Laputis apsēdušas rozes? Zobu pasta var palīdzēt, taču tā jālieto ļoti uzmanīgi

Laputis uz rozēm visbiežāk parādās tad, kad krūmi sāk dzīt jaunus, mīkstus dzinumus un veidot pumpurus. Šie sīkie kukaiņi pulcējas stublāju galotnēs, lapu apakšpusē un ap ziedpumpuriem, kur sūc auga sulu. Ja to ir daudz, jaunās lapas saritinās, dzinumi deformējas, bet pumpuri var sliktāk atvērties.

Ne reizi vien esmu dzirdējusi padomu pret laputīm izmantot zobu pastas šķīdumu. Šis neparastais līdzeklis patiešām var ietekmēt mīkstķermeņa kaitēkļus, tomēr neuzskatu to par pilnīgi drošu vai universālu izvēli. Nepareizi sagatavots maisījums var apdedzināt rožu lapas un atstāt uz tām baltus nosēdumus.

Kāpēc zobu pasta var ietekmēt laputis

Daudzu zobu pastu sastāvā ir putošanos izraisošas vielas. Nokļūstot tieši uz laputīm, tās var bojāt to ķermeņa virsmu un apgrūtināt izdzīvošanu. Tāpēc pēc apsmidzināšanas daļa kaitēkļu var aiziet bojā vai nokrist no auga.

Tomēr rozēm noderīga nav pati zobu pasta un noteikti ne tajā esošais fluors. Zobu pasta nav mēslojums, tāpēc ar to nevar cerēt mēslot krūmu vai veicināt ziedēšanu. Tas ir tikai mājsaimniecībā izmantojams līdzeklis, ko dažkārt izmanto mazgāšanas līdzekļu iedarbības uz kaitēkļiem dēļ.

Lielākā kļūda – pārāk stiprs šķīdums

Zobu pastu sastāvs ļoti atšķiras. Tajās var būt abrazīvas daļiņas, balinošas vielas, smaržvielas, krāsvielas un citas piedevas. Šī iemesla dēļ šķīdums, kas vienai rozei nav nodarījis kaitējumu, citai var radīt nopietnus bojājumus.

Ja tomēr izlemju izmēģināt šo metodi, litrā remdena ūdens lieku ne vairāk kā maza zirņa lieluma zobu pastas daudzumu un ļoti rūpīgi samaisu. Šķīdumam jābūt tikai nedaudz bālganam, nevis biezam un putojošam.

Vispirms ar to apsmidzinu tikai vienu vai divas lapas. Pēc tam nogaidu vismaz diennakti un vēroju, vai nav parādījušies plankumi, gaišāki laukumi vai brūnas malas. Tikai pārliecinājusies, ka augs nereaģē negatīvi, ļoti uzmanīgi apstrādāju laputu kolonijas.

Šķīdumam jābūt tikai nedaudz bālganam, nevis biezam un putojošamAttēls: Ilustratīvs attēls

Kad rozes nedrīkst apsmidzināt

Zobu pastas šķīdumu nekad neizmantoju karstumā vai tiešos saules staros. Mitras lapas ar mazgāšanas līdzekļu atlikumiem var ātri apdegt. Piemērotākais laiks ir agrs rīts vai vakars, kad saule vairs nav aktīva.

Tāpat neapsmidzinu atvērušos ziedus. Šķīdums var atstāt uz ziedlapiņām plankumus, salipināt tās vai saīsināt ziedēšanu. Cenšos samitrināt tikai tās dzinumu vietas, kur skaidri redzamas laputis.

Pēc dažām stundām rozi maigi noskaloju ar tīru ūdeni, lai uz lapotnes nepaliktu zobu pastas nosēdumi. Procedūru bieži neatkārtoju – ja laputis nepazūd, izvēlos drošāku un augiem paredzētu līdzekli.

Vispirms izmēģinu vienkāršāku metodi

Pamanot nelielu laputu koloniju, vispirms to noskaloju ar spēcīgāku ūdens strūklu. Bieži vien ar to pilnīgi pietiek, īpaši tad, ja kaitēkļi pamanīti laikus. Spēcīgi apsēstas dzinumu galotnes var uzmanīgi nogriezt.

Tāpat rozes nepārmēsloju ar slāpekli. Tā pārpalikums veicina mīkstu, sulīgu dzinumu augšanu, bet tieši tos laputis visvairāk iecienījušas.

Zobu pasta – tikai uzmanīgs eksperiments

Mana pieredze liecina, ka zobu pastas šķīdums var ietekmēt laputis, tomēr tā nav visdrošākā vai drošākā metode. Pārāk liela koncentrācija, nepiemērots apsmidzināšanas laiks vai jutīga rožu šķirne var beigties ar bojātām lapām.

Tāpēc šo viltību vērtēju kā galēju, ļoti piesardzīgi veicamu mēģinājumu. Laikus pamanītas laputis, ūdens strūkla, veselīga auga kopšana un rozēm piemēroti aizsardzības līdzekļi parasti sniedz labāku rezultātu bez lieka riska.