Norvēģi ziemā dzīvo siltumā nevis brīnumainu radiatoru dēļ: viņu mājas darbojas kā termoss

Norvēģija daudziem asociējas ar sniegu, aukstumu un garām, tumšām ziemām. Tāpēc var šķist, ka tur katrā mājā jādarbojas ārkārtīgi jaudīgai apkures sistēmai. Patiesībā norvēģu pieeja ir citāda: viņi vispirms rūpējas, lai siltums neizkļūtu ārā.

Daudzās mājās tiek izmantota elektrība, siltumsūkņi, bet privātmājās bieži tiek atstāta arī malkas krāsniņa. Tomēr tas viss dod rezultātu tikai tāpēc, ka pati māja ir labi siltināta, hermētiska un tai ir pienācīga ventilācija.

Tā ir mācība, kas ļoti noder arī Lietuvai: dārgākā apkure bieži vien nav tā, kurai ir visaugstākais tarifs, bet gan tā, kuras siltums izkļūst caur neblīviem logiem, aukstu jumtu un nekārtīgu ventilāciju.

Norvēģu mājas noslēpums – nevis sildītājs, bet hermētiskums

Mūsdienu norvēģu mājās liela uzmanība tiek pievērsta izolācijai. Sienas, jumts, logi, durvis un pat nelielas spraugas tiek vērtētas kā viena sistēma. Ja vienā vietā viss ir izdarīts labi, bet citur siltums brīvi izkļūst, ieguvums būs mazāks.

Jaunākās mājās sienas bieži tiek siltinātas ar biezu slāni, jumtam tiek atvēlēts vēl vairāk izolācijas, bet logi tiek uzstādīti ar diviem vai trim stikliem. Vecākās ēkās atšķirība ir ļoti jūtama: pirms vairākiem gadu desmitiem mājas tika būvētas ar ievērojami plānāku siltinājumu, tāpēc tās ir grūtāk apsildīt.

Norvēģi labi saprot vienkāršu lietu: māju ir vieglāk uzturēt siltu, kad tā jau ir uzsilusi. Ja sienas un jumts neatdod siltumu ārā, nav nepieciešams nepārtraukti “pumpēt” enerģiju telpās.

Lietuvā tas ir īpaši aktuāli vecākās privātmājās un nerenovētās daudzdzīvokļu mājās. Cilvēki bieži maina radiatorus, iegādājas papildu sildītājus, bet aizmirst, ka vispirms vajadzētu meklēt vietas, caur kurām siltums izkļūst.

Ventilācija bez caurvēja: kāpēc loga atvēršana nav tas pats

Hermētiska māja nevar iztikt bez gaisa. Ja to vienkārši aizver kā kasti, iekšpusē uzkrājas mitrums, smakas, pasliktinās pašsajūta, bet uz logiem un stūros var parādīties pelējums. Tāpēc norvēģu mājās svarīga ir ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu.

Šādu sistēmu princips ir vienkāršs: siltais gaiss izplūst no telpām, taču tā siltums netiek vienkārši izmests ārā. Tas tiek nodots ienākošajam svaigajam gaisam. Tādējādi māja tiek vēdināta, bet netiek zaudēts tik daudz siltuma.

Tas nenozīmē, ka logus nekad nedrīkst atvērt. Drīkst. Taču atšķirība ir tāda, ka galvenā gaisa apmaiņa notiek kontrolēti, nevis caur spraugām, veciem rāmjiem vai pastāvīgi atvērtu ventilācijas atveri.

Lietuvā daudzi joprojām vēdina šādi: plaši atver logu, istaba ātri atdziest, pēc tam radiatoriem atkal jādarbojas intensīvāk. Īsa, intensīva vēdināšana ir labāka nekā pastāvīgi atvērts logs, taču vislielāko efektu dod pienācīga rekuperācija vai vismaz pārdomāts ventilācijas režīms.

Elektrība Norvēģijā – ierasts apkures veids

Norvēģijā elektrība ilgu laiku bija viens no galvenajiem apkures avotiem. Tas ir saistīts arī ar to, ka ļoti liela daļa elektroenerģijas valstī tiek saražota hidroelektrostacijās. Tāpēc elektriskie sienas radiatori vai paneļi tur nav nekāds retums.

Daļa māju joprojām tiek apsildītas pavisam vienkārši: telpās darbojas elektriskie sildītāji, bet viesistabā atrodas malkas krāsniņa. Arī dzīvokļos apkurei bieži tiek izmantota elektrība, lai gan pilsētās sastopama arī centralizētā siltumapgāde.

