Laiks gatavoties apkures sezonai: pirmie skaitļi rāda, cik dārgāki var kļūt rēķini Lietuvā un Latvijā

Kad vasarā vēl gribas turēt logus vaļā, par radiatoriem domāt negribas. Taču tieši tagad sāk iezīmēties skaitļi, kas rudenī ļoti ātri var nonākt iedzīvotāju rēķinos. Latvijā jau ir publicēti pirmie apkures tarifu aprēķini, un šī ziņa ir aktuāla arī Lietuvai: abās valstīs apkures cena būs atkarīga nevis no viena lēmuma, bet no kurināmā cenām, piegādātāju iepirkumiem un tā, cik auksta būs ziema.

Rīgā siltumapgādes uzņēmums „Rīgas siltums“ regulatoram iesniedzis jaunu tarifu projektu. Plānots, ka no 2026. gada 1. oktobra siltumenerģijas tarifs būs 82,90 eiro par MWh bez PVN. Taču svarīgākais nav tikai šis skaitlis. Uzņēmums pats atzīst, ka galīgā cena vēl var mainīties, jo vislielāko ietekmi uz rēķiniem atstās kurināmā cenas, kas kļūs skaidras tuvāk apkures sezonai.

Lietuvā situācija tiks vērtēta katrai pilsētai atsevišķi. Viens tarifs nav spēkā visā valstī: Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Šauļos, Paņevežā vai mazākās pilsētās siltuma cena ir atkarīga no konkrētā piegādātāja, kurināmā struktūras, biokurināmā, gāzes, iepirktā siltuma daļas un regulatora apstiprinātajiem lēmumiem. Tomēr Latvijas skaitļi jau tagad rāda kopējo virzienu, kas ir svarīgs arī Lietuvas iedzīvotājiem: ja kurināmais kļūst dārgāks, apkures rēķini var pieaugt pat tad, ja piegādātāju fiksētās izmaksas mainās nedaudz.

Ko nozīmē Rīgas tarifs un kāpēc tas ir svarīgs Lietuvai

Rīgas projektā norādītais 82,90 eiro par MWh bez PVN tarifs pašlaik galvenokārt atspoguļo fiksētās izmaksas. Tas nozīmē tīklu uzturēšanu, infrastruktūras atjaunošanu, renovāciju, sistēmu drošību un citas nepieciešamās izmaksas, kas nemainās tik ātri kā gāzes vai biokurināmā cenas.

Latvijas galvaspilsētā izvirzīts mērķis – nepieļaut, ka kopējais apkures tarifa pieaugums pārsniedz 20 %. Citās Latvijas pašvaldībās tiek prognozēts aptuveni 10–20 % liels rēķinu pieaugums, lai gan dažviet cenas var kāpt arī vairāk. Tas nozīmē, ka daļā pilsētu apkures cena var pārsniegt psiholoģiski nepatīkamo 100 eiro par MWh robežu.

Lietuvas iedzīvotājiem ir svarīgi saprast pašu principu. Ja jūsu pilsētā pašreizējais tarifs ir, piemēram, 80 vai 90 eiro par MWh, pat 10–20 % pieaugums jau nozīmē jūtamas pārmaiņas. Vienam cilvēkam tie var būt daži papildu eiro mēnesī, citam – vairāki desmiti eiro, īpaši, ja dzīvoklis ir lielāks, māja vecāka, bet ziema aukstāka.

Šie skaitļi vēl nav galīgais iedzīvotāja rēķins. Tam var tikt pieskaitīts PVN, mājas apsaimniekošanas izmaksas, karstā ūdens sagatavošana, cirkulācija un konkrētās ēkas siltuma patēriņš. Taču virziens ir skaidrs: pat ja tarifs „uz papīra“ izskatās pēc tehniska skaitļa, rēķinā tas pārvēršas ļoti reālā naudā.

Cik tas var maksāt dzīvoklim: vienkāršs aprēķins

Apkures rēķins ir atkarīgs ne tikai no tarifa, bet arī no patērētā siltuma daudzuma. Tas pats tarifs vienā dzīvoklī var šķist pieņemams, bet citā – sāpīgs. Daudz ko nosaka mājokļa platība, mājas renovācija, logi, siltuma mezgls, kaimiņu patēriņš un pat tas, vai radiatori ir sabalansēti.

