Siltāka ziema vai pēkšņi aukstuma viļņi? El Ninjo var sajaukt ierasto laikapstākļu ritmu

Ziema var sākties tā, ka no rīta no automašīnas stikla noskrāpējat plānu sarmas kārtiņu, bet pēc dažām dienām jau apsverat, vai no skapja nevajadzētu izvilkt patiešām siltus zābakus. Šķiet, ka aukstums kaut kur ir iestrēdzis, taču tieši tad tas reizēm atgriežas ar tādu sparu, it kā būtu taupījis spēkus visu sezonu.

Šāda laikapstākļu mētāšanās daudziem jau ir pazīstama: vienu nedēļu pagalmos krājas peļķes, nākamajā – ielas pārklājas ar ledu, bet mājās sākas mūžīgā saruna par to, vai jau pienācis laiks pagriezt apkuri stiprāk. El Ninjo parādība var veicināt to, ka ierastais ziemas ritms kļūst mazāk paredzams. Izlasot šo, būs skaidrāk, kāpēc siltāka ziema vēl nenozīmē, ka cimdi nebūs vajadzīgi.

Lielākais maldinājums slēpjas vienkāršajā vārdā „siltāks“. Tas neizklausās tik draudīgi kā putenis vai bargs sals, taču ikdienā bieži nozīmē ne tikai patīkamāku pastaigu, bet arī biežāku melno ledu, slapju sniegu un straujas pārmaiņas, kurām ne cilvēks, ne ceļi nespēj laikus pielāgoties.

Kad ziema vairs neiet taisnā līnijā

Parasti tiek uzskatīts, ka ziemai jābūt vienkāršai: decembrī kļūst auksts, janvārī sals pieņemas spēkā, bet martā pamazām atlaiž. Tomēr realitātē tā arvien biežāk atgādina nevis kārtīgu kalendāru, bet cilvēku, kurš nespēj izlemt, vai jau doties prom no ballītes. Vienu dienu sniegs kūst no jumtiem, bet nākamajā rītā apledojušas kāpnes kļūst par nopietnu pārbaudījumu pat tiem, kuri sevi uzskata par ļoti stabiliem uz kājām.

El Ninjo ir periodiska ūdens sasilšana Klusā okeāna tropiskajā daļā, kas var mainīt atmosfēras cirkulāciju plašās pasaules teritorijās. Tas nenozīmē, ka Lietuvā katra diena būs silta vai ka sniegs noteikti pazudīs. Mūsu laikapstākļus ietekmē daudzi faktori, tāpēc šāda parādība drīzāk var mainīt kopējo sezonas gaitu un palielināt negaidītu notikumu iespējamību, nevis uzrakstīt precīzu scenāriju katram janvāra rītam.

Tieši tāpēc cilvēkus kaitina ne tikai termometra mīnusi. Daudz vairāk nogurdina nepārtraukta pārslēgšanās: šodien vajadzīgs lietussargs, rīt – ledus skrāpis, parīt – gan viens, gan otrs. Kad gaiss svārstās ap nulli, īslaicīgs atkusnis var ātri izkausēt sniegu, bet vēlāk iestājies aukstums mitro segumu pārvērš cietā un slidenā virsmā.

Siltums reizēm sagādā vairāk rūpju nekā bargs sals

Stabilu aukstumu bieži vien ir vieglāk izturēt nekā nepārtrauktas pārmaiņas. Cilvēks saģērbjas kārtām, autovadītājs zina, ka ceļš būs ziemīgs, bet pagalmos sniegs vienkārši paliek sniegs. Pavisam cits stāsts ir tad, kad dienā temperatūra pakāpjas virs nulles, vakarā sāk līt vai snigt slapjš sniegs, bet naktī viss sastingst.

Tad rīta brauciens uz darbu var ieilgt nevis tāpēc, ka sniegs snigtu līdz ceļiem, bet gan tāpēc, ka katrs solis prasa nelielu sarunu ar savas kurpes zoli. Autovadītājiem bīstams ir ne tikai stiprs sniegputenis, bet arī neredzams ledus, jo īpaši uz tiltiem, mazākām ielām vai pie daudzdzīvokļu namu iebrauktuvēm. Savukārt ģimenēm ar bērniem šādi laikapstākļi nozīmē arī ļoti praktisku galvaslauzi: no rīta laist bērnu ārā ar ūdensnecaurlaidīgiem zābakiem, bet vakarā atgriezties ar slapju mugursomu un cimdiem, kuri, šķiet, nekad neizžūst līdz nākamajai dienai.

