Kad dārzos kļūst vēsāks, parādās žurkas: viens augs var likt tām aiziet
Rudenī dārzā vispirms mainās nevis skats, bet klusums. Vairs nav dzirdams tik daudz kukaiņu, dobes kļūst tukšākas, malkas šķūnī nonāk pēdējie pagalīši – un pēkšņi pie komposta kastes, siltumnīcas vai šķūnīša ieraugi izrakņātu zemi. Sākumā gribas domāt, ka tas bijis kurmis vai pa nakti pastrādājis ezis, tomēr sīkas alas un apgrauzti krājumi bieži stāsta pavisam ko citu.
Laikam kļūstot vēsākam, žurkas sāk meklēt nevis romantiku zem krūmiem, bet siltāku, sausāku vietu un viegli pieejamu barību. Dārza namiņš, siltumnīca, komposta kaudze vai spainis ar vistu barību tām šķiet kā ļoti ērta rudens viesnīca. Ar vienkārši aizvērtām durvīm ne vienmēr pietiek, jo grauzējam pietiek ar pārsteidzoši mazu spraugu.
Dārznieku vidū jau sen klīst vienkārša doma: pie problemātiskām vietām iestādīta mētra var būt nepatīkama neaicinātiem grauzējiem. Tas nav brīnums, pēc kura žurkas svinīgi sakravās koferus, tomēr spēcīgais šī auga aromāts dažās vietās var kļūt par papildu iemeslu izvēlēties citu ceļu. Svarīgākais ir saprast, kad šādam risinājumam ir jēga un kad paļauties tikai uz mētru smaržu būtu pārāk optimistiski.
Žurka dārzā ierodas nevis ziedu dēļ
Žurkas reti apmetas vietā, kur nav ne barības, ne patvēruma. Tām patīk vietas, kur var atrast izbērtus graudus, nokritušus ābolus, dzīvnieku barību, pārtikas atliekas vai nenosegtu kompostu. Rudenī šie meklējumi tikai pastiprinās, jo ārā samazinās viegli atrodama barība, bet mitrās naktis liek meklēt patvērumu.
Lielāko kļūdu dārznieks pieļauj, domādams, ka problēma sākās tajā vakarā, kad viņš ieraudzīja pašu žurku. Parasti tā jau kādu laiku ir pārbaudījusi teritoriju: iegriezusies pie šķūnīša, atradusi spraugu zem grīdas, pamanījusi neaizvērtu barības kasti un sapratusi, ka šeit var atgriezties. Viens atstāts spainis ar āboliem dažkārt pasaka vairāk nekā kārtīgs žogs ap zemesgabalu.
Ģimenei ar bērniem šāds atradums rada ne tikai nepatīkamu drebuļu sajūtu. Žurkas var apgrauzt priekšmetus, piesārņot uzglabātos krājumus, un to atstātās pēdas negribas redzēt ne siltumnīcā, ne bērnu rotaļu stūrītī. Savukārt vecākiem cilvēkiem īpaši grūti pastāvīgi nest, pārvietot un pārbaudīt visus dārza stūrus, tāpēc profilakse bieži ir ērtāka par novēlotu cīņu.
Mētra var traucēt, taču tā nav dārza aizsardzība
Piparmētru un citas spēcīgi smaržojošas mētras novērtē to intensīvā aromāta dēļ. Cilvēkam tas var nozīmēt tēju, vasaru un tīrību, bet grauzējiem spēcīgas smaržas var būt nepievilcīgas un traucēt ierastajām smaržu takām. Tāpēc mētru krūmiņi vai ar to smaržu papildinātas vietas dažkārt palīdz aizbaidīt ziņkārīgus viesus no konkrēta stūra.
Tomēr vārds „var“ šeit ir svarīgāks par vārdu „likt“. Ja turpat pie šķūnīša stāv atvērts spainis ar graudiem, žurku motivācija atrast barību var būt daudz spēcīgāka par nepatīkamo smaržu. Turklāt ārā aromātu ātri aiznes vējš, aizskalo lietus, bet vecie, izkaltušie mētru zari kļūst vairāk par dārza rotājumu nekā šķērsli.
