Kur pazūd 10 centi, ja pudeli neatdodat: nauda nepaliek veikalā, bet sistēma to izmanto

Tukša plastmasas pudele automašīnas bagāžniekā. Skārdene pēc piknika lauku mājās. Stikla pudelīte, kas tā arī palikusi maisā pie atkritumu tvertnes. Daudziem pazīstama situācija: par iepakojumu veikalā esam samaksājuši 10 centu depozītu, bet neesam to atdevuši depozīta automātā.

Tad dabiski rodas jautājums – kur pazūd šie 10 centi? Vai tos paņem veikals? Vai no tā nopelna ražotājs? Vai varbūt depozīta sistēmas operators gūst peļņu no cilvēku aizmāršības?

Atbilde ir vienkāršāka, nekā varētu šķist: ja iepakojumu neatdodat, 10 centi jums vienkārši vairs neatgriežas. Tomēr šī nauda nav tirgotāja „dzeramnauda” un nav brīva peļņa, ko kāds varētu sadalīt. Lietuvā depozīta sistēmu administrē VšĮ „Užstato sistemos administratorius” – bezpeļņas iestāde, kas darbojas kopš 2016. gada. Tā pati publiski norāda, ka ik gadu savāc vairāk nekā 600 miljonus vienreizlietojamo dzērienu iepakojumu.

Kā ceļo šie 10 centi

Pircējs veikalā samaksā ne tikai par dzērienu, bet arī 10 centu depozītu par iepakojumu. Kad iepakojums tiek atgriezts depozīta automātā vai manuālās savākšanas vietā, pircējs šos 10 centus saņem atpakaļ.

Shēma ir šāda: patērētājs samaksā pārdevējam produkta cenu un depozītu, pēc tam atdod iepakojumu pārdevējam, bet pārdevējs atdod depozītu patērētājam. Vēlāk USAD atmaksā pārdevējam depozīta summu par pieņemtajiem iepakojumiem. Savukārt ražotājs vai importētājs samaksā depozītu sistēmas administratoram par tirgū laistajiem iepakojumiem.

Vienkārši sakot, šie 10 centi nav tikai maksa par pudeli. Tā ir motivācija atdot iepakojumu. Ja to atdodat – nauda atgriežas jums. Ja neatdodat – tā paliek sistēmā.

Tieši šeit daudzi cilvēki sāk aizdomāties: ja miljoniem iepakojumu tomēr netiek atdoti, summa taču izveidojas ievērojama. Tad kas no tās dzīvo?

Vai kāds no tā kļūst bagāts?

Lietuvas depozīta sistēmas administrators ir sabiedriskā iestāde, nevis uzņēmums, kura mērķis būtu izmaksāt peļņu īpašniekiem. USAD pati norāda, ka tā ir bezpeļņas iestāde, kuras galvenais mērķis ir pildīt depozīta sistēmas administratora funkcijas saskaņā ar Iepakojuma un iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas likumu.

Tas nozīmē, ka neatgūtie 10 centi nav kāda personīgais ieguvums. Tie kļūst par vienu no sistēmas ieņēmumu daļām un tiek izmantoti depozīta sistēmas darbības finansēšanai.

Oficiālajā 2025. gada darbības un finanšu rezultātu plānā USAD norāda, ka plānotie ieņēmumi no neatgūtā depozīta veido 7,048 miljonus eiro. Tie nav vienīgie ieņēmumi: tāpat tiek plānotas ražotāju subsīdijas un ieņēmumi no izejvielu pārdošanas. Kopējā 2025. gada ieņēmumu summa plānā sasniedz 38,227 miljonus eiro.

Citiem vārdiem sakot, neatgūtais depozīts patiešām ir nauda, bet tā ir daļa no sistēmas budžeta, nevis atsevišķs „ienākums no aizmirstām pudelēm”.

Kur šī nauda tiek izmantota

Depozīta sistēma nav tikai depozīta automāts pie veikala durvīm. Aiz tā stāv visa ķēde: depozīta automātu apkope, iepakojumu savākšana, transportēšana, skaitīšanas centrs, šķirošana, darbinieki, IT sistēmas, tirgotāju kompensācijas un iepakojumu sagatavošana pārstrādei.

Liela daļa naudas atgriežas pie tirgotājiem kompensāciju veidā par to, ka viņi pieņem iepakojumus, apkalpo depozīta automātus vai manuālās savākšanas vietas un sedz papildu izmaksas. USAD 2025. gada plānā pārdevēju kompensācijām paredzēti 19,320 miljoni eiro, depozīta automātu izmantošanai – 8,826 miljoni eiro, loģistikas pakalpojumiem – 4,526 miljoni eiro, bet skaitīšanas centra un administrēšanas izmaksām – 4,714 miljoni eiro.