Straujākam aukstuma vilnim pēc siltāka perioda ir arī otra puse. Dārznieki un lauku māju saimnieki uztraucas par augiem, kurus var pamodināt nelaikā iestājies atkusnis. Ēku īpašniekiem jāseko līdzi, vai kūstošais un no jauna sasalstošais ūdens nerada problēmas jumtiem, notekcaurulēm un kāpnēm. Ziema it kā nekur nav pazudusi, tikai viena skaidra rakstura vietā tā ieguvusi vairākus.

Vieniem tās ir peļķes, citiem – papildu maiņa

Senioram slidens ietves posms nav sīkums, kuram var vienkārši pārkāpt pāri ar platāku soli. Tas ir iemesls neatlikt vizīti pie ārsta vai iepirkšanos, bet vienlaikus arī bailes nokrist. Cilvēkam, kurš agri no rīta uz darbu brauc no mazākas pilsētas vai ciema, nakts atdzišana var nozīmēt nedrošu ceļu un nepieciešamību izbraukt krietni agrāk.

Vecākiem šāda sezona bieži sākas ar jautājumu, kā apģērbt bērnu, bet beidzas pie veļas žāvētāja, kas piekrauts ar kombinezoniem. Tie, kuri strādā ārā, kurjeri, celtnieki un komunālo pakalpojumu darbinieki laikapstākļu lēcienus izjūt nevis aiz loga: viņiem jāstrādā gan slapjā sniegā, gan kodīgā vējā, gan uz slidenām virsmām. Kad citi sūdzas, ka pagalms nav nokaisīts, kāds tajā brīdī bieži jau vairākas stundas tīra, kaisa vai novērš sekas.

Arī pašvaldībām, ceļu uzturētājiem un ēku administratoriem šāda nepastāvība nav ērta. Temperatūrai pastāvīgi mainoties, jāreaģē ātri, lai gan ne katru ielu vai pagalmu iespējams sakārtot tajā pašā minūtē. Tas nenozīmē, ka cilvēku dusmas par slidenu celiņu ir nepamatotas, tomēr izskaidro, kāpēc viena silta ziemas diena reizēm rada vairāk darba nekā nedēļa mierīga sala.

Ir vērts gatavoties nevis „briesmīgai ziemai“, bet pārmaiņām

El Ninjo nevajadzētu padarīt par universālu vaininieku katrai peļķei pie mājām vai katram aukstam rītam. Tomēr tas atgādina vienkāršu lietu: ziemas prognozi labāk uztvert nevis kā solījumu, bet kā mainīgu virzienu. Ja sezona var būt siltāka par ierasto, tas vēl nenozīmē, ka bīstamāko dienu būs mazāk.

Ikdienā palīdz nevis lielas teorijas, bet daži ieradumi. Autovadītājam pirms došanās ceļā būtu vērts izvērtēt ne tikai gaisa temperatūru, bet arī to, kas noticis naktī; gājējam – nesteigties tur, kur vakar bija slapjš; māju saimniekiem – neatstāt ūdens novadīšanu un kāpnes „vēlākai nedēļas nogalei“. Savukārt tiem, kam ir vecāki tuvinieki, reizēm vissvarīgākais ir vienkārši piezvanīt un pajautāt, vai viņiem šodien tiešām jāiet ārā.

Uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem nepastāvīga ziema ir atgādinājums, ka cilvēki novērtē ne tikai paveikto darbu, bet arī skaidrību. Laikus nokaisīts celiņš, brīdinājums iedzīvotājiem, sakārtota ieeja vai saprotams paskaidrojums par kavēšanos bieži nomierina vairāk dusmu nekā formāls solījums „vērot situāciju“. Cilvēks var paciest sliktus laikapstākļus, bet viņam ir grūti paciest sajūtu, ka nevienam nerūp viņa ikdienas rūpes.

Varbūt siltāka ziema izklausās kā laba ziņa, kamēr tā paliek tikai skaitlis termometra vidējā rādījumā. Taču īstā sezona norisinās nevis vidējā rādījumā – tā notiek uz apledojušas ietves, pie aizsvīduša automašīnas stikla un pie durvīm, kur atkal žūst slapjie cimdi. Tāpēc šajā ziemā vissvarīgākais varētu būt nevis uzminēt, cik liels būs aukstums, bet nezaudēt modrību tad, kad šķiet, ka tā vairs nav vajadzīga.