Saules elektrostaciju īpašniekiem šī vasara ziemā var atsaukties: uzkrātās elektroenerģijas ir krietni mazāk nekā pērn

Saules elektrostaciju īpašnieki vasarā parasti mierīgi vēro, kā katra saulainā diena palielina elektroenerģijas rezervi rudenim un ziemai. Taču šogad daļai elektroenerģijas ražotāju situācija ir krietni bēdīgāka. Pavasarī beidzoties divu gadu uzskaites periodam, elektroenerģijas uzkrāšana sākās no jauna, bet vasara ne visur bija tik saules bagāta, kā gribētos. Ja gaidāmā ziema būs aukstāka, dažām mājsaimniecībām ar uzkrāto elektroenerģiju var nepietikt līdz pavasarim.

Atšķirība labi redzama, salīdzinot konkrētu elektrostaciju rezultātus. Piemēram, aptuveni 10 kW saules elektrostacija pērn tikai jūnijā un jūlijā varēja saražot vairāk nekā 3000 kWh elektroenerģijas, bet šogad šajos pašos divos mēnešos rezultāts ir tikai aptuveni 2000 kWh. Tas ir par aptuveni trešdaļu mazāk tieši laikā, kad elektrostacijai vajadzētu uzkrāt lielāko rezervi ziemai.

Protams, vienas elektrostacijas rezultātus nevar attiecināt uz visu Lietuvu. Ražošana ir atkarīga no atrašanās vietas, jumta orientācijas, moduļu leņķa, ēnas un citiem apstākļiem. Tomēr daudziem īpašniekiem, šovasar ieskatoties invertora lietotnē vai ESO uzskaitē, rodas viens un tas pats jautājums – kur pazuda tie vasaras kilovatstundu tūkstoši, pie kuriem jau bijām pieraduši?

Šopavasar rezervi nācās sākt uzkrāt no jauna

Situāciju vēl vairāk izceļ tas, ka šogad beidzās iepriekšējais divu gadu elektroenerģijas ražotāju uzskaites periods. Citiem vārdiem sakot, pavasarī uzkrātās elektroenerģijas bilance tika noslēgta un sākās jauns cikls.

Tas nozīmē, ka šīs vasaras ražošana daudziem ir īpaši svarīga. Iepriekšējos gados cilvēkam varēja būt ievērojams atlikums, kas uzkrāts jau pirms gada, un pat viens vājāks vasaras mēnesis lielas problēmas neradīja. Tagad situācija ir citāda – rezervi ziemai praktiski veido no nulles.

Bet ziemā elektroenerģijas patēriņš bieži ir vislielākais. Ja māju apsilda ar siltumsūkni, izmanto elektrisko boileri, indukcijas plīti, elektromobili vai citas jaudīgas elektroierīces, decembrī, janvārī un februārī patēriņš var pieaugt vairākas reizes.

Tajā laikā saules elektrostacija ražo vismazāk. Dienas ir īsas, saule atrodas zemu, bieži ir apmācies, bet moduļus dažkārt klāj arī sniegs. Tāpēc ziemā praktiski dzīvo no tā, kas tika uzkrāts pavasarī un vasarā.

Ja vasarā 3000 kWh vietā izdevās uzkrāt tikai 2000 kWh, šī 1000 kWh starpība janvārī vai februārī jau var pārvērsties ļoti konkrētā rēķinā.

Tiem, kuri tīklā drīkst nodot tikai 1 kW, situācija ir vēl sarežģītāka

Vēl viena grupa, kurai šī vasara var būt īpaši nepatīkama, ir saules elektrostaciju īpašnieki, kuriem ESO atļautā tīklā nododamā jauda ir ierobežota līdz tikai 1 kW.

Šādā gadījumā cilvēkam var būt arī 8 vai 10 kW saules elektrostacija, taču tīklā vienlaikus drīkst nodot tikai nelielu daļu tās saražotās enerģijas. Visa pārējā elektroenerģija ir jāizlieto mājās tajā pašā laikā, jāuzkrāj akumulatorā vai arī tā vienkārši paliek neizmantota.

Piemērs ir ļoti vienkāršs. Saulainā pusdienlaikā 10 kW elektrostacija var ražot 7–8 kW. Māja tajā laikā patērē 1 kW. Ja tīklā drīkst nodot vēl tikai 1 kW, atlikusī elektrostacijas jaudas daļa bez akumulatora praktiski kļūst bezvērtīga.

Vasarā, kad saule spīd visspēcīgāk, tas nozīmē ievērojamu zaudētās potenciālās ražošanas apjomu. Bet, ja vasara ir arī apmākušāka, pietiekamas rezerves uzkrāšana ziemai kļūst vēl grūtāka.

