Sākoties apkures sezonai, es pabīdu mēbeles vismaz dažus centimetrus nost no radiatoriem – atšķirība ir milzīga

Vai arī jums rudenī šķiet, ka radiators ir gluži karsts, bet istabā tāpat ir kaut kā vēsi? Bieži pirmās aizdomas krīt uz apkures sistēmu: varbūt tā silda pārāk vāji, varbūt caurulēs ir gaiss, varbūt jau pienācis laiks zvanīt apsaimniekotājam. Tomēr dažkārt problēma atrodas tepat blakus – liels dīvāns, kumode vai gulta, kas novietota gandrīz pie paša radiatora.

Šāds skats mājās ir ļoti ierasts. Mēbeles izkārtojam tā, lai būtu ērti pārvietoties, lai istaba izskatītos kārtīgāka vai lai zem loga rastos vieta mantām. Bet radiators paliek aiz aizkaru krokām un dīvāna atzveltnes, it kā aizmirsts istabas stūris. Siltums tad darbojas, bet ne vienmēr sasniedz vietas, kur to visvairāk gaidām – pie galda, uz paklāja vai gultā pirms gulētiešanas.

Mēbeli nav nepieciešams pabīdīt par pusi istabas. Bieži pietiek ar dažu centimetru spraugu, lai ap radiatoru rastos vieta gaisa kustībai. Šķietams sīkums, taču, sākoties apkures sezonai, tieši šādi sīkumi mājās dažkārt maina vairāk nekā vēl viena termostata pagriešana.

Kad siltums iestrēgst starp sienu un dīvānu

Radiators silda ne tikai tāpēc, ka pats ir karsts – tas sasilda blakus esošo gaisu, un tam ir jāceļas augšup un jāizplatās pa telpu. Kad radiatora priekšā atrodas masīvs dīvāns vai plata kumode, siltajam gaisam nākas atsisties pret šķērsli. Daļa siltuma paliek šaurajā spraugā, sasilda mēbeles aizmuguri, sienu vai aizkaru, bet istabas vidu sasniedz daudz mazāk siltuma.

Tad rodas pazīstams paradokss: pieejot pie radiatora, ir pat pārāk karsti, bet, apsēžoties uz dīvāna, gribas apsegties ar pledu. Cilvēks sāk griezt apkuri stiprāk, lai gan siltuma avots jau tā cenšas no visa spēka. Tikai istabas plānojums tam atgādina sastrēgumu – ceļš ir, bet izbraukt nav iespējams.

Īpaši labi tas jūtams mazākās istabās, kur mēbeles dabiski tiek sabīdītas pie sienām. Bērnu istabā pie radiatora bieži nonāk gulta, viesistabā – dīvāns, guļamistabā – skapītis vai drēbju grozs. Visi šie priekšmeti šķiet nevainīgi, līdz sākas pirmās aukstākās naktis.

Daži centimetri nav sīkums

Nav jāvadās pēc domas, ka mēbele noteikti jāatbīda pēc iespējas tālāk. Tas ne vienmēr ir iespējams, īpaši šaurā dzīvoklī, un mājām nav jāpārvēršas par noliktavu ar platiem celiņiem gar katru sienu. Tomēr skaidra sprauga starp radiatoru un mēbeli ļauj gaisam brīvāk cirkulēt, bet siltumam – neiestrēgt vienā vietā.

Praktiski būtu vērts pārbaudīt, vai mēbeles aizmugure nepieskaras radiatoram un vai tā pilnībā neaizsedz tā priekšpusi. Ja mēbeli iespējams pabīdīt vismaz dažus centimetrus, tas jau ir labāk nekā atstāt to cieši piespiestu. Vēl svarīgāk ir nenokraut radiatoru ar veļu, kastēm, spilveniem vai sezonas mantām – aukstajos mēnešos tas nav papildu plaukts, lai gan dažkārt ļoti gribas to tā izmantot.

