Daudzi veļas pulveri ber “uz aci”: tieši tāpēc drēbes smird, bet veļasmašīna sāk bojāties

8 min. lasīšanai 0 komentāri
Daudzi veļas pulveri ber “uz aci”: tieši tāpēc drēbes smird, bet veļasmašīna sāk bojāties
Daudzi veļas pulveri ber “uz aci”: tieši tāpēc drēbes smird, bet veļasmašīna sāk bojāties Attēls: Ilustratīvs attēls

Šķiet, kas tur sarežģīts: iemet drēbes, ieber pulveri, nospiež pogu un gaidi tīru veļu. Taču tieši šajā vietā daudzi cilvēki pieļauj kļūdu, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet pilnīgi nevainīga – veļas pulveri ber vairāk, nekā vajag.

Loģika ir vienkārša: ja drēbes ir ļoti netīras, tātad vajag vairāk pulvera. Ja dvieļi slikti smaržo – vēl vairāk. Ja tiek mazgāta gultasveļa – arī “neskopoties”. Taču veļasmašīna nav spainis, kurā jo vairāk putu, jo tīrāk. Pārāk liels pulvera daudzums var dot pilnīgi pretēju rezultātu: uz drēbēm paliek balti traipi, audumi kļūst raupji, bet no veļasmašīnas sāk izplatīties nepatīkama smaka.

Un tad cilvēks vaino visu: sliktu pulveri, vecu veļasmašīnu, cietu ūdeni, sliktu programmu. Lai gan problēma bieži slēpjas ļoti vienkāršā lietā – mazgāšanas līdzekļa bija par daudz.

Kāpēc vairāk pulvera nenozīmē tīrākas drēbes

Veļas pulverim ir jāizšķīst, jāsajaucas ar ūdeni, jānoņem netīrumi un labi jāizskalojas. Kad tā tiek iebērts pārāk daudz, veļasmašīna vienkārši nepaspēj visu izmazgāt no auduma. Īpaši, ja tiek izvēlēta īsa programma, zema temperatūra vai tvertne piekrauta līdz augšai.

Tad uz tumšām drēbēm var palikt bālganas svītras, bet dvieļi pēc kāda laika kļūst nevis pūkaini, bet cieti un it kā “aplipuši”. Tā nav tīrības pazīme. Tā ir zīme, ka audumā palikušas mazgāšanas līdzekļa atliekas.

Vēl sliktāk ir tad, kad pulvera pārpalikums uzkrājas pašā veļasmašīnā. Tas paliek atvilktnītē, gumijās, šļūtenēs, tvertnes malās. Tur tas sajaucas ar mitrumu, pūkām, mīkstinātāja atliekām un kļūst par lielisku vidi nepatīkamai smakai. Cilvēks atver durtiņas, un tīrības smaržas vietā sajūt skābu, sastāvējušos aromātu.

Tad bieži tiek pieļauta otra kļūda – nākamajā mazgāšanas reizē tiek ieliets vēl vairāk pulvera vai mīkstinātāja, lai “pārsistu” smaku. Bet tā problēma tikai pieaug.

Cik daudz pulvera patiesībā vajag?

Universāla viena skaitļa nav, jo viss ir atkarīgs no veļas daudzuma, tās netīrības, ūdens cietības un paša pulvera. Tomēr mājās var vadīties pēc vienkārša noteikuma: vidēji netīrai veļai visbiežāk pietiek ar apmēram vienu ēdamkaroti pulvera uz vienu kilogramu sausu drēbju.

Tas nozīmē, ka 5 kg veļas nevajadzētu automātiski bērt pusi atvilktnītes. Bieži pietiek ar aptuveni 4–5 ēdamkarotēm parasta pulvera, bet, ja mazgāšanas līdzeklis ir koncentrēts – vēl mazāk. Koncentrētam pulverim reizēm pietiek ar 1–2 karotēm visai mazgāšanas reizei, tāpēc vienmēr ir vērts paskatīties uz iepakojumu, nevis bērt pēc ieraduma.

Ja drēbes ir tikai viegli valkātas – T-krekli, blūzes, ikdienas apģērbs bez traipiem –, pulvera var bērt mazāk. Ja mazgājat ļoti netīru darba apģērbu, bērnu drēbes pēc āra vai virtuves dvieļus, daudzumu var nedaudz palielināt.

Svarīgākais ir nepārkāpt robežu. Ja pēc mazgāšanas drēbes ir slidenas, pārāk stipri smaržo pēc mazgāšanas līdzekļa, uz tām paliek traipi vai atvilktnītē redzat neizšķīdušu pulveri, tā ir skaidra zīme – tā bija par daudz.

Ciets ūdens maina noteikumus

Lietuvā daudzviet ūdens ir diezgan ciets, tāpēc mazgāšana var būt sarežģītāka. Cietā ūdenī mazgāšanas līdzeklis darbojas vājāk, tāpēc reizēm tā patiešām vajag nedaudz vairāk. Taču tas nenozīmē, ka katru reizi jāber divreiz vairāk.