Lai būtu skaidrāk, aplūkosim trīs orientējošus mēneša patēriņa piemērus: 0,8 MWh, 1,2 MWh un 1,8 MWh. Tas nav solījums, ka konkrēts dzīvoklis patērēs tieši tik daudz. Tas ir tikai vienkāršs veids, kā redzēt, kā procenti pārvēršas eiro.

Tieši šeit rodas tā sajūta, ko daudzi atceras no iepriekšējām ziemām: šķiet, ka tarifs pieaudzis „tikai“ par dažiem desmitiem procentu, bet rēķins pēkšņi kļūst jūtami smagāks. Īpaši ģimenēm, kuras vienlaikus maksā hipotekāro kredītu vai īri, komunālos maksājumus, bērnu pulciņus un ikdienas pārtikas izdevumus.

Lietuvā tādu pašu aprēķinu var veikt, izmantojot savas pilsētas tarifu. Ja siltuma cena būtu 70, 80, 90 vai 100 eiro par MWh, 10–20 % izmaiņas izskatītos šādi:

Ja jūsu mājoklis aukstākā mēnesī patērē 1,2 MWh, pie 80 eiro tarifa siltuma rēķins būtu aptuveni 96 eiro bez papildu maksājumiem, bet, tarifam pieaugot līdz 96 eiro par MWh, – jau aptuveni 115 eiro. Tas nav kosmisks lēciens viena mēneša laikā, taču visas sezonas garumā starpība kļūst daudz jūtamāka.

Dārgāka apkureAttēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc lielākais nezināmais ir kurināmais

Siltuma tarifs sastāv no vairākām daļām. Viena no tām ir fiksētās izmaksas, kas ietver tīklus, darbiniekus, iekārtas, uzturēšanu un investīcijas. Otra daļa ir mainīgā, kas saistīta ar kurināmo. Tieši tā pašlaik rada vislielākās bažas.

Latvijas aprēķinos norādīts, ka dabasgāzes cena tirgū salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn ir gandrīz dubultojusies un sasniedz aptuveni 60 eiro par MWh. Koksnes šķeldas cena ir pieaugusi par aptuveni 30 % un sasniedz aptuveni 28 eiro par MWh.

Šeit svarīga ir viena lieta: kamēr laiks ir silts, iedzīvotāji to gandrīz nejūt. Vasarā siltums galvenokārt ir nepieciešams karstajam ūdenim, nevis radiatoriem. Taču, kļūstot vēsākam, kurināmā cenas sāk ietekmēt pilnā apmērā. Tad spriedze tirgū vairs nav tikai grafikos, bet gan rēķinos.

Rīgā tas ir īpaši svarīgi, jo apkures sezonas laikā aptuveni 60 % no visa patērētā siltuma tiek saražoti, izmantojot dabasgāzi, bet koksnes šķelda veido mazāk nekā 39 %. Tāpēc gāzes cenai tur var būt ļoti spēcīga ietekme.

Lietuvā daudzās pilsētās biokurināmais siltuma ražošanā ieņem nozīmīgu lomu, taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāji ir pilnībā pasargāti no cenu izmaiņām. Arī biokurināmajam ir tirgus cena. Ja koksnes šķelda kļūst dārgāka, tas ietekmē arī tās pilsētas, kuras mazāk atkarīgas no dabasgāzes. Atšķirība ir tikai tāda, ka gāzes cenu lēcieni parasti ir asāki, bet biokurināmā tirgus vairāk ir atkarīgs no sezonas, pieprasījuma, piegādēm un laikapstākļiem.

Kāpēc iepriekšēja gāzes iegāde var mazināt triecienu

„Rīgas siltums“ paziņo, ka jau ir nodrošinājis aptuveni 73 % nākamajai apkures sezonai nepieciešamās dabasgāzes. Vidējā iegādes cena ir 46,34 eiro par MWh, kas ir mazāk nekā pašreizējā aptuveni 60 eiro par MWh tirgus cena.

