Gatavojieties jau tagad – apkures sezona būs dārgāka nekā parasti. Vācijas gāzes krātuves tukšojas, un cenu šoks var aizripot līdz Lietuvai

Rudens vēl tikai tuvojas, taču Eiropas gāzes tirgū jau valda spriedze, ko šajā apkures sezonā var sajust arī iedzīvotāji. Lielākais satraukuma avots ir Vācija. Valstī, kurā koncentrējas vairāk nekā piektā daļa no visas Eiropas Savienības gāzes krātuvju jaudas, krājumu līmenis pašlaik ir neparasti zems.

Tas ir svarīgi ne tikai vāciešiem. Vācija ir viens no lielākajiem Eiropas enerģijas tirgus mezgliem, tāpēc tās problēmas ļoti ātri atspoguļojas cenās visā reģionā. Ja valstij neizdosies laikus papildināt krājumus un ziema būs aukstāka, spiediens var pieaugt ne tikai uz gāzes, bet arī apkures un elektroenerģijas cenām.

„Politico“ brīdina, ka pašreizējā situācijā pat nelieli piegāžu traucējumi var būtiski paaugstināt gāzes cenas visā Eiropā. Latvijai tas nenozīmē automātisku rēķinu kāpumu jau rīt, taču signāls ir skaidrs: rudenī un ziemā enerģijas cenu tēma atkal var atgriezties ļoti sāpīgā veidā.

Eiropas krātuves piepildās pārāk lēni

Augusta sākumā Eiropas gāzes krātuves bija piepildītas vidēji tikai par 58 procentiem. Tas ir par 16 procentpunktiem mazāk nekā pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs. Citiem vārdiem sakot, Eiropa rudenī ieiet ne tik mierīgi, kā gribētos.

Vēl svarīgāk ir tas, ka šis rādītājs ir zemākais kopš 2011. gada. Šādi skaitļi tirgū uzreiz rada jautājumu: vai līdz ziemai izdosies uzkrāt pietiekami daudz rezervju, lai aukstākie mēneši nepārvērstos dārgā pārbaudījumā?

Vislielākās bažas rada Vācija. Šīs valsts krātuvju piepildījums sasniedz tikai aptuveni 47 procentus. Gāzes uzglabāšanas asociācijas INES vadītājs Sebastians Heinemanns uzsver, ka šajā gada laikā krājumi vēl nekad nav bijuši tik mazi. Vācijas mērogs ir tik liels, ka tās deficīts nav tikai nacionāla problēma – tas ir visas Eiropas tirgus nervs.

Kāpēc Vācijas problēma var kļūt par visu problēmu

Enerģijas tirgū valstis nav noslēgtas salas. Gāze tiek pirkta, pārdota, uzkrāta un sadalīta, izmantojot kopīgu infrastruktūru, tāpēc lielā spēlētāja problēmas ātri ietekmē arī citus. Ja Vācija pēdējā brīdī sāktu agresīvi pirkt gāzi, tas varētu paaugstināt cenas visiem.

Tieši šeit slēpjas sarežģītā izvēle. No vienas puses, krājumi ir jāpapildina, jo tukšas krātuves pirms ziemas ir bīstams scenārijs. No otras puses, ja valstis vai lielie uzņēmumi sāks pirkt gāzi par jebkādu cenu, pati panika var vēl vairāk sadārdzināt tirgu.

Tieši tāpēc Eiropas Savienība jau samazināja ziemas gāzes krājumu mērķi no 90 procentiem līdz 80 procentiem. Tam vajadzētu mazināt spiedienu uz tirgu un izvairīties no paniskas iepirkšanās. Tomēr arī jaunais mērķis nav viegli sasniedzams. Enerģētikas analītiķu uzņēmums „Rapidan“ lēš, ka pašreizējā tempā līdz novembrim varētu sasniegt tikai aptuveni 65 procentu krātuvju piepildījuma robežu.

Ja mērķi mēģinās sasniegt par katru cenu, gāze var tikt pirkta ļoti dārgi. Par dārgo gāzi galu galā maksā ne tikai enerģētikas uzņēmumi – tās cena vienā vai otrā veidā sasniedz patērētājus.

Vācija pagaidām nesteidzas iejaukties tirgū

Neraugoties uz satraukumu, Vācijas valdība pagaidām izvairās no tiešas intervences. Tā nevēlas uzdot valsts kontrolētajiem enerģētikas uzņēmumiem SEFE un „Uniper“ steidzami iegādāties lielus gāzes apjomus.

Vācijas Ekonomikas ministrijas loģika ir vienkārša: valsts koordinēti masveida pirkumi var samazināt piedāvājumu tirgū un vēl vairāk paaugstināt cenas. Citiem vārdiem sakot, mēģinājums nodrošināties pret krīzi pats var kļūt par cenu pieauguma iemeslu.

