Nauda gaida „Sodrā“, bet cilvēki to nepaņem: viena aizmirsta veidlapa var maksāt slimības pabalstu

Cilvēks slimoja, viņam bija darbnespējas lapa, dažas dienas vai nedēļas viņš nesaņēma ierastos darba ienākumus, bet pēc tam atgriezās ikdienas ritmā. Darbs, rēķini, ģimene, zāles, vizītes pie ārstiem, sakrājušies darbi. Šķiet, ja darbnespējas lapa ir izsniegta, slimības pabalstam vajadzētu pienākt automātiski.

Taču tieši te slēpjas kļūda, kuras dēļ daļa cilvēku paliek bez naudas, kas viņiem varēja pienākties.

„Sodra“ paziņoja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā vairāk nekā 4,6 miljoni eiro slimības pabalstu palikuši neizmaksāti, jo iedzīvotāji neiesniedza pieteikumus to piešķiršanai. Jaunākā „Sodras“ informācija par neizmaksātajiem slimības pabalstiem publicēta 2026. gada 4. augustā.

Tas nav mazs pārpratums. Tie ir miljoniem eiro, kas varēja nonākt pie cilvēkiem laikā, kad viņi slimoja, aprūpēja ģimenes locekli vai bija guvuši traumu. Taču daļa no viņiem vienkārši nezināja, aizmirsa vai uzskatīja, ka viss notiks automātiski.

Kāpēc nauda nepienāk automātiski

Daudzi cilvēki joprojām domā ļoti vienkārši: ja ārsts izsniedza darbnespējas lapu, tas nozīmē, ka valsts visu redz, darba devējs visu redz, „Sodra“ visu redz, un nauda būtu jāpārskaita bez papildu darbībām.

Diemžēl ne vienmēr tā notiek.

Lai piešķirtu slimības pabalstu, jāiesniedz pieteikums. Labā ziņa ir tā, ka tas nav jāaizpilda ikreiz, kad saslimstat. „Sodra“ norāda, ka vienreiz iesniegts pieteikums ir spēkā pastāvīgi, bet vēlākas saslimšanas vai ģimenes locekļa aprūpes gadījumā slimības pabalstu var piešķirt automātiski, ja persona atbilst noteiktajiem nosacījumiem.

Tieši šeit daudzi arī paklūp. Ja cilvēks šādu pieteikumu nekad nav iesniedzis, slimības pabalsts var palikt neizmaksāts, lai gan pati darbnespējas lapa ir bijusi izsniegta.

Tas ir īpaši sāpīgi tiem, kuri slimoja nevis vienu dienu, bet ilgāk. Kad slimība izrauj no darba, ienākumi samazinās, bet izdevumi bieži vien tikai pieaug: zāles, izmeklējumi, braucieni pie ārstiem, ikdienas vajadzības. Šādā laikā katrs pabalsts ir svarīgs. Un tomēr daļa cilvēku to nesaņem nevis tāpēc, ka viņiem tas nepienāktos, bet gan viena neaizpildīta pieteikuma dēļ.

Vēl var atgūt arī par agrāku darbnespējas periodu

Svarīgākā ziņa tiem, kuri tagad ieklausījās: ja jūs agrāk slimojāt un pieteikumu neiesniedzāt, vēl ne vienmēr viss ir zaudēts.

Pieteikumu slimības pabalsta saņemšanai var iesniegt arī ar atpakaļejošu datumu. „Sodra“ norāda, ka pabalstu var izmaksāt par iepriekšējo periodu, ja kopš darbnespējas beigām nav pagājuši vairāk nekā 12 mēneši.

Vienkārši sakot, ja cilvēks slimoja, piemēram, 2025. gada novembrī, bet tajā laikā pieteikumu neiesniedza, viņš to vēl var izdarīt tagad, ja 12 mēnešu termiņš vēl nav beidzies. Tas var būt īpaši aktuāli tiem, kuri gada laikā bija darbnespējīgi vairākas reizes, bet nekad nepārbaudīja, vai visi pabalsti patiešām ir saņemti.

Tiesa, ar pieteikuma iesniegšanu vien vēl nepietiek, lai nauda noteikti tiktu pārskaitīta. „Sodra“ uzsver, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespējas lapa, automātiski ir tiesības uz slimības pabalstu. Dažos gadījumos lēmums var būt negatīvs, piemēram, ja cilvēkam nav nepieciešamā slimības sociālās apdrošināšanas stāža vai viņš neatbilst citiem nosacījumiem.

Bet, ja pieteikumu neiesniegsiet, lēmuma vispār nebūs. Un tad nauda tā arī līdz cilvēkam nenonāks.

Kas var saņemt slimības pabalstu

Slimības pabalstu piešķir cilvēkiem, kuri ir apdrošināti slimības sociālajai apdrošināšanai un īslaicīgas darbnespējas dēļ zaudē darba ienākumus. Pamats pabalsta piešķiršanai ir ārsta izsniegta darbnespējas lapa.

Taču pastāv arī stāža prasība. Pirmajā darbnespējas dienā cilvēkam jābūt uzkrātam vismaz 3 mēnešu slimības sociālās apdrošināšanas stāžam pēdējo 12 mēnešu laikā vai vismaz 6 mēnešu stāžam pēdējo 24 mēnešu laikā.

Tas ir svarīgi jauniem cilvēkiem, kuri nesen sākuši strādāt, iedzīvotājiem, kuri pēc pārtraukuma atgriezušies darba tirgū, vai tiem, kuri strādāja neregulāri. Šādos gadījumos cilvēkam var būt darbnespējas lapa, bet tiesības uz pabalstu tik un tā tiek vērtētas atbilstoši konkrētiem nosacījumiem.

