Uzstādīju saules elektrostaciju ar 1 kW nodošanu tīklā. Varu teikt – nekāda labuma

Uz jumta jau mirdz moduļi, telefonā redzama ražošanas līkne, un pirmajā saulainajā dienā šķiet, ka māja beidzot pati sākusi nopelnīt elektrību. Tomēr vakarā, atverot lietotni, prieku var ātri nomainīt dīvaina sajūta: elektrostacija ir saražojusi elektrību, bet tīklā tiek nodota tikai 1 kW jauda. Kad tajā brīdī mājās gandrīz nekas nedarbojas, liela daļa saules enerģijas paliek vienkārši neizmantota.

Tieši tad rodas sāpīgais secinājums – „nekāda labuma“. Ne tāpēc, ka saules elektrostacija vispār nedarbotos, un ne tāpēc, ka saule pēkšņi būtu kļuvusi nevērtīga. Problēma bieži slēpjas vienā iestatījumā vai pieslēguma nosacījumā: 1 kW nodošanas tīklā ierobežojums mājsaimniecībai, kurai ir lielāka elektrostacija, var būt ļoti šaurs.

Īpaši žēl tas ir vasaras pusdienlaikā. Ledusskapis darbojas mierīgi, dažas ierīces patērē maz elektrības, ģimene ir darbā vai skolā, bet jumts varētu nodot daudz vairāk enerģijas. Tā vietā invertors samazina ražošanu, jo māja vairs nespēj patērēt saražoto, bet tīklā vairāk nodot nedrīkst.

Kāpēc 1 kW ierobežojums tik ātri „apēd“ saules elektrostacijas sniegto labumu

Saules elektrostacija vislabāk atmaksājas tad, kad tās saražotā elektrība tiek vai nu uzreiz patērēta mājās, vai arī to var nodot tīklā vēlākai izmantošanai atbilstoši esošajai norēķinu kārtībai. Kad nodošanas jauda ir ierobežota līdz 1 kW, elektrostacija nevar brīvi izmantot saulaināko stundu potenciālu. Tai jāpielāgojas tam, cik tajā brīdī patērē pati māja un cik atļauts nodot tīklā.

Parastā mājsaimniecībā patēriņš dienas laikā bieži ir neliels. Cilvēki ir izgājuši, televizors ir izslēgts, vakariņas vēl netiek gatavotas, bet veļas mazgājamā mašīna vai trauku mazgājamā mašīna ir atstāta vakaram. Ja tajā brīdī elektrostacija varētu ražot vairākus kilovatus, bet tīklā atļauts novirzīt tikai vienu, atlikusī enerģija ne vienmēr pārvēršas uzkrātā labumā – ražošana var tikt ierobežota.

Cilvēks dusmojas ne tikai par skaitli lietotnē. Viņš dusmojas tāpēc, ka ir ieguldījis iekārtās, redz lieliskus laikapstākļus un saprot, ka iespēja reāli ietaupīt vienkārši paiet garām. Uz jumta uzstādīta lielāka sistēma šādā situācijā var izskatīties kā automašīna, kurai atļauts braukt tikai ar pirmo pārnesumu.

Uzstādīju saules elektrostaciju ar 1 kW nodošanu tīklā. Varu teikt – nekāda labumaAttēls: Unsplash / Wiseman Mabasa

Vienai mājai tas ir sīkums, citai – ikdienas zaudējums

Cilvēkam, kurš patērē maz elektrības, 1 kW nodošanas tīklā ierobežojums var šķist pietiekams tikai daļu gada. Taču ģimenei, kas plānojusi elektrību izmantot siltumsūknim, ūdens sildīšanai, elektromobiļa uzlādei vai lielākām sadzīves ierīcēm, šāds ierobežojums ātri kļūst ļoti jūtams. Turklāt daudzas no šīm vajadzībām ne vienmēr sakrīt ar saules enerģijas maksimumu.

Vecāki ar bērniem bieži atgriežas mājās tikai vakarā, kad sākas ēdiena gatavošana, veļas mazgāšana, dušas un ierastā mājas rosība. Seniori var būt mājās dienas laikā, taču viņu patēriņš ne vienmēr ir tik liels, lai „uzsūktu“ elektrostacijas intensīvākās ražošanas apjomu. Strādājošs cilvēks var mēģināt ar lietotņu palīdzību ieslēgt ierīces pusdienlaikā, tomēr mājas dzīvei nevajadzētu pārvērsties par nepārtrauktu elektrības ražošanas uzraudzību.

Ir arī otra puse: 1 kW ierobežojums var būt izvēlēts apzināti, jo lielākas jaudas pieslēgšana vai tīkla nosacījumi maksā vairāk, bet vietējam tīklam ir savas tehniskās iespējas. Tas nav tikai kāda vēlme „neļaut nopelnīt“. Tomēr pirms elektrostacijas uzstādīšanas cilvēkam ir svarīgi saprast, ka noteicošais nav tikai moduļu skaits uz jumta, bet arī tas, cik lielu jaudu māja var patērēt un nodot tīklā.

Kā gūt lielāku labumu, ja ierobežojums jau ir noteikts

Pirmais solis – nevis minēt, bet aplūkot reālos datus. Invertora lietotne parasti ļauj redzēt, kad ražošana tiek ierobežota un cik māja tajā brīdī patērē. Dažas saulainas dienas var skaidri parādīt, vai 1 kW nodošanas tīklā ierobežojums ir reta neērtība vai pastāvīga problēma no pavasara līdz rudenim.

Ja iespējams, daļu elastīgo darbu ir vērts pārcelt uz gaišo dienas laiku. Dienā var plānot veļas mazgāšanu, trauku mazgāšanu, ūdens sildīšanu, daļu apkures vai dzesēšanas, bet, ja ir elektromobilis, arī tā uzlādi. Tas nav brīnumains risinājums, jo nevar vienlaikus ieslēgt visas ierīces tikai tāpēc, lai patērētu pārpalikumu, taču pārdomāta patēriņa pārcelšana samazina zaudētās ražošanas apjomu.

Ja ierobežojums acīmredzami kavē elektrostacijas darbību, ir vērts izvērtēt tehniskās alternatīvas: iespēju palielināt atļauto nodošanas tīklā jaudu, patēriņa pārvaldību vai enerģijas uzkrāšanu. Katram variantam ir sava cena un nosacījumi, tāpēc lēmums jāaprēķina konkrētajai mājai, nevis jābalstās uz solījumu, ka „akumulators visu izglābs“. Dažkārt racionālākais risinājums ir mainīt paradumus, dažkārt – interesēties par pieslēguma nosacījumu maiņu, bet citreiz atzīt, ka esošā elektrostacija vienkārši ir pārāk liela pašreizējam patēriņa modelim.

Saules elektrostacijas sniegtais labums nesākas no brīža, kad moduļi tiek piestiprināti pie jumta. Tas sākas ar saskaņošanu: cik elektrostacija saražo, cik māja patiesībā patērē un cik daudz tīkls ļauj nodot. Ja tīklā var nodot tikai 1 kW, vilšanās ir saprotama – tomēr galvenā mācība šeit ir vienkārša: elektrostacija jāprojektē nevis pēc skaista solījuma par jaudu, bet gan atbilstoši reālajai mājas dzīvei.