Šādiem cilvēkiem ziemas rezultāts var būt atkarīgs nevis no tā, cik liela elektrostacija uzstādīta uz jumta, bet no tā, cik daudz enerģijas patiesībā izdevās nodot tīklā.

Saules elektrostaciju īpašniekiem šī vasara ziemā var atsauktiesAttēls: Ilustratīvs attēls

10 kW elektrostacija uz papīra vēl neko negarantē

Cilvēks, uzstādot 10 kW saules elektrostaciju, dabiski cer, ka gada laikā tā saražos pietiekami daudz enerģijas mājsaimniecības vajadzībām. Tomēr elektrostacijas gada rezultāts katru gadu nav vienāds.

Vienā vasarā var būt daudz garu saulainu periodu, citā – mākoņi, lietus un biežas vētras. Pat daži sliktāki vasaras mēneši var diezgan būtiski mainīt kopējo gada rezultātu.

Tieši tāpēc ir vērts aplūkot ne tikai elektrostacijas nominālo jaudu, bet arī faktiskos skaitļus. Ja pērn jūnijs un jūlijs kopā deva vairāk nekā 3000 kWh, bet šogad tajā pašā periodā – tikai aptuveni 2000 kWh, mēs nerunājam par dažu desmitu kilovatstundu kļūdu.

Tā jau ir aptuveni 1000 kWh starpība tikai divos mēnešos.

Mājai, ko ziemā apsilda ar siltumsūkni, šāds daudzums var nozīmēt ievērojamu daļu viena vai pat vairāku aukstu mēnešu elektroenerģijas patēriņa.

Tagad ir vērts skatīties nevis uz ražošanu, bet uz uzkrāto atlikumu

Augustā vēl ir viegli nedomāt par ziemu. Ārā ir silts, apkure ir izslēgta, dienas joprojām ir diezgan garas. Tomēr saules elektrostaciju īpašniekiem tieši tagad ir vērts atvērt savu uzskaiti un paskatīties, cik daudz elektroenerģijas faktiski jau ir uzkrāts.

Vēl lietderīgāk ir salīdzināt šo skaitli ar iepriekšējiem gadiem. Ja augusta beigās parasti bija uzkrātas, teiksim, 4000 kWh, bet tagad ir tikai 2500 vai 3000 kWh, starpība pati no sevis nekur nepazudīs.

Septembris vēl var būt saulains un samazināt daļu deficīta, taču no oktobra elektrostacijas ražošana sāk ļoti strauji kristies. Novembrī un decembrī no 10 kW elektrostacijas vairs nevarēs gaidīt vasarīgus rezultātus.

Tāpēc liela daļa ziemas rezerves saules elektrostacijai jāuzkrāj tieši tagad – no pavasara līdz agram rudenim.

Auksta ziema visu parādītu ļoti ātri

Pagaidām nav iespējams precīzi pateikt, kāda būs visa gaidāmā ziema. Ja tā būs maiga, mazāka vasaras ražošana daļai iedzīvotāju var arī neradīt lielas problēmas.

Tomēr, ja janvārī vai februārī uz ilgāku laiku iestātos pamatīgs sals, situācija mainītos. Siltumsūknis sāktu patērēt ievērojami vairāk elektroenerģijas, bet saules elektrostacijas ražošana tajā laikā būtu minimāla.

Tad vasarā neuzkrātās kilovatstundas sāktu ļoti ātri izjust.

Īpaši jutīgas pret to būtu energoefektivitātes ziņā sliktākas mājas, lielāki mājokļi, ģimenes ar elektromobiļiem un tie elektroenerģijas ražotāji, kuriem ir neliela atļautā tīklā nododamā jauda.

Saules elektrostacija nekur nav pazudusi un arī turpmāk sniegs savu labumu, taču šis gads atgādina vienu svarīgu lietu – tās rezultāts lielā mērā ir atkarīgs no dabas. Uz jumta var būt 10 kW jaudas elektrostacija, bet, ja vasarā trūkst saules vai tīklā drīkst nodot tikai 1 kW, teorētiskā jauda ziemā rēķinus neapmaksās.

Tāpēc šogad daudziem elektroenerģijas ražotājiem rudens sākumā pirmo reizi nopietnāk nāksies aprēķināt: vai līdz apkures sezonai uzkrātā rezerve patiešām ir pietiekama, vai šajā ziemā daļa elektroenerģijas būs jāsāk pirkt ievērojami agrāk nekā parasti.