Kondicionieri uzstādīju balkonā un domāju, ka visu daru pareizi: kaimiņienes sūdzība ātri parādīja, cik ļoti kļūdījos

Kad vasarā dzīvoklis sakarst tā, ka vakarā sienas joprojām izstaro dienas karstumu, cilvēks sāk domāt nevis par noteikumiem, bet par izdzīvošanu. Atver logu – nekādas atšķirības. Aizvelc aizkarus – tik un tā ir smacīgi. Ventilators tikai dzenā silto gaisu pa istabu. Tad kādā vakarā beidzot pasaki sev: viss, lieku kondicionieri.

Tā arī izdarīju. Sameklēju meistarus, izvēlējos ierīci, vienojos par uzstādīšanu. Šķita, ka risinājums ir vienkāršs: iekšējais bloks istabā, ārējais – balkonā. Galu galā es to nekarinu pie mājas fasādes, ne virs ietves, ne pie kaimiņa loga. Mans balkons, mans dzīvoklis, mans karstums, mana nauda.

Tikai tobrīd vēl nezināju vienu nepatīkamu lietu: daudzdzīvokļu mājā pat tas, kas šķiet „mans”, ne vienmēr ir tikai mans.

Kaimiņienes sūdzība atnāca ātrāk nekā pirmais vēsais vakars

Pirmais vakars ar kondicionieri bija gandrīz svētki. Istaba beidzot atdzisa, gulēt kļuva iespējams, un es jau domās nožēloju, ka to neizdarīju agrāk. Taču miers nebija ilgs.

Nākamajā dienā uzzināju, ka kaimiņiene iesniegusi sūdzību. Viņa apgalvoja, ka ārējais bloks balkonā ir redzams, bojā mājas izskatu, var radīt troksni un vibrāciju, bet pats svarīgākais – tas uzstādīts bez saskaņojumiem. Sākumā sadusmojos. Šķita, ka tas ir vienkārši klasisks daudzdzīvokļu mājas konflikts: vienam ir par karstu, otram viss traucē.

Taču, kad sāku noskaidrot apstākļus, dusmas ļoti ātri nomainīja nepatīkama sajūta. Izrādījās, ka jautājums nav tikai par to, vai kaimiņienei patīk mans kondicionieris. Jautājums ir – vai man vispār bija tiesības to tik vienkārši uzstādīt.

Balkons nav tik privāta teritorija, kā šķiet

Lielākā kļūda bija domāt, ka tad, ja ārējais bloks atrodas balkonā, tas vairs nevienu citu neietekmē. Patiesībā daudzdzīvokļu mājā viss ir sarežģītāk. Ārsienas, galvenās konstrukcijas, fasāde un daļa inženiertehnisko risinājumu ir saistīti ar mājas kopīpašumu, tāpēc viena dzīvokļa īpašnieka lēmums var kļūt par visas mājas jautājumu.

Civilkodekss paredz, ka dzīvokļu un citu telpu īpašniekiem kopīpašuma domājamās daļas veidā pieder mājas koplietošanas telpas, galvenās konstrukcijas un koplietošanas iekārtas. Lēmumi par koplietošanas objektu pārvaldīšanu un izmantošanu parasti tiek pieņemti ar dzīvokļu un citu telpu īpašnieku balsu vairākumu Civilkodeksa 4.85. pantā noteiktajā kārtībā.

Savukārt kondicionieris daudzdzīvokļu mājā bieži vien skar tieši šo robežu. Ja tiek urbta ārsiena, ievilktas caurulītes, uzstādīti stiprinājumi, mainīts fasādes izskats vai ierīce ir redzama no ārpuses, tas vairs nav tikai „es noliku lietu savā balkonā”.

