Kādi braukšanas ieradumi var saīsināt dzinēja kalpošanas laiku?

No rīta jūs iedarbināt automašīnu, steigā sameklējat tālruni, ieslēdzat pārnesumu un jau pēc dažām sekundēm nospiežat akseleratora pedāli. Vakarā, atgriežoties mājās, dzinējs pēc ilgāka brauciena vēl darbojas, taču tas tiek nekavējoties izslēgts – mājas taču ir klāt, mantas jānes, laika nav. Šādi brīži šķiet pilnīgi nekaitīgi, jo automašīna brauc, instrumentu panelī nedeg neviena lampiņa un dzinēja skaņa it kā nav mainījusies.

Tomēr dzinējs visbiežāk necieš no viena nepilnīga iedarbināšanas mēģinājuma vai viena ātrāka brauciena. Tā kalpošanas laiku saīsina atkārtoti ieradumi: auksts dzinējs tiek pastāvīgi piespiests strādāt ar lielu slodzi, eļļas līmenis tiek pārbaudīts tikai tad, kad rodas problēma, bet neparastas skaņas tiek norakstītas uz vecas automašīnas rēķina. Lielākā problēma ir tā, ka bojājums ilgu laiku ir gandrīz nepamanāms – līdz kādu dienu neliela nolaidība pārvēršas dārgā remontā.

Autovadītājs bieži dusmojas, ka automašīna „negaidīti salūza“. Tomēr dzinējs reti sabojājas bez brīdinājuma. Biežāk tas ilgstoši sūta klusus signālus, kurus ikdienas steigā negribas sadzirdēt.

Aukstam dzinējam nepatīk ne steiga, ne ilga stāvēšana

Viens no visizplatītākajiem ieradumiem ir stipri nospiest akseleratora pedāli uzreiz pēc automašīnas iedarbināšanas. Aukstā laikā tas ir īpaši vilinoši: gribas ātrāk iekļauties satiksmē, apdzīt lēnāku automašīnu vai vienkārši paspēt uz darbu. Tomēr pirmajās minūtēs dzinēja eļļa vēl nav sasniegusi darba temperatūru un sliktāk veic savu uzdevumu – veido aizsargslāni starp kustīgajām detaļām.

Tas nenozīmē, ka automašīna desmit minūtes jāuzsilda pagalmā. Arī ilgstoša darbība tukšgaitā nav labs risinājums: dzinējs uzsilst lēni, degviela tiek tērēta bez vajadzības, bet pilsētā pie daudzdzīvokļu nama tas nozīmē arī troksni un izplūdes gāzes zem kaimiņu logiem. Daudz labāk ir pēc iedarbināšanas īsu brīdi pagaidīt, mierīgi sākt braukt un pirmos dažus kilometrus izvairīties no straujas paātrināšanās un lieliem apgriezieniem.

Otra galējā situācija – automašīna tiek izmantota tikai ļoti īsiem braucieniem. Daži simti metru līdz veikalam, vēl daži līdz skolai vai darbam, un dzinējs tā arī nepaspēj kārtīgi uzsilt. Šāds režīms ir īpaši nelabvēlīgs ziemā, kad mitrums un sadegšanas laikā radušies piesārņotāji ilgāk paliek sistēmā. Ja ikdiena to ļauj, īsos braucienus ir vērts apvienot vienā ceļojumā vai vismaz laiku pa laikam ar automašīnu pabraukt ilgāk, līdz tā sasniedz normālu darba temperatūru.

Eļļas lampiņa nav atgādinājums, ko var atlikt

Dzinēja eļļu daudzi autovadītāji atceras tikai tehniskās apkopes laikā. Tomēr starp eļļas maiņām tās līmeni ir vērts laiku pa laikam pārbaudīt, īpaši vecākā automašīnā, pirms ilgāka brauciena vai pamanot, ka dzinējs sācis darboties citādi. Ja eļļas ir par maz, kustīgās detaļas saņem mazāku aizsardzību, bet pārkaršanas un ātrākas nodilšanas risks palielinās.

Vēl sliktāks risinājums ir turpināt braukt, kad iedegas eļļas spiediena brīdinājuma lampiņa, cerot, ka tā „varbūt pati nodzisīs“. Šis signāls nav lūgums ērtā laikā iegriezties servisā. Tas var nozīmēt, ka dzinējs nesaņem nepieciešamo eļļošanu, tāpēc katra papildu minūte var izmaksāt daudz vairāk nekā apstāšanās drošā vietā un palīdzības izsaukšana.

