai biometriskajiem datiem, jāsamaksā valsts nodeva, bet dažkārt jāorganizē arī nokļūšana no rajona vai aprūpes iestādes.

Kad cilvēkam ir 80, 90 vai vēl vairāk gadu, šāda formalitāte vairs nav vienkārša dokumenta nomaiņa, bet gan īsts loģistikas uzdevums visai ģimenei.

Kā ir pašlaik

Pašlaik nav tāda vispārīga noteikuma, ka senioru dokumenti būtu derīgi uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar spēkā esošo kārtību no 16 gadu vecuma personas apliecība un pase parasti jāatjauno ik pēc 10 gadiem. No 70 gadu vecuma personas apliecības derīguma termiņš ir ilgāks – tā jāatjauno ik pēc 30 gadiem.

Tomēr arī šis noteikums neatrisina visas situācijas. Piemēram, ja dokuments cilvēkam izsniegts 70 gadu vecumā, teorētiski tas būs derīgs līdz 100 gadu vecumam. Taču, sasniedzot šādu vecumu, tik un tā var izveidoties kurioza situācija: cilvēkam jādodas mainīt dokumentu, lai gan viņa dzīves apstākļi jau ir pavisam citādi nekā darbspējīgā vecumā.

Tieši šo problēmu arī uzsver grozījumu ierosinātājs. Tiek skaidrots, ka vecākā vecumā sejas vaibsti un biometriskie dati parasti mainās ievērojami mazāk, tāpēc periodiska dokumentu maiņa kļūst lieka.

Kāpēc tas ir svarīgi senioriem

Galvenais arguments – mazāks administratīvais slogs. Izklausās birokrātiski, taču reālajā dzīvē tas nozīmē ļoti vienkāršas lietas: mazāk braucienu, mazāk gaidīšanas, mazāk izdevumu un mazāk stresa.

Iedomāsimies 82 gadus vecu cilvēku, kurš dzīvo mazpilsētā, no kuras līdz tuvākajai Migrācijas departamenta nodaļai jābrauc vairāki desmiti kilometru. Ja viņš pats vairs nevada automašīnu, jālūdz bērnu, kaimiņu vai sociālo darbinieku palīdzība. Ja viņam ir grūtāk staigāt, jāpielāgo laiks, transports un pavadošā persona. Bet, ja dokuments nepieciešams steidzami, viss kļūst vēl sarežģītāk.

Šādā situācijā dokuments, kas derīgs uz nenoteiktu laiku, nav privilēģija. Tas vienkārši ir saprātīgs risinājums, kas ļauj cilvēkam vairs neraizēties par formalitāti, kura viņa ikdienā vairs nesniedz lielu praktisku labumu.

Arī valstij tas var būt izdevīgi

Priekšlikuma autori uzsver arī otru pusi – samazinātos Migrācijas departamenta darba slodze un dokumentu izgatavošanas izmaksas. Katra dokumenta nomaiņa nozīmē vizīti, datu atjaunošanu, izgatavošanu, izsniegšanu un administrēšanu. Ja šādu gadījumu ir daudz, sistēma tiek noslogota pat tad, kad faktiskā nepieciešamība nav liela.

Ja daļai vecāka gadagājuma cilvēku vairs nebūtu jāmaina dokumenti tikai derīguma termiņa dēļ, iestādes varētu mazāk laika veltīt formālām atkārtotām darbībām. Tas ir īpaši svarīgi periodos, kad migrācijas nodaļās veidojas rindas vai iedzīvotāji sūdzas, ka ērtu vizītes laiku iegūt ir sarežģīti.

Protams, derīgums uz nenoteiktu laiku nenozīmē, ka dokuments nekad nebūtu jāmaina nekādos apstākļos. Ja dokuments tiktu pazaudēts, sabojāts, nozagts vai cilvēks mainītu personas datus, jauns dokuments tik un tā būtu nepieciešams.

Vēl nav spēkā esoša kārtība

Svarīgākais, kas iedzīvotājiem jāzina: šī kārtība vēl nav stājusies spēkā. Tas ir Seimā reģistrēts priekšlikums. Lai tas kļūtu par realitāti, grozījumi jāizskata un jāapstiprina Seimam, bet vēlāk tiem būtu jāstājas spēkā no paredzētā datuma.

Tāpēc tiem, kuriem pase vai personas apliecība drīzumā beigsies, pagaidām būtu jāvadās pēc pašlaik spēkā esošās kārtības. Gaidīt tikai tāpēc, ka “varbūt būs izmaiņas”, var būt riskanti, īpaši, ja dokuments nepieciešams ceļošanai, bankas darījumiem, notāram, ārstniecības iestādēm vai citiem pakalpojumiem.

Ja grozījumi tiks pieņemti, tie visvairāk atvieglos dzīvi tiem cilvēkiem, kuri pēc to stāšanās spēkā saņems jaunu dokumentu 65 gadu vecumā vai vēlāk. Tad dokumenta derīguma termiņa jautājumam viņiem būtībā vairs nevajadzētu kļūt par atkārtotu rūpi.

Senioriem tas būtu neliels, bet ļoti praktisks uzlabojums. Mazāk rindu, mazāk braucienu, mazāk izdevumu un mazāk situāciju, kad cienījama vecuma cilvēkam jākārto dokumenti tikai tāpēc, ka tā norāda kalendārs.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!