Atšķirība šķiet tehniska, taču tā ir svarīga. Ja uzņēmums visu gāzi pirktu par 60 eiro par MWh, izmaksas būtu lielākas. Tā kā liela daļa jau ir nopirkta lētāk, iespējamais galīgais trieciens patērētājiem tiek nedaudz mīkstināts.

Tas nozīmē, ka iepriekšēja iegāde var samazināt kopējo gāzes cenas spiedienu. Saskaņā ar šādu vienkāršotu aprēķinu visa gāzes portfeļa vidējā cena būtu aptuveni 50 eiro par MWh, nevis 60 eiro. Starpība gāzes daļā ir gandrīz 10 eiro par MWh.

Protams, siltuma tarifs nav tikai gāzes cena. Ir arī ražošana, pārvade, infrastruktūra, darbaspēka izmaksas, uzturēšana un citi komponenti. Taču iedzīvotājam ir svarīgi saprast vienkāršo principu: jo vairāk kurināmā piegādātājs iepērk iepriekš par izdevīgāku cenu, jo mazāka iespēja, ka tirgus lēciens pilnā apmērā sasniegs rēķinu.

Lietuvā ir vērts raudzīties uz to pašu principu. Ja jūsu pilsētas siltumapgādes uzņēmums ir iepriekš nodrošinājies ar kurināmo, ietekme var būt maigāka. Ja liela daļa kurināmā tiek pirkta brīdī, kad tirgus jau ir sakarsis, risks iedzīvotājiem ir lielāks.

Koksnes šķelda: lētāka alternatīva, bet ne bez riska

Šķiet, ja gāze ir dārga, koksnes šķeldai vajadzētu būt miera garantam. Diemžēl parasti tā nav. Latvijā piegādātāji un ražotāji pašlaik piesardzīgi raugās uz ilgtermiņa līgumiem ar fiksētām cenām. Tie nevēlas uzņemties saistības pārāk agri, jo ziemā pieprasījums parasti pieaug, un līdz ar to var palielināties arī cena.

Tas ir aktuāli arī Lietuvai. Biokurināmais var palīdzēt mazināt atkarību no dabasgāzes, taču, ja pieprasījums pēc tā ir liels, reaģē arī tirgus. Turklāt aukstā sezona var mainīt visus plānus: jo ilgāk saglabājas temperatūra zem nulles, jo vairāk kurināmā nepieciešams un jo vairāk noslogojas piegādes ķēde.

Svarīga detaļa – Latvijas eksperti cer, ka šajā ziemā koksnes šķeldas cenu lēciens varētu nebūt tik dramatisks kā iepriekšējā sezonā, kad laika apstākļi bija neparasti auksti. Tomēr tā joprojām ir prognoze, nevis garantija. Apkures sezonai vienmēr ir viena nepatīkama iezīme: īstais rēķins kļūst skaidrs nevis tad, kad tiek publicēti projekti, bet tad, kad ārā vairākas nedēļas saglabājas aukstums.

Dārga apkureAttēls: Ilustratīvs attēls

Ko tas nozīmē Lietuvas un Latvijas iedzīvotājiem

Latvijā jau skaidrāk redzami pirmie skaitļi: Rīgā projekta bāzes tarifs ir 82,90 eiro par MWh bez PVN, bet kopējo sadārdzinājumu var mēģināt ierobežot līdz 20 %. Citās Latvijas pilsētās tiek prognozēts 10–20 % pieaugums, dažviet – lielāks.

Lietuvā nevajadzētu koncentrēties uz vienu Rīgas skaitli. Svarīgāk ir sagatavoties tam pašam mehānismam: ja kurināmais kļūst dārgāks, ja biokurināmā vai gāzes iepirkumi kļūst dārgāki un ziema būs aukstāka, tarifi var pieaugt arī Lietuvas pilsētās. Cik tieši – būs atkarīgs no konkrētā piegādātāja, pilsētas, kurināmā struktūras un regulatora apstiprinātajām cenām.