Tāpēc, kad cilvēks neatdod pudeli, šie 10 centi nekļūst par vienkāršu peļņu. Tie palīdz segt sistēmas izmaksas. Protams, tas nenozīmē, ka iepakojumu var neatdot ar tīru sirdsapziņu. Depozīta mērķis nav savākt pēc iespējas vairāk neatgūtas naudas, bet gan atdot pēc iespējas vairāk iepakojumu.

Depozīta atgriešanaAttēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc tomēr ir vērts atdot

Pircējam 10 centi par vienu pudeli šķiet maz. Bet, ja mājās sakrājas 20 iepakojumi, tie jau ir 2 eiro. Ja pēc lielākas svinēšanas vai vasaras izbraucieniem sakrājas vairāki maisi, summa var būt vēl lielāka.

Tomēr nauda šeit ir tikai viena puse. Depozīta sistēma ir izveidota, lai iepakojumi nenonāktu mežos, ezeru krastos, parkos vai kopīgajos konteineros, kad tos var pārstrādāt daudz kārtīgāk. USAD publiski norāda, ka Lietuvā ik gadu tiek savākti vairāk nekā 90 procenti tirgū laisto iepakojumu, kas piedalās depozīta sistēmā.

Tas ir ļoti augsts rādītājs. Tas nozīmē, ka sistēma darbojas tieši tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku tomēr paņem šos 10 centus atpakaļ.

Kāpēc iepakojumu nevajadzētu saspiest

Vēl viena bieža kļūda – cilvēki saspiež pudeli vai skārdeni, noplēš etiķeti un pēc tam brīnās, kāpēc depozīta automāts to nepieņem. Depozīta sistēmā ir svarīgi, lai iepakojums būtu atpazīstams: jāsaglabā svītrkods, depozīta zīme un forma, ko aparāts var nolasīt.

Ja iepakojums ir saburzīts, stipri bojāts vai bez etiķetes, depozīta automāts to var nepieņemt. Tad cilvēks ne tikai zaudē 10 centus, bet arī bieži sadusmojas uz sistēmu, lai gan problēma radusies nepareizi uzglabāta iepakojuma dēļ.

Tāpēc vislabāk iepakojumus glabāt nesaspiestus un atdot tad, kad to ir sakrājies vairāk. Automašīnā, noliktavā vai balkonā tiem nevajadzētu gulēt mēnešiem, jo tad tie biežāk saliecas, kļūst netīri vai vienkārši aizmirstas.

Ko darīt, ja nevēlaties paši nest iepakojumus

Ne visi vēlas stāvēt pie depozīta automāta ar pilnu pudeļu maisu. Šādā gadījumā ir arī vienkāršāks ceļš – iepakojumus var atdot tiem, kuri tos patiešām atdos. Daļa cilvēku šādi palīdz bērniem, kaimiņiem, senioriem vai vienkārši tiem, kuri vāc iepakojumus papildu ienākumiem.

Dažos depozīta automātos var arī ziedot depozīta summu. Tas ir ērti tiem, kuri nevēlas paņemt čeku vai saņemt atpakaļ dažus desmitus centu, bet nevēlas, lai iepakojumi nonāktu atkritumos.

Svarīgākais ir tas, lai iepakojums atgrieztos sistēmā. Jo tikai tad tas kļūst par izejvielu, nevis atkritumu.

Tātad, kur pazūd šie 10 centi?

Īsumā: ja neatdodat pudeli vai skārdeni, jūs neatgūstat 10 centus. Šī nauda paliek depozīta sistēmā un tiek izmantota tās darbībai: tirgotāju kompensācijām, depozīta automātiem, loģistikai, šķirošanai, administrēšanai un iepakojumu sagatavošanai pārstrādei.

Veikals automātiski nekļūst bagātāks no jūsu neatdotās pudeles. Arī ražotājs vienkārši neieliek šos 10 centus kabatā. Savukārt sistēmas administrators darbojas pēc bezpeļņas principa.

Tomēr tas nenozīmē, ka nav vērts atdot iepakojumu. Gluži pretēji – depozīts ir izveidots tādēļ, lai cilvēkam būtu vērts paņemt iepakojumu līdzi, to saglabāt un nodot tur, kur tas var tikt pienācīgi apsaimniekots.

Viena pudele šķiet sīkums. Taču miljoniem šādu sīkumu nosaka, vai iepakojumi kļūst par jaunām izejvielām vai par atkritumiem ceļmalā. Tāpēc šie 10 centi patiesībā nav tikai nauda. Tas ir neliels atgādinājums, ka ir vērts atdot.