Autovadītājiem tiek gatavota jauna kontrole: uz ceļiem var “noķert” to, ko tehniskā apskate dažkārt nepamana

Daži autovadītāji joprojām uzskata, ka noņemts DPF filtrs, atslēgta “AdBlue” sistēma vai izgriezts katalizators ir tikai “sīkums”, kas palīdz ietaupīt uz remontu. Automobilis brauc, instrumentu panelī lampiņas nedeg, tehnisko apskati kaut kā izdevās iziet – tātad viss ir kārtībā. Tomēr valsts gatavojas šādus automobiļus ķert stingrāk, un nākotnē uz ceļiem var parādīties kontrole, kas piesārņojumu mērīs ne tikai pēc automobiļa apturēšanas, bet arī tam vienkārši braucot garām.

Piesārņojošu automobiļu kontrole Lietuvā tiek plānota stingrāka, savukārt autovadītājiem un uzņēmumiem, kas ekspluatē transportlīdzekļus ar nedarbojošos vai apzināti izmainītu izplūdes gāzu attīrīšanas aprīkojumu, var draudēt lielāki naudas sodi. Runa nav par teorētisku problēmu: konstatēto pārkāpumu skaits pieaug, bet parastās pārbaudes ne vienmēr ļauj ieraudzīt, kas īsti izdarīts automobiļa iekšpusē.

Kāpēc valdība pievēršas DPF, katalizatoriem un “AdBlue”

Valdība apstiprināja Nacionālā gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna līdz 2030. gadam grozījumus. Plānā paredzēti 33 pasākumi, kas aptver transportu, enerģētiku, rūpniecību, lauksaimniecību un mājsaimniecības. Viens no jutīgākajiem jautājumiem ir autotransports, jo tieši tas Lietuvā joprojām ir viens no lielākajiem slāpekļa oksīdu piesārņojuma avotiem.

2024. gadā visa transporta nozare veidoja vairāk nekā 65% no valstī emitētā slāpekļa oksīdu daudzuma. Autotransporta daļa vien bija 47,7%. Lielāko daļu veidoja kravas automašīnas un autobusi – 25,8% no visa Lietuvā emitētā NOx daudzuma. Vieglie automobiļi veidoja 18,3%, vieglie kravas automobiļi – 3,3%, motocikli un mopēdi – 0,2%.

Tas nozīmē, ka uzmanība tiek pievērsta ne tikai privātajiem dīzeļautomobiļiem, bet arī komerctransportam. Tieši tur noņemts DPF filtrs, atslēgta “AdBlue” sistēma vai citas manipulācijas var sniegt tiešu finansiālu ieguvumu: nav jāremontē dārgas sistēmas, automobilis ātrāk atgriežas darbā, bet rēķins servisā izskatās mazāks. Vienīgā problēma ir tā, ka šo “ietaupījumu” vēlāk ieelpo visi apkārtējie.

Pārkāpumu kļūst vairāk, tāpēc sodi var pieaugt

Vides ministrijas pārstāve Viktorija Dačinskaite norādīja, ka nepieciešamību pēc stingrākas atbildības apliecina pieaugošais konstatēto pārkāpumu skaits. Lietuvas Transporta drošības administrācijas dati liecina, ka 2020.–2024. gadā konstatēto gadījumu skaits, kad komerctransports tika ekspluatēts ar nedarbojošām vai apzināti izmainītām izplūdes gāzu neitralizācijas sistēmām, pieauga no 72 līdz 174.

Tas ir diezgan skaidrs signāls: problēma nevis izzūd, bet paplašinās. Ministrija uzskata, ka pašreizējās sankcijas var būt pārāk vājas, jo dažos gadījumos naudas sods vienkārši ir mazāks par ieguvumu, ko pārkāpējs gūst, atslēdzot vai noņemot piesārņojuma samazināšanas sistēmas.

Tāpēc tiek plānoti Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi. Ar tiem tiktu pastiprināta atbildība par transportlīdzekļu izmantošanu ar nedarbojošos izplūdes gāzu attīrīšanas aprīkojumu vai ar uzstādītām ierīcēm, kas izmaina šā aprīkojuma darbību. Vienkārši sakot, ja automobilim rūpnīcā bija piesārņojuma samazināšanas sistēma, tai ir jādarbojas, nevis jābūt “apietai” programmatiski vai fiziski noņemtai.

Uz ceļiem var parādīties attālināta piesārņojuma uzraudzība

Lielākās pārmaiņas varētu būt ne tikai lielāki sodi, bet arī pats kontroles veids. Pēc Vides ministrijas pasūtījuma veiktā iespēju izpētē tika vērtēta attālinātas piesārņojuma uzraudzības sistēmas ieviešana. Plānots iegādāties stacionāru un mobilo mērīšanas aprīkojumu, kas fiksētu garām braucošo transportlīdzekļu emitēto piesārņojošo vielu daudzumu.

