Kartupeļi pagrabā sāk pūt ne bez iemesla: viena sauja pelnu var izglābt ražu

Šķiet, ka lielākais darbs jau ir paveikts: kartupeļi izaudzēti, novākti, maisi sakrauti, pagrabs sagatavots. Atliek tikai gaidīt ziemu un priecāties par savu ražu. Taču tieši tad nereti sākas nepatīkamākā daļa – pēc dažām nedēļām pagrabā parādās smaga smaka, maisa apakšā kļūst redzami mitri plankumi, bet starp veselajiem bumbuļiem tiek atrasti mīksti, tumšāki un jau pūt sākuši kartupeļi.

Tas ir pazīstams daudziem, kuri kaut reizi ir glabājuši kartupeļus pagrabā vai pieliekamajā. Un visbiežāk vainīga nav „slikta raža“, bet gan dažas vienkāršas kļūdas: kartupeļi novākti pārāk mitrā laikā, salikti neizžāvēti, pagrabā ir pārāk silts vai pārāk mitrs, bet bojātie bumbuļi atstāti kopā ar veselajiem.

Labā ziņa ir tā, ka ražu vēl var pasargāt. Tam nav vajadzīgi dārgi līdzekļi – jau sen izmantota metode ir koksnes pelni vai parasts krīts, ar ko kartupeļus apkaisa pirms glabāšanas.

Kāpēc kartupeļi sāk pūt, tiklīdz nonāk pagrabā

Kartupeļi nav akmeņi. Tas ir dzīvs bumbulis ar mizu, ko ļoti viegli sabojāt, rokot, berot spaiņos, berot maisos vai neuzmanīgi transportējot. Pat neliels skrāpējums var kļūt par vārtiem baktērijām un sēnītēm, īpaši tad, ja vide ir mitra.

Lielākā problēma bieži sākas tad, kad kartupeļus rok pēc lietus vai no mitras zemes. Tie izskatās stingri, taču uz virsmas paliek mitrums, zeme un mikroorganismi. Ja šādus bumbuļus uzreiz saber maisos vai kastēs, pagrabā veidojas lieliska vide puvei: maz gaisa, daudz mitruma, augstāka temperatūra un bojāti kartupeļi.

Īpaši bīstama ir tā dēvētā slapjā puve. Tā izplatās ātri, bet bojātie kartupeļi kļūst mīksti, ūdeņaini un izdala nepatīkamu smaku. Viens šāds kartupelis maisā var sabojāt apkārt esošos, tāpēc, glabājot ražu, svarīgi ir ne tikai apkaisīt ar aizsarglīdzekli, bet arī rūpīgi atlasīt bumbuļus.

Pirmais darbs pēc rakšanas – nevis pagrabs, bet žāvēšana

Pēc kartupeļu novākšanas nevajadzētu steigties tos uzreiz nest uz pagrabu. Pat ja gribas ātrāk visu sakārtot, ir vērts dot bumbuļiem laiku apžūt. Vislabāk kartupeļus uz dažām stundām vai ilgāku laiku izklāt sausā, ēnainā un labi vēdināmā vietā. Tiešos saules staros tos turēt nevajadzētu, jo kartupeļi var kļūt zaļi, un tādi pārtikai nav piemēroti.

Šajā laikā no bumbuļiem nožūst zeme, labāk kļūst redzami bojājumi, iegriezumi, plaisas vai slimību pazīmes. Tas ir ļoti svarīgs posms, jo pagrabā nedrīkst nonākt viss pēc kārtas. Pārtikai vai ātrai izlietošanai var atlikt nedaudz bojātus kartupeļus, taču ilgstošai glabāšanai jāatstāj tikai veseli, stingri, neiegriezti bumbuļi bez aizdomīgiem plankumiem.

Ja kartupeļi tika rakti mitrā laikā, žāvēšanai jāvelta vēl lielāka uzmanība. Mitrs bumbulis pagrabā ir kā aicinājums puvei.

Ar ko apkaisīt kartupeļus, lai tie ilgāk uzglabātos

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt puves risku, ir pirms glabāšanas apkaisīt kartupeļus ar koksnes pelniem. Der tikai tīri pelni, kas iegūti, dedzinot neapstrādātu koksni. Nedrīkst izmantot pelnus no krāsotas vai impregnētas koksnes, atkritumiem, plastmasas vai citiem pārpalikumiem.

