Atkal tas pats laika cirks: 25. oktobrī pulksteņus griezīsim atpakaļ, bet cilvēkiem pacietība jau sen ir beigusies

Rudenī atkal sagaida tas pats visus kaitinošais rituāls – pulksteņu grozīšana. Šogad Lietuvā pulksteņus griezīsim 25. oktobrī, svētdien. Naktī, kad beigsies vasaras laiks, pulksten 4 no rīta pulksteņi tiks pagriezti vienu stundu atpakaļ – uz pulksten 3. Citiem vārdiem sakot, formāli iegūsim par vienu stundu garāku nakti, taču vakari no šīs dienas kļūs tumši krietni agrāk.

No pirmā acu uzmetiena tas izklausās gandrīz kā laba ziņa: svētdien varēs pagulēt ilgāk. Tomēr realitātē daudziem cilvēkiem šis „dāvinātais“ laiks vairāk atgādina nevis dāvanu, bet vēl vienu triecienu ikdienas ritmam. Vieniem uz dažām dienām izjūk miegs, citiem bērniem ir grūtāk pielāgoties, vēl citi dusmojas, ka pēc darba mājās atkal būs jāatgriežas pilnīgā tumsā. Un katru gadu rodas viens un tas pats jautājums: kāpēc mēs to joprojām darām?

Kad tieši griezīsim pulksteņus?

Šogad pulksteņi būs jāgriež naktī no 24. uz 25. oktobri. Oficiālā pārmaiņa notiks svētdien pulksten 4.00 no rīta – tajā brīdī laiks būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ, uz pulksten 3.00. Tas nozīmē, ka Lietuva no vasaras laika atgriezīsies pie standarta laika, ko ikdienā bieži sauc par ziemas laiku.

Lielākajai daļai cilvēku nekas nebūs jādara ar rokām. Viedtālruņi, datori, planšetdatori, daļa televizoru un viedpulksteņu parasti laiku maina automātiski, ja ir ieslēgti pareizie laika joslas iestatījumi. Tomēr sienas pulksteņi, vecāki modinātāji, cepeškrāsnis, mikroviļņu krāsnis, dažu automašīnu sistēmas vai citas sadzīves ierīces joprojām var būt jāpagriež ar roku.

Visērtāk to izdarīt sestdienas vakarā pirms gulētiešanas vai svētdienas rītā pēc pamošanās. Svarīgākais – neaizmirst tās ierīces, pēc kurām plānojat savu laiku pirmdien. Jo, lai gan pati pārmaiņa notiek nedēļas nogalē, īstais apjukums bieži sākas pirmajā darba dienā: viens pulkstenis rāda jauno laiku, otrs – veco, bet cilvēks pusi rīta vēl mēģina saprast, vai viņš kavē, vai vienkārši dzīvo pēc cepeškrāsns.

Kāpēc pulksteņus vispār groza?

Galvenā pulksteņu grozīšanas ideja ir labāk izmantot gaišo diennakts laiku. Pavasarī pulksteņus pagriež vienu stundu uz priekšu, lai vairāk gaismas paliktu vakaram. Rudenī, kad dienas kļūst īsākas, atgriežas pie standarta laika, tāpēc no rītiem kādu laiku ir gaišāks, taču vakari satumst agrāk.

Eiropas Savienībā vasaras laika kārtība tika unificēta, lai dalībvalstis pulksteņus grozītu pēc vienāda principa un neradītu vēl lielāku neskaidrību transportā, uzņēmējdarbībā, grafikos un iekšējā tirgū. Saskaņā ar spēkā esošo kārtību valstis pāriet uz vasaras laiku marta pēdējā svētdienā, bet pie standarta laika atgriežas oktobra pēdējā svētdienā.

Teorētiski viss izskatās loģiski: pavasarī iegūstam gaišākus vakarus, rudenī atgūstam gaišākus rītus. Tomēr cilvēki jau sen strīdas par to, vai šādai sistēmai joprojām ir tikpat liela jēga kā agrāk. Mūsdienu dzīve vairs nav tik atkarīga no dienas gaismas kā pirms vairākiem gadu desmitiem, bet elektrības, darba grafiku, attālinātā darba un pakalpojumu ritms ir mainījies līdz nepazīšanai.

Kad griezīsim pulksteņus?Attēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc tas cilvēkus tik ļoti kaitina?

Pulksteņu grozīšana kaitina nevis pašas rādītāja dēļ. Kaitina tas, ka vienā nedēļas nogalē valsts it kā oficiāli paziņo: no šī brīža jūsu ķermenim, bērniem, mājdzīvniekiem, darbiem un miega ritmam vienas nakts laikā ir jāpārslēdzas. Uz papīra tā ir tikai viena stunda, taču ikviens, kurš ir audzinājis mazu bērnu, strādājis maiņās vai cīnījies ar sliktu miegu, lieliski zina, ka viena stunda var justies kā pilnībā sabojāts režīms.