Tas būtībā nozīmētu citu pārbaužu līmeni. Automobili varētu identificēt pēc tā faktiskā izmešu piesārņojuma kustības laikā. Ja sistēma fiksētu skaidri paaugstinātu piesārņojošo vielu daudzumu, šāds transportlīdzeklis varētu nonākt pastiprinātas kontroles lokā.

Pēc ministrijas teiktā, šāda sistēma ļautu identificēt vispiesārņojošākos transportlīdzekļus un ierobežot to dalību satiksmē, līdz trūkumi tiktu novērsti. Tomēr konkrēts sākuma datums vēl nav skaidrs. Iespēju izpētē jau ir izvērtētas alternatīvas un investīciju nepieciešamība, taču turpmākā norise būs atkarīga no finansējuma.

Citiem vārdiem sakot, rīt šādas sistēmas uz visiem ceļiem vēl neparādīsies, taču virziens ir skaidrs: nākotnē ar to vien, ka “izgāju tehnisko apskati”, var vairs nepietikt, ja automobiļa faktiskais piesārņojums uz ceļa būs acīmredzami pārāk liels.

Kāpēc tehniskā apskate ne vienmēr visu pamana

Daļa autovadītāju jautā pavisam vienkārši: ja DPF vai katalizators ir noņemts, kāpēc to nepamana tehniskajā apskatē? Atbilde ir nepatīkama – ne visu iespējams pamanīt bez izjaukšanas vai īpašas ekspertīzes.

Lietuvas tehniskās apskates uzņēmumu asociācijas “Transekta” pārstāvis Renalds Gabarts skaidro, ka ar piesārņojuma neitralizācijas sistēmu saistīti trūkumi ir starp visbiežāk konstatētajām tehniskās apskates problēmām. Tā var būt pārmērīga dūmainība, izplūdes gāzu normu pārsniegšana vai nehermētiska izplūdes sistēma.

Tomēr kontrolieris nedrīkst izjaukt automobiļa agregātus. Ja DPF filtrs vai katalizators ir profesionāli noņemts, bet tvertnes griešanas vai metināšanas pēdas ir nomaskētas, vizuāli to var būt grūti konstatēt. Ja vienlaikus izmērītie parametri nepārsniedz normas, automobilis var neradīt aizdomas.

Vēl sarežģītāka situācija ir ar “AdBlue”. Tā kā daži izplūdes gāzu parametri parasti netiek tieši mērīti tā, lai būtu vienkārši pamanāma “AdBlue” sistēmas atslēgšana, joprojām ir iespējams programmatiski apmānīt automobiļa vadības bloku. Tieši tāpēc tiek runāts par jaunām kontroles metodēm.

Lietuvas policijaAttēls: Ilustratīvs attēls

Kuri automobiļi, visticamāk, vispirms nonāks pastiprinātā uzmanības lokā

Vislielākā uzmanība, visticamāk, vispirms tiks pievērsta smagajam transportam un komerciālajiem automobiļiem. Jau tagad Vides aizsardzības departamenta amatpersonas veic piesārņojuma kontroles reidus. 2026. gadā šādi reidi saskaņā ar Departamenta darbības plānu tiek veikti no 1. septembra līdz 31. oktobrim Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, īpašu uzmanību pievēršot smagajiem transportlīdzekļiem.

Plānots pārbaudīt ne mazāk kā 200 smago transportlīdzekļu. Amatpersonas uz ceļiem ar īpašu mērīšanas aprīkojumu pārbauda faktisko emitēto piesārņojošo vielu daudzumu un vērtē, vai tas nepārsniedz noteiktās robežvērtības. 2025. gadā mērķtiecīgu izbraukumu laikā tika pārbaudīti 399 transportlīdzekļi, un tika konstatēts viens gadījums, kad emitēto piesārņojošo vielu daudzums neatbilda robežvērtībām.

Tomēr tas nenozīmē, ka vieglo automobiļu vadītāji var justies mierīgi. Ja tiks ieviesta attālināta piesārņojuma uzraudzība, teorētiski tā varētu fiksēt arī vieglos automobiļus. Īpaši tos, kas faktiski dūmo, izdala asu smaku, kuriem ir noņemtas piesārņojuma samazināšanas sistēmas vai kuri ir “pārprogrammēti”.

