Smaržas no vecmāmiņas skapīša simtiem eiro vērtībā: kuras padomju laika smaržas tracina jauniešus?
Vēl pavisam nesen veca smaržu pudelīte no skapīša daudziem atgādināja tikai vecmāmiņas tualetes galdiņu, mežģīņu salvetes un laikus, kad smaržas tika taupītas „īpašam gadījumam“. Tagad situācija mainās: vintāžas smaržas piedzīvo jaunu popularitātes vilni, un jauni smaržu cienītāji arvien biežāk meklē aromātus, kas radīti krietni agrāk, nekā viņi paši piedzima.
Sociālajos tīklos vintāžas parfimērijas tēma gūst miljoniem skatījumu, bet vecās pudelītes, kuras vēl pirms dažiem gadiem varēja vienkārši izmest, šodien kļūst par kolekcionāru atradumiem. Īpašu uzmanību piesaista padomju laika smaržas – no leģendārās „Sarkanās Maskavas“ līdz Latvijas fabrikas „Dzintars“ aromātiem.
„Sarkanā Maskava“ atkal ieinteresē vintāžas cienītājus
Viens no pazīstamākajiem padomju laika aromātiem ir „Sarkanā Maskava“. Kādreiz šis aromāts bija atpazīstams daudzās mājās, bet šodien tas atkal piesaista vintāžas smaržu meklētāju uzmanību.
Jaunāki patērētāji bieži atzīst, ka sākumā baidās, ka aromāts būs pārāk „vecmodīgs“, smags vai atgādinās tikai pagātnes kosmētikas skapīti. Tomēr pēc izmēģināšanas daži maina savu viedokli: tieši piesātinājums, raksturs un vēstures izjūta šodien kļūst par šī aromāta priekšrocību.
Interese vērojama arī vintāžas preču tirgū. Vecas „Sarkanās Maskavas“ pudelītes starptautiskajās platformās var atrast par aptuveni 52–104 eiro, atkarībā no stāvokļa, iepakojuma, izgatavošanas gada un tā, vai pudelīte ir pilna. Modernākas vai mazāk retas versijas parasti maksā lētāk.
„Dzintars“: latviešu smaržas, ko meklē kolekcionāri
Vēl viena īpaši interesanta kategorija ir Latvijas fabrikas „Dzintars“ smaržas. Šis Rīgā darbojušais uzņēmums bija labi pazīstams visā Padomju Savienībā, un tā produkcija daudziem vēl joprojām raisa spēcīgas atmiņas.
Īpaši augstu tiek vērtētas vecākas kompozīcijas, kuras jau sen vairs netiek ražotas. Tas nav tikai aromāts – kolekcionāriem svarīga ir arī kastīte, etiķete, pudelītes dizains, saglabājies šķidrums un pat korķīša stāvoklis.
Vintāžas preču platformās var atrast desmitiem vecu „Dzintars“ smaržu. Piemēram, 1971. gada „Amber“ pudelīte tiek vērtēta aptuveni par 78 eiro, „Riga Lilac“ var maksāt aptuveni 172 eiro, bet retāki atsevišķi aromāti vai komplekti tiek piedāvāti par 260 eiro un vairāk. Dažu reto pudelīšu cenas var pārsniegt arī 350 eiro.
Šādas summas daudziem šķiet negaidītas, jo vēl nesen šie aromāti tika uzskatīti vienkārši par vecām lietām no skapīša. Tomēr vintāžas tirgū darbojas cita loģika: jo retāks izlaidums, jo labāk saglabājies iepakojums un jo lielāka nostalģijas vērtība, jo augstāka cena.
„Talismans“ un olimpiskais lācis Miša
Vēl viens kolekcionāru meklēts aromāts ir „Talismans“, ko rūpnīca „Novaja Zarya“ izlaida 1980. gadā Maskavas olimpiskajām spēlēm. Uz pudelītes un kastītes bija attēlots oficiālais spēļu talismans – lācis Miša.
Tieši šī detaļa šodien piešķir aromātam papildu vērtību. Tā vairs nav tikai parfimērija, bet arī vēsturisks suvenīrs, kas saistīts ar konkrētu laikposmu un notikumu.
Starptautiskajā tirgū līdzīgas vintāžas pudelītes pašlaik tiek pārdotas par aptuveni 43–61 eiro, atkarībā no stāvokļa un oriģinālā iepakojuma. Piemēram, aizvērta pudelīte ar kastīti var maksāt aptuveni 48 eiro.
Kāpēc jaunieši pērk pagātnes aromātus
No pirmā acu uzmetiena var šķist dīvaini, ka jauni cilvēki interesējas par smaržām, kas agrāk stāvēja viņu māšu vai vecmāmiņu skapīšos. Tomēr šai tendencei ir skaidra loģika.
Mūsdienu parfimērija bieži cenšas būt universāla, viegli saprotama un masveidā pievilcīga. Vintāžas aromāti šķiet pretēji – tie ir drosmīgāki, smagāki, dažkārt neērti, bet ar raksturu. Tajos ir vairāk vēstures, nepilnību un personiskuma.
Turklāt vintāžas pudelīte nav tikai aromāts. Tas ir priekšmets ar pagātni. Vieniem tas atgādina bērnību, citiem – estētiku, ko viņi paši nav piedzīvojuši, bet atklājuši sociālajos tīklos, modē un kolekcionēšanā.
Tāpēc veca smaržu pudelīte no vecmāmiņas skapīša šodien var nebūt ne atkritums, ne sentimentāls sīkums, bet gan priekšmets, par kuru kolekcionāri ir gatavi maksāt desmitiem vai pat simtiem eiro.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.