Pirms kondicioniera ieslēgšanas pēc ziemas ir vērts izdarīt vienu lietuAttēls: Ilustratīvs attēls

Kur beidzas vienkārša novietošana un sākas atļaujas

Valsts teritorijas plānošanas un būvniecības inspekcija ir skaidrojusi, ka daudzdzīvokļu mājas iestiklota balkona grīdas uzstādīšana kondicioniera ārējam blokam, to un sistēmas elementus nenostiprinot pie fasādes, netiek uzskatīta par mājas izskata mainīšanu un šādiem vienkāršā remonta darbiem būvatļaujas dokuments nav nepieciešams. Tomēr tajā pašā skaidrojumā uzsvērts, ka, lai daudzdzīvokļu mājas ārsienā izveidotu kondicionēšanas sistēmai nepieciešamu atveri, ir jāsaņem dzīvokļu un citu telpu īpašnieku vairākuma piekrišana.

Citiem vārdiem sakot, atšķirība ir milzīga. Viena lieta ir novietot ierīci iestiklotā balkonā tā, lai tā netiktu piestiprināta pie fasādes, nemainītu izskatu un nebūtu nepieciešamas atveres kopējā sienā. Pavisam kas cits ir uzstādīt sistēmu tā, ka tiek urbta siena, mainīta ēkas āriene vai ierīce kļūst par redzamu mājas fasādes daļu.

Vēl stingrākas prasības ir tad, ja ārējais bloks tiek uzstādīts uz daudzdzīvokļu mājas fasādes. VTPSI norāda, ka kondicioniera ārējā bloka uzstādīšana uz daudzdzīvokļu mājas fasādes, izveidojot atveres kondicionēšanas sistēmai, tiek uzskatīta par vienkāršo remontu, kas maina daudzdzīvokļu mājas izskatu, un pilsētā šādiem darbiem ir nepieciešams būvatļaujas dokuments.

Nācās to demontēt, lai gan šķita, ka viss jau ir izdarīts

Sāpīgākā nebija pati juridiskā daļa. Sāpīgākais bija saprast, ka darbi jau bija paveikti, nauda jau samaksāta, dzīvoklis beidzot atdzisis, taču viss var nākties demontēt tikai tāpēc, ka sāku no nepareizās puses.

Vispirms vajadzēja aprunāties ar mājas administratoru vai biedrību. Vajadzēja noskaidrot, vai šāda uzstādīšana konkrētajā mājā ir atļauta, vai netiks mainīts fasādes izskats, vai nepieciešama iedzīvotāju piekrišana un vai ir vajadzīgs būvatļaujas dokuments. Vajadzēja sagatavot skaidru uzstādīšanas plānu: kur atradīsies ārējais bloks, kur tiks novadīts kondensāts, vai tas nepilēs kaimiņiem, vai ierīce neradīs troksni un vibrāciju.

Es rīkojos pretēji. Vispirms uzstādīju, un tikai pēc tam sāku interesēties. Un tieši tā ir visdārgākā kļūda.

Kondicionieris var būt likumīgs, drošs un nevienam netraucēt, taču, ja tas uzstādīts nepareizā kārtībā, strīds ar kaimiņiem ātri vien vairs nav viedokļa, bet gan dokumentu jautājums. Bet dokumentu man nebija.

Kaimiņiene kaitināja, taču viņai nebija pilnībā nepareizi

Sākumā gribējās teikt: „Kaimiņien, jums taču no tā nav ne silts, ne auksts.” Taču daudzdzīvokļu mājā šāda pieeja nedarbojas. Ja ierīce ir redzama, dūc, vibrē, maina kopējo izskatu vai ar to saistītās daļas iet caur kopējām konstrukcijām, kaimiņiem ir tiesības uzdot jautājumus.

Protams, ne katra sūdzība nozīmē, ka cilvēkam automātiski ir taisnība. Dažkārt kaimiņi sūdzas principa pēc, dusmu dēļ vai ieilgušu konfliktu dēļ. Taču kondicioniera gadījumā labāk būt sagatavotam tā, lai pat sūdzība nekļūtu par katastrofu. Ja ir piekrišanas, dokumenti un kārtīga uzstādīšana, sarunāties ir daudz vieglāk.