Pelni palīdz uzsūkt lieko mitrumu un rada puves izplatībai mazāk labvēlīgu vidi. Tie īpaši noder tad, ja pagrabam ir tendence kļūt mitram vai kartupeļi nav pilnībā sausi. Svarīgi nepārspīlēt – kartupeļus nav nepieciešams aprakt pelnu slānī. Pietiek bumbuļus viegli apkaisīt vai iebērt nedaudz pelnu starp kartupeļu slāņiem.

Līdzīgi var izmantot arī krītu. Tas arī palīdz uzsūkt lieko mitrumu un samazina vides skābumu. Krīts ir īpaši ērts tiem, kuri nevēlas izmantot pelnus vai kuru rīcībā to nav.

Bioloģiskie līdzekļi – vēl viena izvēle

Ja vēlaties papildu aizsardzību, daži dārzkopji izmanto bioloģiskos preparātus, piemēram, „Fitosporīnu“. Šādus līdzekļus lieto saskaņā ar ražotāja norādījumiem: bumbuļus apstrādā, pēc tam atstāj pilnībā nožūt un tikai tad nes uz glabāšanas vietu.

Svarīgākais ir neimprovizēt. Bioloģiskie līdzekļi jāizmanto tikai tā, kā norādīts uz etiķetes. Lielāks daudzums vai nepareiza sagatavošana ne vienmēr dos labāku rezultātu, bet dažkārt var radīt tikai papildu problēmas.

Tomēr pat vislabākais līdzeklis neizglābs ražu, ja pagrabā tiks salikti slapji, bojāti un nešķiroti kartupeļi. Pelni, krīts vai bioloģiskais preparāts ir palīgs, bet ne brīnums.

Pagrabam jābūt sausam, vēsam un vēdināmam

Kartupeļu glabāšanai nav piemērots silts, mitrs un slikti vēdināms pagrabs. Ja telpā uzkrājas kondensāts, sienas kļūst mitras un gaisā jūtams smagnējums, puves risks ievērojami palielinās. Kartupeļiem nepieciešams vēsums, bet ne aukstums, kā arī nemainīga vide bez lielām temperatūras svārstībām.

Ļoti svarīgi kartupeļus neglabāt tieši uz betona grīdas, ja tā kļūst mitra. Labāk izmantot koka kastes, paliktņus, režģus vai citu pamatni, kas ļauj gaisam cirkulēt. Ja kartupeļus saber biezā slānī bez jebkādas ventilācijas, apakšā tie ātrāk sāk svīst un bojāties.

Glabāšanas laikā ražu ir vērts vismaz laiku pa laikam pārbaudīt. Ja atrodat pūstošu kartupeli, tas nekavējoties jāizņem. Atstāts starp veselajiem bumbuļiem, tas var kļūt par puves perēkli.

Vai drīkst ēst kartupeļus, kas sākuši pūt

Šeit labāk neriskēt. Ja kartupelis ir tikai nedaudz mehāniski bojāts, bet tam nav nepatīkamas smakas, tas nav mīksts, gļotains vai tumši sairdis, to var ātri izlietot, nogriežot bojāto vietu. Taču stipri pūstošus, slapjus, smakojošus vai aizdomīgi mīkstus kartupeļus ēst nevajadzētu.

Vārīšana var iznīcināt daļu baktēriju, taču tā ne vienmēr novērš nepatīkamo garšu, smaku vai iespējamās sadalīšanās vielas. Turklāt šādi kartupeļi bieži sabojā visu ēdienu. Labāk zaudēt dažus bumbuļus, nekā riskēt ar veselību un glabāt puvi līdzās labai ražai.

Galvenais noteikums – pagrabā jānonāk tikai veseliem kartupeļiem

Ja vēlaties, lai kartupeļi saglabātos līdz pavasarim, viss sākas nevis pagrabā, bet ar ražas sagatavošanu. Vislabāk rakt sausākā laikā, bumbuļi noteikti jāapžāvē, jāsašķiro un tikai pēc tam jānes uz glabāšanas vietu. Bojātie kartupeļi jāizlieto vispirms, nevis jāpaslēpj maisa vidū, cerot, ka „varbūt nekas nenotiks“.

Koksnes pelni vai krīts var kļūt par ļoti vienkāršu un lētu aizsardzību pret lieko mitrumu. Tie neradīs brīnumu, ja pagrabs ir slapjš, bet kartupeļi salikti ar zemi un bojājumiem, tomēr pareizi sagatavotai ražai tas var būt tieši tas mazais solis, kas palīdz izvairīties no lieliem zaudējumiem.

Rudenī pagrabā uzvar nevis tas, kurš sarok visvairāk kartupeļu, bet gan tas, kurš prot tos pareizi saglabāt.