Pieci dārza kaitēkļi, ar kuriem jācīnās vasaras otrajā pusē

Vai arī jums šķiet, ka augustā dārzam beidzot vajadzētu ļaut atvilkt elpu, bet tā vietā uz tomātu lapām parādās plankumi, kāpostu galviņās kaut kas čab, bet salāti vienas nakts laikā izskatās gluži kā izgriezti? Tieši vasaras otrajā pusē daudzi kaitēkļi kļūst vislabāk pamanāmi – nevis tāpēc, ka tie būtu pēkšņi parādījušies, bet gan tāpēc, ka augi jau ir noguruši no karstuma, ražas un mainīga mitruma.

Tad roka pati stiepjas pēc pirmā pa rokai nonākušā līdzekļa, īpaši tad, ja līdz ražas novākšanai atlikušas vien dažas dienas. Taču steiga šeit reti palīdz. Saprotot, kuri pieci dārza „viesi“ šobrīd nodara vislielāko kaitējumu un kā tos atpazīt, var pasargāt atlikušo ražu, nesabojājot ne augus, ne savu vakara noskaņojumu.

Vasaras otrā puse dārzā ir mānīga: no tālienes viss vēl ir zaļš un bagātīgs, taču, pienākot tuvāk, redzamas savītas lapas, apgrauztas malas, lipīgi dzinumi vai augļi ar maziem caurumiņiem. Viena bojāta lapa vēl ne vienmēr nozīmē nelaimi, bet dažu dienu vilcināšanās dažkārt ļauj problēmai izplatīties pa visu dobi.

Laputis atgriežas tad, kad tās vismazāk gaidītas

Daudziem laputis saistās ar pavasari, kad tās apsēž jaunos jāņogu vai rožu dzinumus. Tomēr vasaras beigās tās atkal var strauji savairoties uz gurķiem, pupiņām, kāpostiem, dekoratīvajiem augiem un jaunu augļu koku atvasēm. Par to klātbūtni liecina saritinājušās lapas, palēnināta dzinumu augšana un lipīga virsma, uz kuras vēlāk var parādīties tumšs aplikums.

Cilvēku visbiežāk sadusmo nevis pats mazais kukainis, bet skats, kad vakar vēl skaisti augošs augs izskatās novārdzis. Vecākiem, kuri starp darbu un bērnu rūpēm kopj vairākas dobes, ik dienu apskatīt katru lapu nav laika. Senioram, kuram dārzs ir gan ieradums, gan prieks, īpaši nepatīkami redzēt, kā daži dzinumi īsā laikā zaudē dzīvīgumu.

Ja laputu kolonija ir neliela, bieži vien pietiek tās no lapām un dzinumiem nomazgāt ar spēcīgāku ūdens strūklu, īpaši no lapu apakšpuses. Bojātos dzinumu galus ieteicams noņemt, bet skudras ap augiem vērot rūpīgāk – tām patīk laputu izdalītais lipīgais šķidrums, un tās var veicināt laputu izplatīšanos. Ja nepieciešams izmantot augu aizsardzības līdzekli, svarīgi izvēlēties tikai konkrētajai kultūrai piemērotu produktu un ievērot norādīto nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai.

Ērcēm nepatīk lietus, bet karstumu tās izmanto lieliski

Parastās tīklērces ir tik mazas, ka daudzi dārznieki tās pamana tikai tad, kad lapas jau zaudē krāsu. Uz gurķiem, pupiņām, tomātiem vai siltumnīcas augiem parādās sīki gaiši punktiņi, lapas sāk kalst, bet, paskatoties no apakšas, dažkārt var redzēt ārkārtīgi smalku tīmekli. Silts, sauss laiks tām ir labvēlīgs, tāpēc īpaši riskē tie, kuru siltumnīcā ilgstoši valda tveice.

Šeit svarīga ir ne tikai cīņa ar pašu kaitēkli, bet arī apstākļi, kurus tam netīšām radām. Siltumnīcu ir viegli aizvērt, „lai būtu siltāk“, bet laistīt tikai zemi, jo tā ir ātrāk. Tomēr sausais gaiss un pārāk blīvi saauguši augi kļūst par ērtu vietu ērcēm, un pēc tam šķiet, ka tās parādījušās no nekurienes.

