Kāpēc gurķi izaug dobi? Iemesli un veidi, kā glābt ražu

Šķita, ka gurķi aug lieliski: augļi ir taisni, zaļi un sulīgi. Taču, pārgriežot tos, atklājas nepatīkams pārsteigums – vidū izveidojies tukšs dobums, mīkstums ir irdens, bet sēklas vāji attīstījušās. Dobie gurķi visbiežāk nav slimības pazīme. Tas ir fizioloģisks traucējums, kas liecina, ka augļa augšanas laikā augam kaut kā trūka vai arī apstākļi mainījās pārāk strauji.

Kāpēc gurķa iekšpusē veidojas dobums?

Gurķa auglim jāaug vienmērīgi. Kad tā ārējā daļa izplešas ātrāk, nekā paspēj veidoties iekšējie audi un sēklas, mīkstums var sašķelties. Tad arī rodas tukšā vieta. Viena universāla iemesla nav – visbiežāk to izraisa vairāki nelabvēlīgi faktori.

Nevienmērīga laistīšana – visbiežākā kļūda

Gurķu augļos ir ļoti daudz ūdens, tāpēc mitruma svārstības tiem ir īpaši bīstamas. Ja zeme vairākas dienas ir sausa, bet vēlāk to bagātīgi aplaista vai uzlīst stiprs lietus, augļi sāk augt straujiem lēcieniem. Ārējie audi strauji izplešas, taču iekšpuse attīstās nevienmērīgi.

Laistiet regulāri, vislabāk no rīta, ar ūdeni samitrinot ne tikai augsnes virsmu, bet arī dziļāko tās slāni. Karstā laikā mitrumu palīdzēs saglabāt 5–7 centimetru bieza mulčas kārta no nopļautas zāles, salmiem vai komposta.

Nepietiekama apputeksnēšana

Atklātā laukā audzētu šķirņu gurķiem bieži nepieciešama kukaiņu apputeksnēšana. Kad bites un kamenes ziedu apmeklē pārāk reti, sēklas attīstās nevienmērīgi. Tāpēc auglis var būt līks, sašaurināts vai dobs.

Apputeksnētāju aktivitāti samazina vēss, lietains vai ļoti karsts laiks. Tiem kaitē arī ziedēšanas laikā izmantotie insekticīdi. Gurķu tuvumā vērts audzēt nektāraugus – facēlijas, samtenes, gurķumētras vai dilles. Ja kukaiņi gandrīz nav redzami, ziedus var apputeksnēt ar rokām.

Pārāk daudz slāpekļa, pārāk maz līdzsvara

Slāpekļa pārpalikums veicina kuplas lapas un strauju augšanu, taču ne vienmēr uzlabo augļu kvalitāti. Gurķiem nepieciešams sabalansēts uzturs, īpaši kālijs, magnijs un mikroelementi. Dobums var būt saistīts arī ar bora trūkumu, taču bora mēslojums jāizmanto ļoti piesardzīgi – pārāk liels tā daudzums augiem ir kaitīgs.

Mēslojiet, ievērojot produkta normas, bet vēl labāk – vadoties pēc augsnes analīžu rezultātiem. Ja lapotne ir tumši zaļa un kupla, bet augļi ir nekvalitatīvi, papildu slāpekļa mēslojums, visticamāk, nav nepieciešams.

No dobiem gurķiem izvairīsieties nevis ar vienu brīnumlīdzekli, bet uzturot stabilus apstākļus: vienmērīgu mitrumu, sabalansētu uzturu, labu apputeksnēšanu un regulāru novākšanuAttēls: Ilustratīvs attēls

Nepiemērota šķirne un novēlota novākšana

Dažas gurķu šķirnes ģenētiski ir jutīgākas pret dobumu veidošanos. Problēma biežāk kļūst pamanāma arī tad, kad augļiem ļauj pāraugt. Lielos gurķos sēklas sacietē, mīkstums zaudē stingrumu, bet dobumi kļūst izteiktāki.

Novāciet gurķus regulāri, vasaras pilnbriedā – pat katru dienu vai katru otro dienu. Izvēlieties uzticamas, vietējiem apstākļiem piemērotas šķirnes un neatstājiet deformētus augļus uz auga. Pēc to noņemšanas augs vairāk enerģijas novirzīs jaunai ražai.

Vai dobu gurķi drīkst ēst?

Ja gurķis patīkami smaržo, nav gļotains, sapuvis vai neparasti rūgts, tukšs dobums pats par sevi nenozīmē, ka auglis nav derīgs ēšanai. To var sagriezt salātos vai pievienot aukstajām zupām. Tomēr konservēšanai labāk izvēlēties stingrus, nepāraugušus gurķus bez dobumiem – tie paliek kraukšķīgāki un vienmērīgāk iemarinējas.

Svarīgākais noteikums bagātīgai ražai

No dobiem gurķiem izvairīsieties nevis ar vienu brīnumlīdzekli, bet uzturot stabilus apstākļus: vienmērīgu mitrumu, sabalansētu uzturu, labu apputeksnēšanu un regulāru novākšanu. Gurķi ātri parāda kopšanas kļūdas, taču tikpat ātri atkopjas, kad to vajadzības atkal tiek apmierinātas.