Tomēr lielākajai daļai strādājošo cilvēku lielākais šķērslis nav stāžs, bet vienkārši nezināšana, ka jāiesniedz pieteikums. Un tieši tāpēc šī ziņa ir tik svarīga.

Cik maksā saslimšanas gadījumā

Par pirmajām divām īslaicīgas darbnespējas dienām, ja tās sakrīt ar darbinieka darba grafiku, maksā darba devējs. Darba devēja izmaksātais pabalsts nedrīkst būt mazāks par 62,06 procentiem no darbinieka vidējās darba algas.

Sākot ar trešo darbnespējas dienu, slimības pabalstu maksā „Sodra“. Tas veido 62,06 procentus no cilvēka kompensējamās algas. Ja cilvēks aprūpē ģimenes locekli, pabalstu jau no pirmās dienas maksā „Sodra“, un tā apmērs ir 65,94 procenti no kompensējamās algas.

Skaitļi var izklausīties sausi, taču reālajā dzīvē tas nozīmē ļoti konkrētu naudu. Vienam tie var būt daži desmiti eiro, citam – daži simti. Ja darbnespēja ilga ilgāk, summa var būt vēl nozīmīgāka.

Tāpēc būtu dīvaini atmest ar roku tikai tāpēc, ka „varbūt tur nekā daudz nav“. Kamēr nepārbaudāt, jūs nezināt.

Kā iesniegt pieteikumu

Pieteikumu var iesniegt, pieslēdzoties „Sodras“ personīgajam kontam iedzīvotājiem un izvēloties pieteikuma veidlapu GPS1. Lielākā daļa datu tiek aizpildīta automātiski, cilvēkam svarīgākais ir norādīt konta numuru, uz kuru jāpārskaita pabalsts.

Ja konta numurs nākotnē mainās, pieteikums ir jāprecizē. „Sodra“ norāda, ka jauns pieteikums jāiesniedz tikai tad, kad mainās personīgā konta numurs – šādā gadījumā kontā jāatjaunina konta dati un jāiesniedz precizēts GPS1 pieteikums.

Tas nozīmē, ka lielākajai daļai cilvēku šī darbība jāveic tikai vienu reizi. Ne katru gadu. Ne pēc katras saaukstēšanās. Ne pēc katras darbnespējas. Kad viss ir nokārtots vienu reizi, vēlāk sistēmai vajadzētu darboties daudz raitāk.

Kāpēc cilvēki to tik un tā neizdara

Iemesli ir ļoti cilvēcīgi. Vieni nezina. Citi atceras tikai tad, kad termiņš jau gandrīz beidzies. Trešie domā, ka pieteikumu kādreiz sen aizpildīja, lai gan patiesībā to nedarīja. Ceturtie nomainīja bankas kontu un neprecizēja datus.

Ir arī cilvēki, kuri vienkārši vairs neseko „Sodras“ kontam. Viņi saņem paziņojumu, bet to nepamana. Elektroniskais pasts nonāk nevēlamo vēstuļu mapē, personīgais konts mēnešiem netiek atvērts, bet pēc tam cilvēks brīnās, kāpēc nekas nav saņemts.

Pastāv arī psiholoģisks aspekts. Kad cilvēks slimo, viņš vismazāk vēlas aizpildīt veidlapas. Viņam sāp, ir drudzis, viņš rūpējas par bērniem, aprūpē tuvinieku vai cenšas pēc iespējas ātrāk atgriezties darbā. Administratīvās lietas paliek uz „vēlāk“. Bet šis „vēlāk“ dažkārt pārvēršas zaudētā naudā.

Ko vērts izdarīt šodien

Ja pēdējā gada laikā slimojāt, jums bija darbnespējas lapa, aprūpējāt bērnu vai citu ģimenes locekli, ir vērts pieslēgties „Sodras“ kontam un pārbaudīt, vai pieteikums slimības pabalsta piešķiršanai ir iesniegts.

Ja neesat pārliecināts – labāk pārbaudīt. Ja pieteikuma nav – iesniegt. Ja konta numurs ir mainījies – atjaunināt. Ja redzat „Sodras“ paziņojumu – to neignorēt.

Tā nav sarežģīta procedūra, taču tās neievērošana var maksāt reālu naudu. Nevis teorētisku naudu, nevis kaut kad nākotnē, bet to, kas varēja palīdzēt laikā, kad cilvēks slimoja un ienākumi bija samazinājušies.

Mācība ir vienkārša: darbnespēja vēl nav pabalsts

Šis stāsts ir svarīgs tāpēc, ka parāda ļoti vienkāršu, bet daudziem neredzamu atšķirību. Darbnespējas lapa vēl nenozīmē, ka slimības pabalsts jau ir piešķirts. Tam nepieciešams pieteikums.

Un, kad gada laikā neizmaksāto eiro apjoms sasniedz miljonus, ir skaidrs, ka problēma nav tikai viena cilvēka neuzmanība. Tā ir zīme, ka daļai iedzīvotāju sistēma joprojām nav līdz galam skaidra.

Tāpēc ir vērts pateikt tieši: ja slimojāt, negaidiet, kamēr nauda pati „kaut kā“ atnāks. Pieslēdzieties, pārbaudiet, iesniedziet pieteikumu. Vienreiz nokārtota lieta vēlāk var pasargāt no nepatīkama pārsteiguma.

Jo sliktākais nav tas, ka veidlapas aizpildīšana prasīs dažas minūtes. Sliktākais ir pēc gada saprast, ka nauda pienācās, bet jūs to nesaņēmāt.