Iedzīvotājam praktiski būtu vērts izdarīt trīs lietas. Pirmkārt, pirms apkures sezonas pārbaudīt savas pilsētas siltumapgādes uzņēmuma publicēto tarifu. Otrkārt, pārskatīt iepriekšējā gada rēķinus un noskaidrot, cik MWh jūsu mājoklis patērēja aukstākajos mēnešos. Treškārt, aprēķināt vismaz divus scenārijus: kas notiktu, ja tarifs pieaugtu par 10 %, un kas notiktu, ja tas pieaugtu par 20 %.

Piemēram, ja jūsu dzīvoklis aukstākā mēnesī patērēja 1,5 MWh, bet tarifs bija 80 eiro par MWh, siltuma daļa veidoja aptuveni 120 eiro. Tarifam pieaugot par 15 %, līdz 92 eiro par MWh, tas pats 1,5 MWh patēriņš jau maksātu 138 eiro. Starpība – 18 eiro mēnesī. Četros aukstākajos mēnešos tie jau būtu 72 eiro.

Šādi skaitļi nav paredzēti, lai biedētu. Tie palīdz iepriekš ieraudzīt, kur var rasties papildu spiediens uz ģimenes budžetu. Kad cilvēks zina vismaz aptuveno risku, ir vieglāk plānot, pirmais rēķins izraisa mazāk dusmu un lēmumus mājās pieņemt ir vieglāk.

Kad rēķins var pieaugt visvairāk

Lielāko rēķinu parasti nosaka nevis tikai tarifs, bet trīs lietu kombinācija: augstāka siltuma cena, lielāks patēriņš un sliktāks ēkas stāvoklis. Ja māja nav renovēta, logi ir veci, siltuma mezgls nav sabalansēts, bet dzīvoklī pastāvīgi gribas uzturēt augstāku temperatūru, rēķins pieaug ātrāk.

Tāpēc divi vienādas platības dzīvokļi vienā pilsētā var maksāt ļoti atšķirīgi. Vienā mājā iedzīvotāji izjūt tikai nelielu pieaugumu, citā – rēķins strauji palielinās tā, ka nākas pārskatīt visu mēneša budžetu. Tas ir īpaši sāpīgi gados vecākiem cilvēkiem, jaunām ģimenēm un tiem, kuri jau tagad dzīvo no algas līdz algai.

Praktiskais ieguvums šeit ir vienkāršs: jau pirms sezonas ir vērts apskatīt ne tikai tarifu, bet arī savas mājas patēriņu. Dažkārt visvairāk ietaupa nevis viens cilvēks savā dzīvoklī, bet visa māja, kad laikus tiek noregulēts siltuma mezgls, pārbaudītas kopējās sistēmas, aizvērtas aukstās kāpņu telpas durvis, sakārtoti pagraba logi vai biedrība beidzot nopietnāk pievēršas siltuma zudumiem.

Ko gaidīt rudenī

Tuvojoties oktobrim un novembrim, gan Latvijā, gan Lietuvā vajadzētu kļūt skaidrākiem precīzākiem kurināmā iepirkumu rezultātiem un galīgajiem tarifu lēmumiem. Rīgā tieši rudenī kļūs skaidrs, cik reāli maksās siltuma ražošana un iepirkšana ziemas mēnešiem. Arī Lietuvas pilsētu piegādātāji publicēs un precizēs cenas atbilstoši savai situācijai.

Iedzīvotājiem tas nozīmē vienu: apkures sezonai ir vērts gatavoties nevis tad, kad radiatori jau ir karsti, bet tagad. Pārskatīt rēķinus, aprēķināt iespējamo sadārdzinājumu, noskaidrot savas mājas patēriņu un nepaļauties tikai uz vispārīgām frāzēm, ka „kļūs nedaudz dārgāk“ vai „varbūt nebūs tik slikti“.

Siltums mājās nav tikai skaitlis rēķinā. Tā ir sirdsmiera sajūta, drošība, bērnu istaba bez aukstuma, vakars uz dīvāna bez otras jakas un sajūta, ka ziema nav pārsteigusi nesagatavotus. Tāpēc pirmie tarifu aprēķini Lietuvai un Latvijai nav sauss enerģētikas paziņojums, bet gan signāls iedzīvotājiem: ir vērts sagatavoties agrāk, lai pirmais lielākais rēķins nebūtu nepatīkams pārsteigums.