Tomēr parastam elektriskajam radiatoram ir skaidrs ierobežojums: cik daudz elektrības tas patērē, tik daudz siltuma arī atdod. Ja tiek patērēta 1 kWh elektrības, tiek iegūta aptuveni 1 kWh siltuma. Tāpēc aizvien lielāku lomu iegūst siltumsūkņi.

Siltumsūknis darbojas citādi. Tas ne tik daudz “ražo” siltumu, cik pārnes to no ārpuses uz iekšpusi. Pat tad, kad ārā ir auksts, gaisā joprojām ir siltumenerģija, ko var izmantot. Tāpēc no 1 kWh elektrības var iegūt 2 vai pat vairāk kWh siltuma atkarībā no gaisa temperatūras un ierīces.

Krāsniņa – nevis romantika, bet rezerves plāns

Malkas krāsniņa Norvēģijā nav tikai mājīguma detaļa. Tā veic ļoti praktisku darbu. Kad ārā kļūst ļoti auksts, siltumsūknis kļūst mazāk efektīvs, bet elektriskie sildītāji sāk patērēt vairāk enerģijas. Tad krāsniņa pārņem daļu slodzes.

Tas ir īpaši svarīgi pīķa stundās, kad visi atgriežas mājās, gatavo vakariņas, silda telpas un izmanto elektroierīces. Ja tajā laikā māja tiek papildus apsildīta ar malku, elektrības nepieciešams mazāk.

Ir arī vēl kāds aspekts: elektrība var pazust. Valstī, kur daudzas apkures sistēmas ir atkarīgas no elektrības, kārtīga krāsns un malkas krājumi kļūst par drošības līdzekli. Ja pazūd elektrība, mājai ar krāsni ir lielākas izredzes ilgāk saglabāt siltumu.

Arī Lietuvā tas ir pazīstams. Īpaši laukos, lauku mājās un privātmājās rezerves siltuma avots nav greznība. Taču šeit obligāts ir viens nosacījums: skurstenis ir jātīra, krāsns jāuztur kārtībā, bet jākurina ar sausu malku.

Cik var ietaupīt, samazinot elektriskās apkures slodzi

Vienkāršs piemērs parāda, kāpēc norvēģiem ir svarīgi apvienot vairākus siltuma avotus. Pieņemsim, ka 150 kv. m liela māja vēsākā vakarā, pateicoties krāsniņai vai efektīvākam siltumsūknim, samazina elektriskās apkures slodzi par 1,5 kW.

Ja tas ilgst 5 stundas vakarā, vienā vakarā tiek ietaupītas 7,5 kWh elektroenerģijas.

Tas ir tikai piemēra aprēķins, jo faktiskā summa ir atkarīga no elektroenerģijas tarifa plāna, mājas stāvokļa, āra temperatūras un apkures paradumiem. Taču tas labi parāda principu: daži kilovati katru dienu sezonas laikā pārvēršas nevis dažās monētās, bet simtos eiro.

Kāpēc grīdas apkure nav visa atbilde

Norvēģijā grīdas apkure tiek izmantota, īpaši jaunākās mājās un vannas istabās. Taču ir kļūdaini uzskatīt, ka tieši tā ir galvenais iemesls, kāpēc norvēģu mājas ir siltas.

Grīdas apkure ir patīkama, jo siltums tiek izplatīts vienmērīgi un kājas nejūt aukstumu. Bet, ja māja nav hermētiska, grīdas vienas pašas problēmu neatrisinās. Siltums tik un tā izkļūs caur jumtu, sienām, logiem un nekontrolētu ventilāciju.

Tāpēc norvēģu pieeja sākas nevis ar jautājumu “kādu radiatoru pirkt”, bet gan ar jautājumu “kur pazūd siltums”. Tā ir ļoti praktiska pieeja, ko var izmantot arī Lietuvā.

Vispirms ir vērts sakārtot logu hermētiskumu, bēniņus, durvju spraugas, pagraba pārsegumu un ventilāciju. Tikai pēc tam ir vērts ieguldīt dārgākā apkures aprīkojumā. Pretējā gadījumā jaunā ierīce vienkārši sildīs ārpusi.

Norvēģu mājas ziemā saglabā siltumu nevis tāpēc, ka tajās visu laiku maksimāli kurina. Tās ir siltas tāpēc, ka siltums tur tiek uzskatīts par vērtību: tas tiek ražots pārdomāti, sadalīts taupīgi un netiek izlaists caur spraugām.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!