Mētra vislabāk darbojas kā daļa no kopējas kārtības, nevis kā vienīgais plāns. To var audzēt podos pie siltumnīcas, komposta vietas vai šķūnīša ieejas, lai augu būtu vieglāk kopt un vajadzības gadījumā pārvietot. Podam ir vēl viena priekšrocība: mētra ir tik dzīvotspējīga, ka, iestādīta dobē, tā dažkārt sāk uzvesties tā, it kā būtu visa dārza īstā saimniece.
Ar smaržu vien nepietiek, ja tiek atstāts klāts galds
Praktiskākais solis ir vispirms atņemt žurkām iemeslu palikt. Dzīvnieku barība jāuzglabā hermētiski noslēgtos, izturīgos traukos, bet nokritušos augļus ieteicams savākt, īpaši tad, ja tie sāk pūt. Komposta kaste nedrīkst pārvērsties par atvērtu virtuves atkritumu ēdnīcu: pārtikas atliekas labāk pārklāt ar augu atliekām vai zemi un parūpēties, lai kaste būtu kārtīga.
Ir vērts apskatīt arī ēkas nevis no cilvēka, bet no grauzēja perspektīvas. Sprauga pie caurules, atstarpe zem durvīm, sapuvis dēlis pie pamatiem vai nenoblīvēta ventilācijas atveres mala šķiet sīkums, līdz kāds pa šo ceļu sāk staigāt katru nakti. Jo agrāk šādas vietas tiek aiztaisītas ar grauzējiem izturīgiem materiāliem, jo mazāk cerību paliek neaicinātajiem iemītniekiem.
Ja redzams daudz izkārnījumu, aktīvas alas, apgrauzti vadi vai pēdas ēkā, ar dārza līdzekļiem vien var nepietikt. Šādā gadījumā jārīkojas piesardzīgi, neļaujot bērniem un mājdzīvniekiem pieskarties iespējami piesārņotām vietām, bet lielākas problēmas gadījumā jāvēršas pie kaitēkļu kontroles speciālistiem. Tā nav sakāve cīņā ar dabu – drīzāk zīme, ka viesi jau ir iekārtojušies pārāk ērti.
Kāpēc cilvēki vēlas vienu vienkāršu augu
Vēlme iestādīt vienu augu un aizmirst par problēmu ir pilnībā saprotama. Dārzā tāpat netrūkst darba: jāsavāc lapas, jāsagatavo augi ziemai, jāparūpējas par darbarīkiem, turklāt arī mājās gaida savas rūpes. Mētra šķiet pievilcīgs risinājums tāpēc, ka tā ir pazīstama, lēta, noderīga virtuvē un neprasa īpašas prasmes.
Tomēr dārzs nav tikai viens pods uz palodzes – tajā satiekas savvaļas daba, barības avoti, ēkas un cilvēka ieradumi. Darbiniekam, kurš kopj viensētu vai kopīgu teritoriju, var būt grūti katru dienu kontrolēt katru atstāto maisiņu vai pusvirus atstātās durvis. No otras puses, arī īpašniekam ne vienmēr ir skaidrs, ka no pirmā acu uzmetiena kārtīgs pagalms žurkai var ietvert ļoti skaidru aicinājumu palikt.
Tāpēc mētra ir pelnījusi vietu dārzā nevis kā sensacionāls ierocis, bet kā mazs, patīkami smaržojošs signāls: noteiktiem stūriem nevajadzētu būt grauzējiem ērtiem. Tā var papildināt kārtību, hermētiskumu un regulāru apskati, bet nevar tos aizstāt. Ja apkārt nav barības, vieglu slēptuvju un alu, pat neatlaidīgākais rudens viesis parasti ilgi neuzkavējas.
Galu galā žurkas aiziet nevis tāpēc, ka dārzs pēkšņi smaržo pēc mētrām, bet tāpēc, ka tajā vairs nav ērtas dzīves. Mētras lapa pie šķūnīša var būt labs sākums, tomēr īstu mieru rada pavisam vienkārša lieta – dārzs, kurā neaicinātam viesim nav ne vakariņu, ne atslēgas no durvīm.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?