Ko autovadītājam vērts pārbaudīt jau tagad

Ja jūsu automobilis ir kārtībā, panikai nav pamata. Tomēr, ja iegādājāties lietotu dīzeļautomobili un precīzi nezināt, kas ir darīts ar DPF, EGR, katalizatoru vai “AdBlue”, par to vērts noskaidrot agrāk, nevis tad, kad automobilis tiek apturēts pārbaudei vai neiziet tehnisko apskati.

Pirmā pazīme ir dūmainība. Ja automobilis, nospiežot akseleratoru, vairāk dūmo, īpaši ar melniem dūmiem, tas ir signāls, ka degšanas vai piesārņojuma kontroles sistēma var nedarboties pareizi. Otrā pazīme ir neparastas smakas. Asa, smaga izplūdes gāzu smaka var liecināt, ka katalizators vai citas sistēmas vairs nepilda savu funkciju.

Trešā lieta ir kļūdas, kas pēc programmēšanas “brīnumainā kārtā” pazudušas. Ja serviss kādreiz piedāvāja “izslēgt problēmu datorā”, tas nenozīmē, ka problēma ir atrisināta. Dažkārt tā vienkārši tiek paslēpta no instrumentu paneļa, bet automobilis turpina piesārņot vairāk, nekā vajadzētu.

Ceturtā lieta ir lietota automobiļa vēsture. Ja pārdevējs lielās, ka “DPF vairs nav, problēmu nebūs”, tas nav ieguvums. Nākotnē tā var kļūt par dārgu problēmu. Lietuvas tiesību akti aizliedz izmantot risinājumus, kas samazina, atslēdz vai izmaina ražotāja paredzētā izplūdes gāzu neitralizācijas aprīkojuma darbību.

Kāpēc tas ir svarīgi ne tikai naudas sodu dēļ

Daļa autovadītāju uz šādām ziņām reaģē dusmīgi: it kā atkal tiks sodīti cilvēki, kuri brauc ar vecākiem automobiļiem. Tomēr problēma nav tikai automobiļa vecums. Vecs automobilis var būt tehniskā kārtībā, bet jaunāks – izmainīts. Jautājums nav par izlaiduma gadu, bet gan par to, vai piesārņojuma samazināšanas sistēma patiešām darbojas.

Tas ir svarīgi arī godīgas konkurences dēļ. Pārvadātājs, kurš apkopj savas kravas automašīnas un maina dārgas sistēmas, saskaras ar izdevumiem. Tas, kurš tās atslēdz vai noņem, ietaupa, bet vienlaikus iegūst negodīgu priekšrocību. Tāpēc stingrāka kontrole var būt vērsta ne tikai uz ekoloģiju, bet arī uz kārtību tirgū.

Savukārt parastajiem cilvēkiem tas nozīmē gaisu, ko mēs elpojam pilsētās, pie ielām, pagalmos un pie skolām. Slāpekļa oksīdi un citi piesārņotāji nav abstrakti skaitļi plānā. Tie ir saistīti ar elpceļu slimībām, gaisa kvalitāti un to, ko bērni ieelpo, stāvot pie gājēju pārejas, kad garām pabrauc dūmojošs automobilis.

Lielais plāns maksās miljonus

Nacionālā gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna grozījumi neaprobežojas tikai ar automobiļu pārbaudēm. Līdz 2030. gadam jaunajiem pasākumiem paredzēti 166 miljoni eiro no valsts budžeta un ES finansējuma programmām. Nauda tiks novirzīta transporta, enerģētikas, rūpniecības un citām jomām.

Plānā paredzēts modernizēt piesārņojošas iekārtas, veicināt veco apkures iekārtu nomaiņu, paplašināt alternatīvo degvielu infrastruktūru, veicināt elektromobiļu, sabiedriskā transporta un velosipēdu izmantošanu, kā arī citus pasākumus. Citiem vārdiem sakot, automobiļu kontrole ir tikai viena daļa no lielāka gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna.

Tomēr autovadītājiem tieši tā var būt visjūtamākā. Ja naudas sodi pieaugs un uz ceļiem parādīsies vairāk mērīšanas aprīkojuma, automobiļi ar izgrieztiem filtriem vai atslēgtām sistēmām var kļūt nevis par “lētu risinājumu”, bet gan par dārgu risku.

Pagaidām jaunā sistēma vēl nav pilnībā ieviesta, taču signāls ir skaidrs: pamazām beidzas laiki, kad piesārņojuma sistēmas varēja noņemt un cerēt, ka neviens to nepamanīs. Un jo agrāk autovadītājs pats noskaidros, kas patiesībā notiek viņa automobiļa izplūdes sistēmā, jo mazāka iespēja, ka vēlāk būs jāskaidrojas nevis servisā, bet pārbaudes laikā.