Problēma rodas arī tad, kad eļļa tiek mainīta tikai pēc kalendāra, neņemot vērā automašīnas faktisko izmantošanu. Bieži īsi braucieni, stāvēšana sastrēgumos, pārvadājama krava vai piekabe dzinējam ir smagāks režīms nekā mierīga braukšana ārpus pilsētas. Ražotāja norādītie intervāli un piemērota eļļas specifikācija nav servisa izdomājums – tā ir vienkārša dzinēja ekspluatācijas sastāvdaļa, kurā taupība nereti vēršas pret pašu autovadītāju.

Kādi braukšanas ieradumi var saīsināt dzinēja kalpošanas laiku?Attēls: Pixabay / Pexels

Lieli apgriezieni un „braukšana ar spēku“ kaitē atšķirīgi

Dzinējam nepatīk ne pastāvīga griešana līdz ļoti lieliem apgriezieniem, ne mēģinājums braukt ar pārāk augstu pārnesumu, kad automašīna acīmredzami nespēj brīvi kustēties. Pirmajā gadījumā mehāniskās detaļas piedzīvo lielāku slodzi, bet otrajā dzinējs tiek piespiests vilkt pie pārāk zemiem apgriezieniem. Autovadītājs to bieži sajūt pēc vibrācijas, kūtras reakcijas uz akseleratora pedāli vai dobjākas skaņas, tomēr joprojām nesteidzas pārslēgt zemāku pārnesumu.

Īpaši daudz šādu situāciju rodas apdzīšanas laikā, braucot augšup pa stāvāku kalnu vai ar pilnu automašīnu, kurā atrodas pasažieri un bagāža. Ieslēgt augstāku pārnesumu pārāk agri, lai taupītu degvielu, šķiet saprātīgi, taču dzinējam šāda „smacēšana“ nav viegls darbs. Labāk izvēlēties pārnesumu, ar kuru automašīna kustas brīvi, nekā piespiest to ciest tikai mazāka skaitļa dēļ instrumentu panelī.

Tiesa, medaļai ir arī otra puse – autovadītāji, kuri pastāvīgi brauc ārkārtīgi agresīvi. Strauja startēšana pie katra luksofora, nepārtraukta spēcīga paātrināšanās un ieradums noslogot automašīnu, pirms tā paguvusi uzsilt, paātrina ne tikai dzinēja, bet arī sajūga, transmisijas un riepu nodilšanu. Dažkārt enerģiskāka paātrināšanās ir nepieciešama drošam manevram, taču tai nevajadzētu kļūt par ierastu braukšanas stilu.

Mazi signāli kļūst par lieliem bojājumiem, ja tos ignorē

Dzinēja kalpošanas laiku saīsina ne tikai pats braukšanas stils, bet arī ieradums ignorēt pārmaiņas. Jauna tikšķēšana pēc iedarbināšanas, neparasti dūmi, deguma smaka, palielināts degvielas patēriņš vai lēnāk augoša temperatūra nav lietas, kuras būtu vērts mēnešiem norakstīt uz „vecumu“. Automašīna var braukt arī ar nelielu bojājumu, taču blakus esošā sistēma tajā laikā bieži darbojas ar lielāku slodzi.

Senioram, kurš automašīnu izmanto tikai vienu vai divas reizes nedēļā, var palikt nepamanīts, ka eļļas līmenis pamazām samazinās. Ģimene ar bērniem biežāk saskaras ar īsu maršrutu režīmu un pastāvīgu steigu, tāpēc apkope tiek atlikta uz „nākamo nedēļas nogali“. Darbinieks, kurš daudz brauc, savukārt var pierast pie dzinēja skaņas un vairs nereaģēt uz smalkām pārmaiņām. Situācijas ir atšķirīgas, taču sekas tās pašas: problēma tiek pamanīta tad, kad tā vairs nav maza.

Protams, ne visa atbildība gulstas tikai uz autovadītāju. Servisa meistariem ir vieglāk noteikt bojājumu, ja cilvēks precīzi pasaka, kad parādījās skaņa vai kādos apstākļos iedegās brīdinājums, turklāt automašīnu ražotāju apkopes intervāli ne vienmēr vienādi labi atbilst intensīvai izmantošanai pilsētā. Tomēr ikdienas lēmumus pieņem tas, kurš sēž pie stūres: vai turpināt braucienu ar brīdinājuma signālu, vai apstāties, vai vēl atlikt eļļas maiņu, vai pārbaudīt to tagad.

Dzinēja ilgmūžība sākas nevis servisā un ne ar visdārgāko eļļas kannu. Tā sākas ar dažām mierīgām minūtēm pēc iedarbināšanas, savlaicīgi pārbaudītu eļļas līmeni un vēlmi sadzirdēt automašīnu jau tad, kad tā tikai klusi lūdz uzmanību. Visbiežāk lētākais remonts ir tas, kas nebija vajadzīgs, jo autovadītājs laikus mainīja vienu savu ieradumu.