Rudens laika pagriešana atpakaļ daudziem šķiet maigāka nekā pavasara pārmaiņa, jo teorētiski iegūstam vairāk miega. Taču arī tai ir sava cena. Vakari pēkšņi saīsinās, pēc darba vai lekcijām ātrāk satumst, un cilvēkiem, kuri arī tāpat grūtāk panes tumšo sezonu, šāda pāreja var šķist kā nepatīkams atgādinājums, ka gaismas tagad būs arvien mazāk.

Visvairāk cieš tie, kuru dienas režīms nav elastīgs. Bērni ne vienmēr saprot, ka „tagad var gulēt ilgāk“, mājdzīvnieki prasa ēdienu pēc vecā ritma, bet maiņās strādājošie cilvēki saskaras ar vēl lielāku praktisko neskaidrību. Transporta, ceļojumu, lidojumu, attālināto sanāksmju un starptautisko zvanu laiki šādās nedēļās arī kļūst par vietu, kur viegli kļūdīties.

Cik ilgi vēl griezīsim pulksteņus?

Te arī sākas viskaitinošākā daļa: par pulksteņu grozīšanas beigām Eiropā tiek runāts jau ne pirmo gadu, taču pati grozīšana nekur nav pazudusi. Eiropas Komisija jau 2018. gadā iesniedza priekšlikumu atteikties no sezonālās laika maiņas, bet Eiropas Parlamenta dokumentos norādīts, ka publiskajā konsultācijā 84 procenti dalībnieku atbalstīja to, ka pulksteņus vairs nevajadzētu grozīt divas reizes gadā.

Eiropas Parlaments 2019. gadā atbalstīja ideju pārtraukt laika maiņu, tomēr galīgais lēmums iestrēga. Valstīm būtu jāvienojas ne tikai par to, ka pulksteņus vairs negrozām, bet arī par to, kuru laiku saglabājam – vasaras vai standarta. Tieši šeit rodas lielākā problēma, jo dažādām valstīm un reģioniem ērtāki ir atšķirīgi risinājumi.

Kamēr politiskas vienošanās nav, sistēma turpina darboties. Eiropas Komisijas publicētajā grafikā vasaras laika sākuma un beigu svētdienas ir paredzētas pat 2027.–2031. gadam, tāpēc vismaz saskaņā ar pašreizējo plānu pulksteņu grozīšana Eiropā vēl nav pazudusi no darba kārtības.

Kā vieglāk pārdzīvot šo pāreju?

Lai gan rudenī pulksteņus groza „labvēlīgākā“ virzienā, ķermenim tik un tā var būt vajadzīgas dažas dienas. Vienkāršākais veids, kā mazināt nepatīkamo ietekmi, ir nerīkoties tā, it kā šī stunda neko nenozīmētu. Dažas dienas pirms laika maiņas ir vērts pamazām sakārtot miega režīmu, īpaši bērniem: vakariņas, vannošanos, ekrānu lietošanu un gulētiešanu var pārcelt nedaudz agrāk vai vismaz censties nedēļas nogali pilnībā neizjaukt.

Svētdien pēc laika maiņas ir lietderīgi pēc iespējas vairāk uzturēties dienas gaismā. Rīta gaisma palīdz ķermenim ātrāk saprast jauno ritmu, bet vakarā labāk izvairīties no ilgas sēdēšanas ar telefonu gultā, jo tas tikai vēl vairāk sajauc miega signālus. Tāpat ir vērts iepriekš pārbaudīt pirmdienas sanāksmes, ceļojumus, modinātājus un ierīces, kas laiku nemaina automātiski.

Lielākā kļūda ir svētdien dzīvot pilnīgi haotiski un pirmdien cerēt, ka organisms pēkšņi kļūs tikpat kārtīgs kā kalendārs. Pulksteni pagriezt ir vienkārši, taču cilvēka ritms nav mehāniska poga. Tāpēc pirmajās dienās pēc pārmaiņām ir vērts ļaut sev nedaudz mierīgāku tempu, ja vien tas ir iespējams.

Viena stunda, kas katru gadu izraisa tās pašas dusmas

25. oktobrī pulksteņus atkal pagriezīsim vienu stundu atpakaļ, un daudzas ierīces to izdarīs klusi, bez mūsu palīdzības. Taču cilvēku noskaņojums tāpēc noteikti nebūs tik kluss. Vieni priecāsies par ilgāku miegu, citi lamāsies par tumšākiem vakariem, bet vēl citi kārtējo reizi jautās, kāpēc Eiropa tik daudzus gadus runā par šīs sistēmas beigām, bet joprojām dzīvo pēc tā paša vecā scenārija.

Pagaidām atbilde ir vienkārša: šogad pulksteņus griezīsim, un arī tuvākajos gados tam vēl tiek gatavots. Vai tas kādreiz beigsies, būs atkarīgs nevis no nogurušu cilvēku komentāriem internetā, bet no politiskas vienošanās Eiropā. Un tieši tas kaitina visvairāk – nevis pati stunda, bet sajūta, ka visiem jau sen ir apnicis šis rituāls, tomēr tas tik un tā atgriežas katru pavasari un rudeni.