Manā gadījumā bija pretēji: bija ierīce, bet nebija skaidra juridiskā pamata. Tāpēc nācās nolaist galvu un atzīt, ka karstums nav attaisnojums procedūru apiešanai.

Ko es būtu darījis citādi

Ja tagad kondicionieri uzstādītu no jauna, vispirms vērstos pie mājas administratora vai biedrības un rakstiski pajautātu, kāda kārtība ir spēkā konkrētajā mājā. Pēc tam lūgtu meistariem ne tikai cenu, bet arī skaidru tehnisko risinājumu: kur atradīsies ārējais bloks, kā tiks novadīts kondensāts, vai būs jāurbj ārsiena, vai bloks būs redzams no ārpuses un vai būs nepieciešami papildu stiprinājumi.

Ja noskaidrotos, ka tiek izmantota mājas kopējā siena vai mainīts izskats, es savāktu dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišanu. Ja darbi ietilptu gadījumos, kad nepieciešams būvatļaujas dokuments, vispirms nokārtotu atļauju pašvaldībā, nevis cerētu, ka „varbūt neviens nepamanīs”.

Tāpat uzreiz parūpētos par kondensāta novadīšanu. Ūdens nedrīkst pilēt uz kaimiņa balkona, palodzes vai fasādes. Šāds sīkums var kļūt par pirmo iemeslu sūdzībai, pat ja pati ierīce būtu uzstādīta diezgan kārtīgi.

Kas jāzina ikvienam, kurš daudzdzīvokļu mājā plāno uzstādīt kondicionieri

Svarīgākais noteikums ir vienkāršs: neuzskatiet, ka balkons automātiski atrisina visus ar atļaujām saistītos jautājumus. Ja kondicioniera ārējais bloks tikai tiek novietots iestiklotā balkonā uz grīdas, nav piestiprināts pie fasādes, nemaina mājas izskatu un nav nepieciešama atvere ārsienā, situācija var būt vienkāršāka. Taču, ja nepieciešams urbt, stiprināt, karināt, mainīt fasādi vai izmantot mājas kopējās konstrukcijas, rodas jautājums par piekrišanām un atļaujām.

Tāpēc, pirms izsaucat meistarus, izdariet trīs lietas. Pirmkārt, konsultējieties ar administratoru vai biedrību. Otrkārt, noskaidrojiet, vai būs nepieciešama dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišana. Treškārt, pārbaudiet pašvaldībā vai pie speciālistiem, vai konkrētajā gadījumā nav nepieciešams būvatļaujas dokuments.

Tas izklausās garlaicīgi, taču garlaicība ir lētāka nekā demontāža.

Mana mācība izmaksāja dārgāk nekā atļauja

Tajā dienā, kad nācās demontēt kondicionieri, mani visvairāk kaitināja nevis kaimiņiene. Mani kaitināja mana paša steiga. Es gribēju ātru risinājumu un ērtības, taču aizmirsu, ka daudzdzīvokļu māja nav privātmāja. Šeit pat tavs vēsums var kļūt par cita cilvēka problēmu, ja tas radīts caur kopējo sienu, kopējo fasādi vai kopējo noteikumu lauku.

Tagad es zinu: kondicionieris dzīvoklī nav tikai sadzīves tehnika. Tas ir neliels būvniecības risinājums, kas var skart kopīpašumu, ēkas izskatu un kaimiņu intereses.

Tāpēc, ja domājat rīkoties tā, kā rīkojos es, apstājieties pirms uzstādīšanas, nevis pēc sūdzības. Vispirms dokumenti, piekrišanas un skaidrs plāns. Tikai pēc tam – vēsums mājās. Jo karstā vasaras naktī kondicionieris šķiet glābiņš, bet bez atļaujām tas ļoti ātri var pārvērsties par vēl vienu lietu, kas jānoņem no sienas un jānovieto noliktavā.