Gudrāks risinājums ir lietot ūdens mīkstinātāju vai mazgāšanas sodu, ja tas ir piemērots jūsu veļasmašīnai un audumiem. Tā pulveris darbojas labāk, un to nevajag bērt tik daudz. Daži cilvēki pie ierastā pulvera daudzuma pievieno karoti sodas, īpaši mazgājot dvieļus vai gultasveļu. Tas var palīdzēt samazināt ūdens cietības ietekmi un labāk izskalot smakas.

Taču arī ar papildu līdzekļiem nevajag pārspīlēt. Veļasmašīna nav ķīmijas laboratorija. Vienlaikus liet pulveri, mīkstinātāju, sodu, smaržvielas, traipu tīrītāju un vēl etiķi – slikta ideja. Jo vairāk līdzekļu, jo lielāka iespēja, ka kaut kas paliks audumā vai pašā veļasmašīnā.

Gultasveļa, dvieļi un delikāti audumi – tā nav viena un tā pati mazgāšana

Gultasveļai un dvieļiem bieži vajag nopietnāku programmu. Ja audumi to pieļauj, tos labāk mazgāt 60 grādu temperatūrā. Šāda temperatūra palīdz labāk noņemt ķermeņa tauku, sviedru, putekļu un smaku atliekas. Pulvera daudzums šeit var būt tuvs standarta daudzumam, bet svarīgāk ir izvēlēties nevis īsu, bet pietiekami garu programmu ar labu skalošanu.

Sporta apģērbam vajag piesardzību. Tas bieži satur sintētiskus audumus, kas ātri piesūcas ar smakām, bet necieš pārāk lielu mazgāšanas līdzekļa daudzumu. Ja pulvera vai šķidrā mazgāšanas līdzekļa ir par daudz, sporta apģērbs var sākt vēl ātrāk izplatīt nepatīkamu smaku, jo audumā paliek atliekas.

Delikātiem audumiem – vilnai, zīdam, plānām blūzēm – pulvera vajag ļoti maz, un vēl labāk ir lietot speciālu līdzekli. Šeit vairāk mazgāšanas līdzekļa noteikti nenozīmē labāk. Pārpalikums var sabojāt auduma struktūru un atstāt traipus.

Veļas mazgāšanas līdzekļi
Veļas mazgāšanas līdzekļiAttēls: Ilustratīvs attēls

Kā saprast, ka berat pārāk daudz pulvera

Pirmā pazīme – putas. Ja veļasmašīnas durtiņās redzat daudz putu, īpaši skalošanas laikā, mazgāšanas līdzekļa, visticamāk, ir par daudz. Otrā pazīme – drēbes pēc mazgāšanas izskatās nevis svaigas, bet it kā kļuvušas smagnējas. Trešā – veļasmašīnas atvilktnītē paliek pulvera kunkuļi.

Vēl viena pazīme – nepatīkama smaka no tvertnes. Paradoksāli, bet tā bieži rodas nevis pārāk maza, bet pārāk liela mazgāšanas līdzekļa daudzuma dēļ. Atliekas uzkrājas, sastāvas, sāk izplatīt smaku, un tad tā pāriet uz veļu.

Ja tā jau ir noticis, ir vērts izņemt un izmazgāt mazgāšanas līdzekļa atvilktnīti, notīrīt gumiju ap durtiņām, pārbaudīt filtru un palaist tukšu karsto programmu ar veļasmašīnas tīrītāju. Pēc mazgāšanas durtiņas un atvilktnīti labāk atstāt pusvirus, lai iekšpuse izžūtu.

Labākais noteikums – sākt ar mazāk

Daudzām ģimenēm pietiktu ar vienu vienkāršu ieradumu: nākamreiz iebērt par trešdaļu mazāk pulvera nekā parasti un paskatīties, vai rezultāts tiešām pasliktinājās. Bieži izrādās, ka drēbes izmazgājas tikpat labi, tikai vairs nepaliek spēcīgā ķīmijas smaka, baltie traipi un veļasmašīnas atvilktnītē uzkrājušās atliekas.

Mazgāšanas līdzekļi kļūst arvien dārgāki, tāpēc to pārmērīga lietošana sit arī pa maku. Šķiet, ka viena papildu karote neko nenozīmē, bet gada laikā tādu karošu sakrājas vesels iepakojums.

Tīrām drēbēm nevajag putu kalnu. Tām vajag pareizu mazgāšanas līdzekļa daudzumu, nepārpildītu tvertni, piemērotu programmu un labu skalošanu.

Jo reizēm veļa slikti smaržo nevis tāpēc, ka pulvera bija par maz. Bet tāpēc, ka tā bija tik daudz, ka veļasmašīna vienkārši vairs nespēja visu izskalot.

Ikdienas abonements

Nepalaidiet svarīgākās ziņas

Abonējiet un katru rītu saņemiet svarīgāko dienas rakstu kopsavilkumu.

Novērtējiet šo rakstu:

😡  
😕  
😐  
🙂  
😍  

Kraunami duomenys...

Dalīties

Komentāri

Pagaidām komentāru nav.

Esiet pirmais un sāciet diskusiju.

Uzrakstīt komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

0 / 2000

Vairāk par šo tēmu

Visas tēmas ziņas

Meklējat vairāk?

Atklājiet citus rakstus