Paši uzņēmumi situāciju vērtē piesardzīgi. SEFE pārstāvji uzskata, ka līdz ziemai vēl iespējams sasniegt aptuveni 70 procentu piepildījuma līmeni. „Uniper“ ietur atturīgāku toni un atzīst, ka ar katru nedēļu šis uzdevums kļūst arvien grūtāks.

Šāda nogaidīšana var attaisnoties, ja rudens būs silts, piegādes stabilas un pieprasījums strauji nepalielināsies. Tomēr, ja tirgus saņems kaut vienu sliktu ziņu – aukstu laikapstākļu prognozi, piegāžu traucējumus vai ģeopolitisku spriedzi –, cenas var reaģēt ļoti ātri.

Radiatoru apkopeAttēls: Ilustratīvs attēls

Auksta ziema būtu sliktākais scenārijs

Tagad daudz kas būs atkarīgs no laikapstākļiem. Ja rudens un ziema būs siltāki nekā parasti, gāzes pieprasījums samazināsies, krātuvju līmenis būs mazāk kritisks un tirgus varēs izvairīties no lielākas panikas. Šādā gadījumā steidzīga valsts iejaukšanās tagad pat varētu bez vajadzības sadārdzināt enerģiju patērētājiem.

Tomēr auksta ziema būtu pavisam cits stāsts. Ja temperatūra pazemināsies un gāzes piegādes traucēs, uzņēmumiem var nākties pēdējā brīdī pirkt gāzi par ļoti lielām summām. Šādi pirkumi parasti plaši ietekmē cenas – no rūpniecības līdz apkures sistēmām.

Īpaši jutīga situācija var būt valstīs, kas saistītas ar Vācijas piegādes ķēdēm. Ārkārtas situācijās Vācijai ir juridisks pienākums nodrošināt gāzes piegādes vairākām kaimiņvalstīm, tostarp Austrijai, Šveicei, Itālijai un Dānijai. Tas nozīmē, ka Vācijas krājumu trūkums var kļūt nevis par vietēju, bet gan reģionālu jautājumu.

Ko tas nozīmē Lietuvai

Lietuva nav Vācija, un tās apkures sistēmai ir savas īpatnības. Tomēr kopējā Eiropas gāzes cena joprojām ir svarīga. Tā ietekmē enerģijas tirgus gaidas, daļu siltuma ražošanas, elektroenerģijas cenas un vispārējo cenu noteikšanas nervozitāti reģionā.

Tas nenozīmē, ka katrs iedzīvotājs rudenī automātiski saņems lielāku rēķinu tikai Vācijas krātuvju dēļ. Galīgā apkures cena būs atkarīga no konkrētās pilsētas kurināmā struktūras, pašvaldības lēmumiem, siltumapgādes uzņēmuma iepirkumiem, biokurināmā cenām, laikapstākļiem un valsts regulējuma. Tomēr Eiropas gāzes tirgus ir viens no faktoriem, kas var pasliktināt kopējo fonu.

Iedzīvotājiem jau laikus vajadzētu sagatavoties nevis panikai, bet praktiskai sezonai. Ja mājoklis ir vecs, ir vērts pārbaudīt logu hermētiskumu, radiatorus, termostatus un kopības lēmumus par apkures sistēmas balansēšanu. Dažkārt par dažiem procentiem mazāks siltuma patēriņš ir reālāks palīgs maciņam nekā gaidīšana, ka tirgus pats kļūs labvēlīgs.

Dažas valstis jau rīkojas izlēmīgāk

Ne visas valstis izvēlas nogaidīšanas taktiku. Nīderlande jau ir nolēmusi iejaukties un piešķīrusi 1,2 miljardus eiro valsts uzņēmumam EBN, lai paātrinātu gāzes krājumu papildināšanu. Tas liecina, ka daļa Eiropas politiķu nevēlas gaidīt līdz pēdējam brīdim.

Vācijā arī INES asociācija aicina meklēt risinājumus, piemēram, uz laiku samazināt tīkla izmantošanas maksas, lai uzņēmumiem būtu izdevīgāk ātrāk iesūknēt gāzi krātuvēs. Šādi risinājumi nav tik dramatiski kā masveida valsts pirkumi, taču tie var palīdzēt tirgum kustēties ātrāk.

Tuvākie mēneši parādīs, kurš ceļš bija pareizāks: piesardzīga nogaidīšana vai agrāka iejaukšanās. Tomēr viena lieta jau ir skaidra – Eiropa šo apkures sezonu sagaidīs ne tik mierīgi, kā gribētos. Vācijas gāzes krātuves ir kļuvušas par brīdinājuma zīmi visam reģionam, un apkures rēķinu tēma rudenī atkal var kļūt par vienu no jutīgākajām.