Aizkari arī var veicināt to pašu problēmu. Gari, biezi aizkari, kas nokarājas tieši uz radiatora, aiztur silto gaisu pie loga. Vakarā tos aizvilkt gribas mājīguma un privātuma dēļ, tomēr ir vērts parūpēties, lai tie vismaz kaut nedaudz neaizsegtu siltuma ceļu uz istabu.

Sākoties apkures sezonai, es pabīdu mēbeles vismaz dažus centimetrus nost no radiatoriem – atšķirība ir milzīgaAttēls: Unsplash / Volodymyr Dobrovolskyy

Vakarā istabā ir vēsi, lai gan radiators ir karsts

Bieža aina sākas pavisam vienkārši: pārnākam no darba, ārā ir dzestrs, bet mājās negribas novilkt džemperi. Pieliekot roku radiatoram, ir skaidrs, ka tas patiešām ir silts. Taču tā priekšā stāv dīvāns, uz tā nomests pleds, bet sānos vēl piekļāvies neliels galdiņš – jo citādi, šķiet, tos vienkārši nav kur novietot.

Šādā situācijā pirmā reakcija ir saprotama: paaugstināt temperatūru. Tomēr pirms tam būtu vērts minūti pavērot, kas notiek ap radiatoru. Pabīdot dīvānu, atvirzot galdiņu vai mainot vienas kastes atrašanās vietu, pēc kāda laika var sajust, ka siltums istabā izplatās vienmērīgāk, lai gan pats radiators paliek nemainīgs.

Vecākiem tas ir aktuāli bērnu gultu un rotaļu stūrīšu dēļ, kuros vieta parasti tiek izmantota līdz pēdējam centimetram. Senioriem var būt grūti stumdīt smagas mēbeles, tāpēc šeit labāk negaidīt salu un lūgt tuvinieku palīdzību. Īrētā mājoklī iedzīvotāji bieži nevēlas neko mainīt, taču daži centimetri parasti nemaina interjeru, bet ikdienas komfortu var uzlabot ļoti jūtami.

Ne tikai iedzīvotāja vaina – bet sākt var ar sevi

Protams, ne katra vēsa istaba nozīmē, ka vainīga ir kumode. Dažkārt radiators patiešām darbojas slikti, siltums māju sasniedz nevienmērīgi, pa logiem ieplūst aukstums vai telpai ir citi siltuma zudumi. Ja pēc radiatora atbrīvošanas tas paliek tikai remdens, bet mājās pastāvīgi ir auksti, problēmu atrisināt, tikai pārbīdot mēbeles, neizdosies.

Tomēr pirms dusmošanās par apkures rēķiniem vai bojājuma meklēšanas ir vērts novērst to, ko varam mainīt paši. Atbrīvot radiatora priekšpusi, neatstāt uz tā žūstošas biezas drēbes, pacelt aizkaru nost no siltuma plūsmas – tās ir nelielas pūles. Tās neprasa ne remontu, ne jaunu aprīkojumu, tikai nedaudz citādu skatījumu uz sen ierasto istabas stūri.

Un te svarīga ir otra puse: darbinieki, kas rūpējas par mājas apkuri, nevar redzēt, kā katrā dzīvoklī ir sabīdītas mēbeles. Viņi var parūpēties par sistēmu, bet ceļu siltumam istabā atstājam mēs paši. Tāpēc visprātīgāk ir apvienot abas lietas – neignorēt īstus bojājumus, bet arī neļaut dīvānam kļūt par biezu sienu starp radiatoru un visu mājokli.

Apkures sezona katru gadu atgādina vienkāršu likumu: siltums mājās nav atkarīgs tikai no tā, cik karsts ir radiators. Dažkārt mājīgāk kļūst nevis tad, kad pagriežam rokturi augstāk, bet tad, kad beidzot piešķiram tam radiatoram dažus brīvus centimetrus, lai tas varētu elpot.