Regulāri apskatiet lapu apakšpusi un stipri bojātās lapas iznesiet no siltumnīcas, neatstājiet tās pie komposta kastes vai dobes malas. Palīdz vēdināšana, pietiekama laistīšana un nepārāk blīvs augu izvietojums – augam gaiss ir vajadzīgs ne mazāk kā mēslojums. Līdzekļi pret ērcēm nav tas pats, kas līdzekļi pret kukaiņiem, tāpēc pirms izsmidzināšanas problēma ir precīzi jānosaka, nevis jārīkojas dusmu iespaidā.

Pieci dārza kaitēkļi, ar kuriem jācīnās vasaras otrajā pusēAttēls: Pexels / Wijs (Wise)

Gliemeži ražu apēd klusām, visbiežāk naktī

No rīta izej noplūkt salātus vakariņām un atrodi caurumainas lapas, nograuztas zemeņu malas vai tikko palikušus jaunos stādiņus. Gliemeži reti parādās tad, kad cilvēks tos varētu noķert, taču pēc lietus, bagātīgas vakara laistīšanas vai mitrās naktīs to pēdas kļūst ļoti skaidras. Spīdīga gļotu josla bieži pasaka vairāk nekā ilga dobes apskatīšana.

Tie īpaši sāpīgi skar mazu dārzu, kurā katram augam ir sava vieta. Ģimenei, kas audzē dažas salātu galviņas vai kabaču stādus, zaudēta dobe nav „tikai dažas lapas“. Lielākā dārzā problēma ātri pārceļas no viena mitra stūra uz citu, ja apkārt atstātas daudzas blīvas zāles, dēļi, podi vai citas slēptuves.

Sākt vērts ar vienkāršām lietām: no rīta un vakarā savākt pamanītos gliemežus, izretināt nezāles, neatstāt mitras slēptuves pašu augu tuvumā un, ja iespējams, laistīt no rīta. Mehāniskās barjeras var palīdzēt nelielā platībā, taču tām jāpaliek sausām un kārtīgām, citādi ieguvums būs mazs. Izmantojot īpašas granulas, obligāti izlasiet etiķeti, sargājiet tās no bērniem un mājdzīvniekiem un nekaisiet tur, kur tās nemaz nav vajadzīgas.

Kāpostu kāpuri un baltblusiņas var sabojāt to, kas jau gandrīz izaudzis

Vasaras beigās kāposti bieži izskatās stingri, tāpēc mēs tos vairs neapskatām tik rūpīgi kā jaunos stādus. Tomēr starp lapām var slēpties kāpuri, kas atstāj caurumus, drupatas un netīrumus galviņas iekšpusē. Dažkārt bojājumi kļūst redzami tikai tad, kad sākam griezt kāpostu virtuvei – tad ir nepatīkami ne tikai zaudētās ražas dēļ, bet arī domājot par to, cik ilgi problēma auga nepamanīta.

Vēl viena izplatīta siltumnīcas problēma ir baltblusiņas. Pakustinot augu, no tā paceļas sīku baltu kukaiņu mākonītis, bet lapas var kļūt lipīgas, dzeltēt un novājināties. Tās netraucē tikai tomātu vai gurķu audzētājiem: ja siltumnīca atrodas pie mājas, kaitēkļi viegli pāriet arī uz citiem tajā turētajiem augiem.

Kāpurus no kāpostiem visefektīvāk pamanīt agri – regulāri atlocīt lapas un savākt tos ar rokām, pirms tie sasnieguši galviņas dziļumu. Baltblusiņām svarīgi samazināt augu blīvumu, noņemt visvairāk apsēstās lapas un neienest siltumnīcā jaunus, neapskatītus augus. Līmes slazdi var parādīt, ka problēma jau pastāv, taču vieni paši tie reti atrisina lielāku savairošanos.

Dārzs vasaras otrajā pusē neprasa pilnību. Tas lūdz dažas mierīgas minūtes: pacelt lapu, apskatīt siltumnīcas stūri, nepalaist garām gļotu taku un neķerties pie spēcīgākā līdzekļa tikai pirmā aizkaitinājuma dēļ. Ražu visbiežāk saglabā nevis viena liela cīņa ar kaitēkļiem, bet laikus pamanīta maza pazīme.